Premjera biroja darbinieces noliedz Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti "Kariņa lidojumu lietā" (1)

LETA
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piedalās preses konferencē, kurā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata kandidāte Ieva Jaunzeme iepazīstina ar redzējumu par VID darbību.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piedalās preses konferencē, kurā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata kandidāte Ieva Jaunzeme iepazīstina ar redzējumu par VID darbību. Foto: Evija Trifanova/LETA

Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un citas amatpersonas noliedz Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti speciālo avioreisu lietā.

Kļaviņa uzsver, ka, pildot Ministru prezidentes padomnieces un šobrīd parlamentārās sekretāres amata pienākumus, ikdienā ir jāiesaistās gan tiesību aktu izstrādes procesos, gan atbilžu sagatavošanā uz dažādiem pieprasījumiem, kas saistīti ar Ministru prezidentes un viņas biroja darbu, tajā skaitā regulāri tiekoties un sadarbojoties ar Valsts kancelejas vadību un citiem nodarbinātajiem.

Citskovska apgalvojumi par izdarīto spiedienu neatbilstot patiesībai, un Kļaviņa tos vērtē kā, iespējams, viņa izvēlēto aizstāvības stratēģiju, ņemot vērā sākto izmeklēšanu krimināllietā.

Ministru prezidentes izveidotajā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā viņa darbojusies cieši tās kompetencē, objektīvi un koleģiāli vērtējot Citskovska atbildību publisko iepirkumu regulējuma pārkāpumu izdarīšanā.

Ministru prezidentes biroja vadītāja Ieva Zīberga, kura iepriekš ieņēma biroja padomnieces amatu, aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzskata Citskovska apgalvojumus par viņa aizstāvības taktiku, un minētie apgalvojumi nav patiesi. Līdzīgi nepatiesi apgalvojumi esot izteikti arī starpinstitucionālajai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai.

Zīberga informē, ka no 2019.gada 24.janvāra līdz 2022.gada 1.decembrim pildīja komunikācijas un politikas plānošanas padomnieka amatu, kura kompetencē nav jautājumu izskatīšana, kurus bija norādījis Citskovskis, un šādas sarunas ar viņu neesot notikušas.

Viņas rīcībā neesot pieejama informācija, ka Ministru prezidenta birojs tika informēts par riskiem. Vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka politiskās amatpersonas nav un nevar būt atbildīgas par finanšu resursa izmantošanu valsts pārvaldes iestādē, atbilstoši Civildienesta likuma 3.pantam 1.daļa par to atbild civildienesta ierēdniecība.

Tāpat viņa neizslēdz iespēju tiesiski vērsties pret Citskovski saistībā ar viņa paustajiem apgalvojumiem.

Arī Ministru prezidentes padomniece valsts pārvaldes jautājumos Ilze Skrodele aģentūrai LETA uzsver, ka viņai veltītie apgalvojumi nav patiesi.

Ministru prezidenta birojā nodarbinātie, tāpat kā citu Valsts kancelejas struktūrvienību pārstāvji, veic konsultatīvas funkcijas, iesaistās atbilžu gatavošanā uz iedzīvotāju, Saeimas un citu iestāžu pieprasījumiem. Tā ir arī Skrodeles darba ikdiena - viņa regulāri tiekas ar Valsts kancelejas vadību. Savukārt Citskovska atstāsti par sarunu saturu esot melīgi, un, visticamāk, saistīti ar viņa aizstāvības taktiku, norāda Skrodele.

Jau vēstīts, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība nolēma Citskovski amatā pazemināt. Citskovskis aģentūrai LETA sacīja, ka pazeminājumu amatā nepieņems un valdības lēmumu apstrīdēs.

Citskovskis aģentūrai LETA atstāstījis, ka MK sēdē sacījis, ka vadoties pēc ārvalstu valdību vadītāju prakses, 2019.gadā tā laika Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņēma lēmumu sākt izmantot speciālos avioreisus, sākotnēji dodoties uz Eiropadomes sanāksmēm, bet vēlāk Covid-19 pandēmijas laikā - arī citās ārvalstu vizītēs, norāda Citskovskis.

Citskovskis uzsver, ka Ministru prezidenta darba kalendāra noteikšana ir ekskluzīvi tikai paša Ministru prezidenta kompetencē un tikai pats Ministru prezidents var pieņemt gala lēmumu par to, vai un kad doties ārzemju vizītē, izvēloties atbilstošu transporta līdzekli, kas vislabāk atbilst paša plānotajam darba režīmam. Ministru prezidenta tieši pakļautībā esošā struktūra - Ministru prezidenta birojs, kā skaidroja Citskovskis, pilnībā uzņemoties šo funkciju izpildi tieši paša Ministru prezidenta vadībā, tostarp - apstiprinot un izvēloties katram atsevišķam komandējumam nepieciešamos pakalpojumus, sekojot tā izpildei.

Viņš kā Valsts kancelejas vadītājs nodrošinājis šo administratīvo funkciju jeb administratīvās darbības, parakstot "jumta" līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un kā iestādes vadītājs apstiprināja maksājumus, ja par šo uzdevumu atbildīgās personas ir atzinušas, ka pakalpojums sniegts atbilstošā kvalitātē un saskaņā ar veikto pasūtījumu. Citskovskis norāda, ka viņš pats nepasūta nevienu lidojumu, viesnīcas vai citus pakalpojumus.

Ņemot vērā likumu, Valsts kancelejas direktoram nav tiesību dot tiešus norādījumus Ministru prezidenta birojam un Ministru prezidentam, kā arī viņam nav tiesību iejaukties viņu darbā. Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nevar atbildēt par to personu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem, kuri viņam nav padoti, papildina Citskovskis.

Tā kā Valsts kanceleja pamatoti uzskatīja, ka speciālo avioreisu izmantošanu Ministru prezidenta vajadzībām notiks tikai īpašās izņēmuma situācijās Covid-19 pandēmijas laikā, Valsts kanceleja 2022.gada budžetā neplānoja un arī nepieprasīja finansējumu speciālo avioreisu apmaksai. Taču jau 2022.gada valsts budžeta veidošanas procesā pats Kariņš, vadot valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju, iesniedza priekšlikumu par papildu finansējumu speciālo avioreisu izmantošanai.

"Pēc likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", kur tika atbalstīts papildu finansējums Ministru prezidenta speciālo reisu aviolidojumiem 2022.gadā, pieņemšanas Saeimā es vērsos pie Zībergas par nepieciešamību organizēt atklātu konkursu speciālo avioreisu iepirkumam, ja Ministru prezidents tiešām plāno izmantot speciālos avioreisus likumā piešķirtā finansējuma apmērā," informē Citskovskis, papildinot, ka 2022.gada sākumā Zīberga, kopā ar Kariņu izvērtējot aktuālo situāciju un plānotos ārvalstu komandējumus, informēja viņu, ka ņemot 2022.gada oktobrī plānotās Saeimas vēlēšanas un speciālo avioreisu izmantošanas politisko "jūtīgumu" priekšvēlēšanu laikā un neskatoties uz Valsts kancelejai papildus piešķirto līdzekļu apjomu speciālajiem avioreisiem, Kariņa plānoto komandējumu skaits un speciālo avioreisu izmantošana 2022.gadā būtiski mazināsies un atklāta konkursa izsludināšana nav nepieciešama.

Tādejādi atbilstoši Ministru prezidenta biroja sniegtajai informācijai Valsts kancelejas iepirkumu plānā 2022.gadam tika iekļauta cenu aptauja, nevis atklāts konkurss.

Citskovskis akcentēja, - tā kā no Ministru prezidenta biroja sniegtās informācijas par plānoto speciālo aviolidojumu apmēru 2022.gadā bija secināms, ka to apjoms nepārsniegs līgumcenas robežvērtību, Valsts kanceleja ceļojumu pakalpojumu iegādei piemēroja iekšējo kārtību iepirkuma organizēšanai, veicot cenu aptauju.

Vēlāk Valsts kancelejā tika konstatēts, ka izveidojusies ārkārtas situācija, kad, iepriekš maldinot Valsts kanceleju par plānoto speciālo avioreisu skaitu, realitātē, Ministru prezidentam pieņemot lēmumu par konkrēta speciālā avioreisa izmantošanu un Ministru prezidenta birojam pasūtot speciālos avioreisus, pārsniegta iepriekš 2022.gada 21.marta līguma ar SIA "Averoja" līgumcenas robežvērtība.

Tāpat par iepirkumu atbildīgā struktūrvienība - Ministru prezidenta birojs, atbilstoši Valsts kancelejas Iepirkumu organizēšanas un līgumu noslēgšanas kārtībai nav nodrošinājusi atbilstoša publiskā iepirkuma procesa norisi - atklāta konkursa izsludināšanu, apgavo Citskovskis.

"Sakarā ar to, ka Ministru prezidenta biroja amatpersonas bija pavirši apzinājušās riskus par nepieciešamību izmantot speciālos aviolidojumus Ministru prezidenta darba nodrošināšanai un attiecīgi maldinājušas mani kā Valsts kancelejas direktoru, bija nepieciešama neatliekama rīcība, lai nodrošinātu iespēju saņemt ceļojuma aģentūras pakalpojumus komandējumu un darba braucienu nodrošināšanai turpmākām Ministru prezidenta un Valsts kancelejas vajadzībām," norāda Citskovskis, informējot, ka lēmums par cenu aptaujas organizēšanu pieņemts galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, situācijā, kad, atbildīgām Ministru prezidenta biroja amatpersonām neveicot noteiktos pienākumus attiecībā uz savlaicīgu iepirkuma procedūru izsludināšanu, radusies situācija, kad būtu neiespējama Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā noteikto Ministru prezidenta funkciju nepārtraukta izpilde, pārtraucot Ministru prezidenta vizītes vismaz tuvāko četru vai sešu mēnešu laikā.

Pats Citskovskis pārliecināts, ka viņš kā kancelejas direktors veica saprātīgas darbības, lai atrisinātu situāciju, kurā Valsts kanceleja nonāca ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumu organizēšanu.

Savukārt novedot Valsts kanceleju situācijā, kad nav iespējams nodrošināt Ministru prezidenta ārvalstu komandējumus un kuras tiesisks risinājums faktiski nav iespējams, būtu jārunā nevis par disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet gan par spēju nodrošināt Valsts kancelejas darbību, kuras funkcijās ir būtisku, sabiedriski svarīgu mērķu sasniegšana, pārliecināts Citskovskis.

Attiecībā uz pasūtīto čarterreisu apmaksu viņš norāda, ka, tā kā Ministru prezidenta birojs katrā konkrētā gadījumā saņemtā pakalpojuma kvalitāti atzinis par atbilstošu iepriekš Ministru prezidenta noslēgtajam civiltiesiskajam līgumam par konkrēta aviopārvadājuma izpildi, Valsts kancelejai ir pienākums vienošanās noteiktā laika periodā veikt apmaksu par saņemto pakalpojumu. Tādejādi Valsts kanceleja nodrošina tikai maksājuma izpildes funkciju pēc pakalpojuma izpildes uz pakalpojuma sniedzēja Ministru prezidenta birojam iesniegtā rēķina pamata.

"Rodas retorisks jautājums, vai brīdi, kad tika konstatēts, ka ir pārsniegta noslēgtā līguma robežvērtība, man vajadzēja atteikt maksājumus par saņemto pakalpojumu, apzinoties negatīvas tiesvedības riskus, vai pateikt, ka līdz atklāta konkursa beigām Ministru prezidents vairs nedosies nevienā ārvalstu komandējumā," jautā Citskovskis, papildinot, ka Ministru prezidenta birojs, apzinoties faktisko situāciju, turpināja pasūtīt speciālos avioreisus.

Citskovskis esot rīkojies tā, lai mazinātu kaitējumu un līdz atklātā konkursa noslēgumam Kariņš varētu pildīt pienākumus. Viņš nepiekrīt arī disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas secinātajam, proti, ka, noslēdzot līgumu, viņš ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, pārkāpjot Publisko iepirkumu likumu.

Šāds apgalvojums esot absurds, jo tā pati komisija dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā norādījusi, ka, tā kā attiecībā uz šo līgumu pagājuši vairāk nekā divi gadi, disciplinārlietu par šiem pārkāpumiem nav iespējams ierosināt, uzsver Citskovskis.

Viņš uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā, kas bija pamats disciplinārlietas ierosināšanai, nav konstatēti Publisko iepirkuma likuma pārkāpumi, noslēdzot minēto līgumu. Tā kā ne dienesta pārbaudes laikā ne disciplinārlietas izmeklēšanas laikā komisija nav lūgusi viņam sniegt paskaidrojumus par minētā līguma noslēgšanas apstākļiem, tad, viņaprāt, komisija patvaļīgi paplašinājusi disciplinārlietas tvērumu un nonākusi pie šāda secinājuma, pieļaujot tik būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas padara minēto komisijas secinājumu par prettiesisku.

Viņš uzskata, ka piemērotais sods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, pārceļot Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā - ir nepamatots un nesamērīgs. Vienlaikus viņš uzskata, ka viņa izglītība, pieredze un kompetences nav piemērotas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumu izpildei, un pats viņš pārcelšanu šajā amatā uzskatu par apzinātu un mērķtiecīgu pazemošanu.

Sākoties bijušā Ministru prezidenta Kariņa čarterlidojumu lietai, Valsts kancelejai bija jāsniedz neskaitāmas atbildes uz informācijas pieprasījumiem Saeimas deputātiem, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei un medijiem. Šajos gadījumos Valsts kancelejai ar Ministru prezidentes rezolūciju tika uzdots sniedzamās atbildes saskaņot ar Ministru prezidentes biroju.

Citskovskis atgādina, ka šī gada 6.februārī Valsts kanceleja saņēma no Valsts kontroles revīzijas "Speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos" starpziņojuma projektu, kurā bija tai skaitā norādīts, ka Kariņš un tā birojs, pieņemot lēmumu ārvalstu vizītēm izmantot speciālo lidojumu arī gadījumos, kad samērojamā laikā bija pieejama regulāro komercreisu alternatīva, ir veikuši nelikumīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts kancelejai līdz 20.februārim tika lūgts sniegt viedokli par sagatavoto starpziņojuma projektu. Valsts kanceleja sagatavoja savu viedokli par Valsts kontroles starpziņojuma projektu un nosūtīja Ministru prezidenta birojam saskaņošanai. Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, padomniece Ilze Skrodele un Kļaviņa sniedza e-pastos vēlamos labojumus Valsts kancelejas sagatavotajā vēstulē.

Kļaviņas e-pastā tostarp tika norādīts, ka kancelejas vēstule jāprecizē un jāpapildina ar atsevišķu nodaļu, kurā norādāms, ka Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs nepieņēma lēmumu izmantot speciālos lidojumus, bet tā ir Valsts kancelejas vadītāja kompetence un atbildība.

Citskovskis atminas, ka Kļaviņa viņam izsniedza drukātā veidā vēlamos vēstules precizējumus un pēcpusdienā pie viņa uz sarunu pieteicās Kļaviņa un Skrodele nolūkā pārrunāt Valsts kancelejas sagatavoto vēstules projektu Valsts kontrolei. Sarunas sākumā Kļaviņa izteica skaidru un nepārprotamu piedāvājumu Citskovskim personīgi Kariņa un Ministru prezidenta biroja vietā uzņemties visu atbildību par čarterreisu organizēšanu, bet Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja lomu un atbildību svītrot no Valsts kontroles starpziņojuma, attiecīgi nosūtot šādu precizētu viedokli Valsts kontrolei.

Šādā gadījumā Kļaviņa solīja jau pēc Valsts kontroles starpziņojuma apstiprināšanas "sakārtot" Citskovska atbildības jautājumu tā, lai nesekotu reāls sods, apgalvo Citskovskis. Viņš esot atteicies no piedāvājuma, norādot, ka viņam šādas lietas nav pieņemamas. Turpmākās sarunas laikā, kas ilgusi vairāk nekā stundu, Kļaviņa un Skrodele atkārtoti uzstājīgi centās piespiest viņu piekrist uzņemties atbildību par čarterlidojumu organizēšanu.

Vēlāk tika izveidota dienesta pārbaudes komisija, kuras sastāvā bija arī Kļaviņa. 10.aprīļa rītā ar Ministru prezidentes rīkojumu viņš tiku atstādināts no amata pienākumu izpildes, tādejādi turpmāk liedzot viņam sniegt Ministru prezidentei un Ministru prezidentes birojam nevēlamus skaidrojumus gan dienesta pārbaudes komisijai, gan citām iestādēm, uzskata Citskovskis. Tādejādi tikusi traucēta iespēja komisijai un izmeklēšanas iestādēm objektīvi un vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, uzskata Citskovskis.

Maija sākumā tika izveidota disciplinārizmeklēšanas komisija, kuras sastāvā atkal iekļauta arī Kļaviņa. Viņš uzskata, ka Kļaviņas iekļaušana komisijas sastāvā veikta ar mērķi panākt, lai dienesta pārbaudē netiktu vērtēta ne Ministru prezidenta, ne Ministru prezidenta biroja atbildība un loma, organizējot čarterreisus, tai skaitā Ministru prezidenta biroja atbildība nodrošināt atbilstošu iepirkuma procedūru norisi.

Gan dienesta pārbaudes starpziņojumu, uz kā pamata ierosināta disciplinārlieta, gan disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojumu kā pati pēdējā pirms parakstīšanas labojusi un papildinājusi tieši Kļaviņa, un vienlaikus arī kā pirmā parakstījusi minētos dokumentus, akcentē Citskovskis. Savukārt pārējie komisijas locekļi secīgi parakstījuši Kļaviņas nosūtīto ziņojuma redakciju. Turklāt pašu disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojumu Kļaviņa parakstījusi, esot atvaļinājumā, piebilst Citskovskis.

Veicot dienesta pārbaudi veselu divu mēnešu garumā, dienesta pārbaudes komisija neesot devusi Citskovskim pilnīgi nekādu iespēju sniegt skaidrojumus un izteikt savu personīgo viedokli, tādejādi nodrošinot tikai Ministru prezidentes birojam vēlama vienpusēja viedokļa atspoguļošanu dienesta pārbaudes ziņojumos.

Vienlaikus viņš uzsver, ka, pieņemot lēmumu par amatpersonu atbildības izvērtējumu attiecībā uz gaisa līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu, Siliņa atrodas interešu konfliktā, jo 2023.gada 27.oktobrī komandējuma laikā uz Beļģiju izmantojusi gaisa līgumreisu, atgriežoties no Briseles, lēmumu par šāda reisa izmantošanu pieņēma pati Ministru prezidente, jau atrodoties Briselē, un līgumreisu pasūtījis Ministru prezidentes birojs, nesaskaņojot ar Valsts kancelejas direktoru, un Valsts kanceleja par čarterreisa izmantošanu informēta jau pēc lidojuma, kad kancelejā saņemts attiecīgs rēķins.

Valsts kontrole savā revīzijas starpziņojumā šo līgumreisu atzinusi par neekonomisku. Tā kā šobrīd disciplinārlietas komisijas atzinumā viņam kā pārkāpums tiek norādīts arī minētā Ministru prezidentes pasūtītā čarterreisa rēķina apmaksa, šādā situācijā, lemjot par viņam piemērojamo disciplinārsodu, Ministru prezidentei ir tiešs interešu konflikts, uzskata Citskovskis, papildinot, ka disciplinārlietā ir pieļauti tik būtiski procesuāli pārkāpumi, kas acīmredzami ietekmē komisijas sagatavoto ziņojumu saturu un līdz ar to paši ziņojumi atzīstami par prettiesiskiem.

Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude jūnija sākumā pabeigta.

Paralēli - maija sākumā - Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Starpziņojumā ticis secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

LETA jau ziņoja, ka Siliņa iepriekš nolēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu.

Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Savukārt Valsts kanceleja uzskatīja, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu