Saeimas priekšsēdētāja komentē situāciju Tiesībsarga birojā

Mieriņa sacīja, ka tikšanās laikā tika spriests par Tiesībsarga birojā radušos situāciju.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tiesībsarga ziņojums parlamentā tiks skatīts vien tad, kad Jansons atgriezīs darbā.

Vaicāta, vai Jansona prombūtne netraucē Tiesībsarga biroja darbu un vai tas spēj darboties pilnvērtīgi, Piļāne atbildēja, ka birojs ar pienākumiem tiek galā.

Savukārt Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka atrodas slimnīcā un par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs izrakstīts no tās.

Viņš norādīja, ka slimnīcā kardioloģisku un neiroloģisku problēmu dēļ, kas saistītas ar augstu asinsspiedienu un aritmiju, atrodas kopš ceturtdienas. Tomēr jau trešdien, 21.maijā, viņam bija slimības lapa un esot bijis skaidrs, ka veselības problēmu dēļ viņš uz Saeimu ceturtdien nevarēs ierasties, par ko Jansona vietniece nosūtījusi vēstuli parlamenta prezidijam.

Jansons atzina, ka šī nav pirmā reize, kad viņš neierodas uz ziņojuma nolasīšanu - iepriekšējā reize bija 2023.gadā. Tomēr viņš nekomentēja, vai tam bijusi kāda saistība ar citu cilvēku piesaukto pārlieku lielu alkohola lietošanu. "Šo es nekomentēšu, tās būtu baigās spekulācijas kaut ko teikt par to," sacīja tiesībsargs.

Tomēr viņš nenoliedza, ka savā dzīvē ir lietojis alkoholu, iespējams, pārāk daudz, un "tas atstāj zināmas konsekvences". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka darba laikā nav bijušas situācijas, kurās viņam alkohola dēļ būtu trīcējušas rokas vai būtu manāmas kādas citas fiziskas izpausmes.

Tāpat ziņots, ka ceturtdien Prezidijs nosūtījis oficiālu vēstuli kompetentajām institūcijām, "pieprasot informāciju, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību". Šāds lēmums pieņemts, jo tiesībsargs jau atkārtoti nav ieradies Saeimā sniegt ziņojumu noteiktajā laikā.

Mieriņa norādījusi, ka tiesībsarga ilgstošā prombūtne ierobežo visaptveroši pildīt biroja pienākumus, jo atsevišķas tiesībsargam noteiktās funkcijas var pildīt tikai tiesībsargs, tostarp, sniegt ziņojumu Saeimā.

Ceturtdienas Saeimas sēdē tika pārcelta tiesībsarga Jura Jansona ziņojuma uzklausīšanu, jo Jansons esot saslimis. Kā Saeimas sēdē paziņoja Saeimas priekšsēdētāja, Tiesībsarga biroja pārstāvji Saeimu informējuši, ka pašlaik nav zināms, cik ilgi tiesībsargs slimos. Plānots, ka ziņojums tiks izskatīts kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Jansona neierašanās uz Saeimas sēdi daudziem deputātiem raisījusi dziļu vilšanos, jo šī neesot pirmā reize, kad viņš neierodas. Vairākas frakcijas uzskata, ka tā ir necieņa, jo tiesībsargs ir atbildīga amatpersona, kuras uzdevums ir informēt Saeimu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Atsevišķi parlamentārieši norādīja, ka būtu jāmeklē kāda izeja, un, iespējams, pat tiesībsarga atbrīvošana no amata, lai arī šāda procedūra ir samērā sarežģīta. Darba likumdošana liedz atlaist cilvēku, kurš atrodas darba nespējā.

Saeimas deputāte Jana Simanovska (P) LTV atzina, ka par šo jautājumu esot norūpējusies, turklāt Jansona darbā viņa saredzot "kritiskas iezīmes", un, "ja cilvēks nenāk, nevaram to pārrunāt". Viņa pauda, ka tā turpināties nevar - esot nepieciešama rīcība no politiķu puses.

Tiesībsarga birojā informēja, ka Jansons kopš pagājušās nedēļas atrodas darba nespējā un birojam neesot informācijas, cik ilgi tā turpināsies.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beidzas nākamā gada martā.

Tiesībsarga ziņojumā par aizvadīto gadu īpaši izcelti bērnu tiesību jautājumi - vardarbība skolās, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte un ģimenes vide. Tajā norādīts uz nepilnībām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un nepieciešamību pēc individuāli pielāgotiem pakalpojumiem, īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek analizēta uzturlīdzekļu piedziņas kārtība, tostarp vecvecāku atbildība, un problēmas ar bērnu mantiskajām tiesībām.

Ziņojumā aplūkoti diskriminācijas aspekti - valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. Tiek analizēta arī mediju loma diskriminācijas uztverē.

Tiesībsargs pievērsies labas pārvaldības jautājumiem - valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu. Ziņojumā iekļauti arī pētījumi, starptautiskā sadarbība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes - drošība, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, labas pārvaldības stiprināšana un diskriminācijas novēršana.