Ekonomisti: Pārtikas preču un pakalpojumu cenas turpinās augt (1)

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA pauda, ka energoresursu cenas martā mazinājās, bet joprojām strauju cenu pieaugumu varēja vērot pārtikas produktiem un pakalpojumiem.

Martā spīdēja saule un bija siltāki laikapstākļi, kas deva iespēju vairāk izmantot atjaunīgos energoresursus. Ekonomiste skaidro, ka šie procesi veicināja elektroenerģijas cenu kritumu. Tomēr visu mēnesi zemo elektrības cenu zonā pavadīt neizdevās, jo mēneša beigās uz pāris dienām bija vērojams straujāks cenu kāpums Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma neplānota atslēguma dēļ. "No šīs ziņas gan katrs var paņemt, ko pats vēlas: kāds atcerēsies attiecīgo dienu augstāku biržas cenu, kāds cits varbūt vēlreiz novērtēs, cik attīstīts tomēr ir mūsu vietējais elektroapgādes tirgus, kas spēj tikt galā ar dažādu veidu traucējumiem," norādīja Opmane.

Savukārt pasaules tirgos marts iesākās ar relatīvi zemākām naftas un dabasgāzes cenām, mēneša beigās naftas cena pakāpās līdz pērnā gada pēdējo mēnešu vidējam līmenim (nedaudz virs 70 dolāriem par barelu), bet visas šīs lēzenās svārstības strauji sašūpoja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par strauju tarifu paaugstināšanu importam uz ASV. Pašlaik globālajos, tostarp energoresursu, tirgos vērojams straujš cenu kritums (naftas cena pašlaik svārstās ap 65 dolāriem par barelu).

Opmane pauda, ka laikā, kad arī citas valstis cenšas aizsargāt savu uzņēmēju intereses, tirdzniecības tarifu karu beigas vēl nav redzamas, līdz ar to pāragri prognozēt, kāds būs ilgtermiņa līmenis arī dažādu resursu cenām. Vismaz īstermiņā gan redzams, ka šo procesu ietekme Latvijā ir inflāciju mazinoša (zemāku globālo resursu cenu ietekmē), ilgākā laikā gan tas nozīmē arī pieaugošas izmaksas atbildes tarifu rezultātā.

Ekonomiste norādīja, ka pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas relatīvi spēcīgs. "Pārtikas cenu statistika Latvijā nedaudz lēkā līdzi dažādiem akciju periodiem veikalos, tomēr patērētāji izjūt, ka pārtikas cenu līmenis pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis un pārtikas cenas vidēji tomēr turpina augt," pauda Opmane, skaidrojot, ka pagrieziena punktu šajās tendencēs varētu ieviest šīs sezonas jaunā raža, kā arī ietekme no zemākām energoresursu cenām, bet pašlaik tomēr gan pārtikas izejvielu, gan darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ pārtikas preču cenu pieaugums ir noturīgs.

Savukārt pakalpojumu cenām Latvijā vērojams dažādu pakalpojumu cenu kāpums. Ekonomiste norādīja, ka atsevišķu pakalpojumu specifisku cenu veidošanās mehānismu dēļ daļu no kopējā pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar lēnāku iepriekšējo izmaksu kāpumu pārnesi uz cenām. Mazinās šo cenu kāpumu veicinošie "bonusa faktori" (piemēram, augstās enerģijas cenas), kas iepriekš ietekmēja straujāku pakalpojumu cenu pieaugumu. Tomēr algu pieaugums, kas ilgtermiņā ir viens no galvenajiem pakalpojumu cenu noteicošajiem faktoriem, saglabājas spēcīgs, tāpēc pakalpojumu cenas arī tuvākajos gados būs viena no straujāk augošajām inflācijas komponentēm.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka cenu kāpums izrādījies krietni noturīgāks nekā gaidīts.

"Ja februārī valis, uz kā pārsvarā turējās inflācija, bija enerģijas cenas, tad martā dominēja ierastie "vaininieki" - pārtikas un pakalpojumu inflācija," pauda Mālnieks. Pagājušajā mēnesī būtiski pieauga svaigu dārzeņu un šokolādes cena. Kopumā pārtikas cenas aug arvien straujāk - pērn martā pārtikas gada inflācija bija 0%, bet šobrīd tā jau ir 6% apmērā. Savukārt pakalpojumu cenas turpina pieaugt vienmērīgi un spītīgi -pakalpojumu gada inflācija šogad martā bijusi ļoti līdzīga pērnā gada marta rādītājam. Pakalpojumu pusē šī gada martā viens no manāmākajiem kāpumiem bija atpūtas un kultūras pakalpojumu cenās.

Ekonomists pauda, ka ir arī pozitīvas ziņas. Enerģijas tirgos cenas turpināja atkāpties no februārī novērotā. Martā elektrības cena biržā bija par teju 40% mazāka nekā mēnesi iepriekš. Gāzes cenas turpināja sarukt. "Brent" naftas cena biržā martā bija vien mazliet virs ilgtermiņa vidējā, tomēr aprīlis nācis ar lielām izmaiņām. OPEC+ paziņojumi par naftas ieguves palielināšanu komplektā ar bažām par tarifu negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku likušas "brent" naftas cenai sasniegt zemāko vērtību kopš 2021.gada. "Ir liela iespēja, ka aprīlī degvielas cenas arī Latvijā jau būs patērētājam daudz patīkamākas nekā tās bija martā, palīdzot slāpēt samērā straujo kopējo inflāciju," norādīja Mālnieks.

Viņš skaidroja, ka ar skatu eirozonas virzienā, inflācija martā bija tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) kārotajai 2% atzīmei. Pagājušajā mēnesī publicētās ECB prognozes norāda, ka tā sagaida nelielu inflācijas pieaugumu gada otrajā pusē un stabilizēšanos ap 2% līmeni vien nākamgad. Taču šobrīd redzamais energoresursu cenu kritums, visticamāk, samazinās eiro zonas inflācijas apmērus ātrāk nekā ECB sākotnēji gaidīja.

Mālnieks norādīja, ka neskaidrības pasaules tirgos ir pārpārēm. Galvenais iemesls, bez pārsteigumiem, ir Tramps un viņa haotiski īstenotā ārējās tirdzniecības politika. ASV uzliktie tarifi paaugstinās cenas ASV patērētājiem, bet ietekme uz inflāciju Eiropā nav viennozīmīga. Ietekme būs atkarīga no Eiropas Savienības (ES) atbildes reakcijas un no citu valstu rīcības. Piemēram, ES paaugstinot tarifus uz ASV importu, cenas Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, kas iegādājas ASV preces, augtu. Tomēr visdrīzāk būs arī pretēji spēki. "Piemēram, Ķīna, sastopoties ar milzu tarifiem ASV tirgū, savu eksportu var pārvirzīt uz Eiropu par dempinga cenām. Tādā gadījumā inflācija Eiropā var pat būtiski sarukt. Kopumā šobrīd pamata scenārijs ir, ka tirdzniecības karu ietekmē Eiropā ekonomikas izaugsme tiks bremzēta, un inflācija drīzāk saruks, nekā pieaugs," norādīja Mālnieks.

Kā pauda ekonomists, šī gada pirmo mēnešu dati par inflāciju Latvijā norāda, ka "Swedbank" sākotnējās prognozes ir bijušas pārāk zemas - inflācija šogad varētu būt tuvāka 3%. Inflācijas jonim gan tuvāko mēnešu laikā vajadzētu mitēties. Turklāt tirdzniecības karu ietekme uz inflāciju Eiropā varētu būt pat lejupvērsta, kas nozīmētu zemāku spiedienu uz cenu kāpumu arī Latvijā. "Laiks rādīs, cik lielā mērā tirdzniecības karš saasināsies, un vai būs kādas vienošanās starp ASV un partneriem. Katrā gadījumā - tarifi un tarifu kari nes neskaidrību un traumē ekonomiku," uzsvēra Mālnieks.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā bija pārtikai, apģērbam un apaviem, savukārt cenas kritās degvielai un elektrībai. Rezultātā gada inflācija saruka līdz 3,3%, no kuriem 1,68 procentpunkti veido pārtikas cenu pieaugums.

"Gada sākumā uzņemtais temps norāda, ka šogad inflācija turpinās dzīvoties ap un nedaudz virs 3%. Primārais izaicinājums patērētājiem saglabāsies pārtikas cenu segmentā un uzturēs augstu inflācijas uztveri. Pakalpojumos cenu kāpums turpināsies, ko virzīs algu pieaugums. Savukārt cenas īstermiņā uz leju varētu virzīties gāzei un degvielai," pauda Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka nenoteiktību par ilgāka termiņa inflācijas perspektīvām veido tirdzniecības kara attīstība un tas, cik tālu ES būs gatava konfrontēt ar ASV un pārējām valstīm un, cik lielā mērā tiks ietekmēta izaugsme.

"Jo mērenāka būs eskalācija, jo mazāk tiks ietekmētas cenas. Un otrādi," skaidroja ekonomists. Kā piebilda Gašpuitis, pašreizējā situācijā šķiet, ka noteiktās patēriņa preču grupās pieaugs labu cenu piedāvājums, īpaši e-kanālos, jo preces, kurām būs grūtības nonākt ASV tirgū, meklēs patērētājus citviet.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka gada inflācija ir samazinājusies, un februāris (kad cenas auga par 3,7%) visdrīzāk paliks augstākais punkts šogad.

"Taču gada vidējā inflācija zem 3% būtu ļoti liela veiksme, tā kā stipri nelabvēlīgi veidojas pakalpojumu cenu stāsts, to kāpums spītīgi turas 5-6% diapazonā jau kopš pērnā marta," pauda ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd visas prognozes par ekonomiku vēl lielākā mērā nekā parasti ir pieskaitāmas izklaides žanram, jo milzīgu nenoteiktību rada ASV tirdzniecības politika.

"Tai būs gan inflāciju samazinoši, gan palielinoši efekti. Tā sauktie tarifu kari samazinās ekonomisko aktivitāti pasaulē, tas ir cenu līmeni pazeminošs faktors, ar krītošu izejvielu cenu starpniecību un arī citādi," pauda Strautiņš, skaidrojot, ka ražotāji, kuri vairs nevarēs pārdot preces ASV, aktīvāk konkurēs par pircēju Eiropā. Savukārt vērtības ķēžu darbības traucēšanai būs cenas palielinošs efekts. Kopumā ietekme Eiropā varētu būt lejupvērsta jeb inflāciju samazinoša, norādīja ekonomists.

Viņš pauda, ka tarifu paaugstināšanas ietekme uz inflāciju būtu grūti izvērtējama pat tad, ja mēs droši zinātu, kāda turpmāk būs ASV tirdzniecības politika un citu valstu pretreakcija. Taču šī politika pati par sevi ir milzīgs un tumšs nenoteiktības mākonis.

"ASV jau ir signalizējušas par iespēju mainīt politiku attiecībā pret valstīm, kas sadarbojas līdzšinējo tirdzniecības attiecību pārvērtēšanā, dodot mājienu, ka pirmo grēku atlaidi varētu saņemt Japāna. Pienāk ziņas par šķelšanos Trampa administrācijā šajā jautājumā," norādīja Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka tarifu kariem jau ir bijusi nozīmīga ietekme uz izejvielu cenām. Naftas cenas ir stabilizējušās pie 64 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2021.gada vidus. Arī dīzeļdegvielas cena eiro jau ir zemākā kopš 2021.gada beigām, tikmēr benzīna cena vēl ir apmēram tāda pati, kāda bija pērnā gada pēdējos četros mēnešos, tomēr te izpaužas arī sezonalitātes ietekme. Gāzes cena Eiropā (TTF indekss) ir samazinājusies līdz 36 eiro - 10.februārī tā bija sasniegusi 58 eiro, bet pēdējo 12 mēnešu vidējā cena ir 39 eiro. Kopējais izejvielu cenu indekss (S&P GSCI) eiro izteiksmē ir zemākais kopš 2021.gada beigām, izņemot īsu brīdi pērnā gada septembrī. "Par pasaules ekonomikas virziena maiņu daiļrunīgi runā vara cena, tā attiecībā pret šī gada augstāko punktu ir atkāpusies par piektdaļu," pauda Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka tarifu kari ietekmē arī finanšu tirgus, tai skaitā procentu likmju līmeni. Šie notikumi pasliktina eirozonas ekonomikas perspektīvas, līdz ar to ECB likmju samazinājumu aprīlī investori uzskata par gandrīz izlemtu jautājumu, arī vēl viens lejupsolis jūnijā tiek uzskatīts par ļoti ticamu. "Pat precēm kļūst dārgākām, dzīve kļūs nedaudz lētāka tiem, kas maksā kredītus. "Euribor" likmes 2% atzīmi varētu sasniegt maijā vai jūnija sākumā, atkarībā no termiņa, savukārt līdz gada beigām likmes varētu samazināties zem 1,7%," pauda ekonomists.

Viņš norādīja, ka Latvijā martā izšķirošu ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām saglabāja pārtika, kas, sadārdzinoties par 6,4%, un veido pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā. "Īpaši dārgi joprojām ir ar eksotisko izejvielu (kafija, kakao un citu) biržas drāmu saistītie produkti, bet tuvu rekordlīmenim pasaules tirgū turas arī sviesta cena, līdz ar to šis produkts veikalu plauktos ir par 31% dārgāks nekā pirms gada, bet ar to saistītais svaigpiena cenu kāpums sadārdzina piena produktu vidējās izmaksas par desmitdaļu," pauda Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka līdzīgs cenu kāpums ir arī putnu gaļai. Vēl nozīmīga ietekme bija arī alkoholam un tabakai, kas lielā mērā notika kārtējās akcīzes nodokļu paaugstināšanas dēļ. Nevienā no galvenajām preču un pakalpojumu grupām vairs nav cenu krituma, kāds pērn bija mājokļu uzturēšanas izdevumiem.

Arī dzīves dārdzības izmaiņas mēneša laikā visvairāk noteica pārtika, bet otrajā vietā bija apģērbi un apavi, beidzoties izpārdošanu sezonai. "Varētu teikt, ka salīdzinājumā ar februāri notikušās cenu pārmaiņas ir "nekas īpašs" - mēneša inflācija ir ļoti tuva vēsturiski vidējai un neviena produktu grupa daudz neizceļas," pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka patēriņa cenu līmenis ir sasniedzis tieši plus 50% atzīmi attiecībā pret 2015.gada vidējo. Līdz ar to ir viegli novērtēt pirktspējas izmaiņas šajā laikā - vidējā alga 2025.gadā (tā būs ap 1800 eiro) pārsniegs 2015.gada vidējo algu (818 eiro) apmēram 2,2 reizes.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.