/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/06/17/16929207t1h1d21.jpg)
Jau vairāk nekā nedēļu ilgst raķešu apšaudes starp Izraēlu un Irānu. Šonakt cīņā iesaistījās arī ASV, raidot triecienus pa trim Irānas svarīgākajiem kodolobjektiem. Prezidents Donalds Tramps paziņojumā norādīja, ka tie ir pilnībā iznīcināti. Amerikāņu iesaiste Tuvo Austrumu valstu cīņā radījusi bažas, ka konflikts var pāraugt par reģionālu karu. Tam būtu neparedzamas sekas, kuru atskaņas sasniegtu arī Latviju, jo reģions ir īpaši svarīgs globālajai tirdzniecībai un tajā tiek iegūta aptuveni trešdaļa no pasaulē patērētās naftas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Izraēlas un Irānas savstarpējā raķešu apšaude ir lielākais saasinājums abu valstu attiecibās pēdējo gadu laikā. Izraēla mēģina panākt, lai tās ciešākā sabiedrotā ASV, arī pagriež savus ieročus pret Teherānu, taču par to ceļ trauksmi eksperti, kuri norāda: ja ASV iesaistītos konfliktā, tas, visticamāk, pāraugtu reģionālā karā.
Benjamins Netanjahu, Izraēlas premjerministrs
"Pirms neilga brīža Izraēla sāka operāciju Rising Lion. Tā ir mērķēta militārā operācija, lai iegrožotu Irānas radītos draudus Izraēlas pastāvēšanai. Operācija ilgs tik ilgi, cik nepieciešams, lai draudus likvidētu".
Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu paziņojums agrā piektdienas rītā nāca pēc raķešu uzlidojumu sākuma. Jau vairāk nekā nedēļu Izraēla un Irāna apšauda viena otru. Miruši ap 260 cilvēku un vairāk nekā 1500 ievainoti.
Aivars Groza, Latvijas vēstnieks Izraēlā
"Operācija, protams, tika gatavota rūpīgi. Mēs varam salīdzināt to ar Ukrainas dienestu operāciju Krievijā, kad dažādās apslēptās vietās bija apslēpti droni. Visi vienlaicīgi deva triecienu dažādiem pretraķešu aizsardzības objektiem. Tā ka tas bija pilnīgi negaidīti. Tas bija negaidīti pat Izraēlas varasiestādēm un pat Ārlietu ministrijai".
Izraēla bija pārliecināta par savu militāro pārākumu, skaidro ASV kara izpētes institūtā. Izraēla karā pret Teherānas atbalstītajiem “Hamās” ir tos būtiski vājinājusi, iedragājot Irānas militārās pozīcijas reģionā. Pagājušajā gadā Izraēla un Irāna pirmo reizi tieši apšaudīja viena otru. Institūtā uzskata, ka tas vājināja Irānas pretgaisa aizsardzību un deva Telavivai pārliecību par spējām aizsargāties pret Irānas raķetēm.
Endija Perija, ASV Kara izpētes institūta Tuvo Austrumu drošības programmas vadītāja
“Šāda mēroga triecienu izraēļi plānojuši vismaz pēdējos pāris gadus, bet minēto iemeslu dēļ šis bija ideāls laiks uzbrukumam. Jau kopš oktobra uzlidojumiem, kuros Izraēla iedragāja Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu ražotnes, mēs prognozējām, ka kaut kas šāds varētu notikt. Jautājums bija tikai kad un cik veiksmīgi varētu būt diplomātiskie centieni panākt kodolvienošanos.”
Izraēla ir pārliecināta, ka Irāna grasās ražot kodolieročus. Lai to darītu ir vajadzīgs bagātinātais urāns. Bagātināšana notiek speciālās centrifūgās. Irānai tādu ir vairāk nekā 20 tūkstoši vismaz divās bagātināšanas rūpnīcās. Tas ļauj Teherānai bagātināt urānu daudz vairāk, nekā vajadzīgs civiliem mērķiem, kā to pamato Irāna. Valstī ir vairāk nekā 30 dažādi kodolobjekti un uz tiem Izraēla tēmē savas raķetes.
Bažas, ka Irāna var izgatavot kodolieročus pastāv jau sen. Bijuši dažādi mēģinājumi Teherānu no tā atturēt. 2015.gadā noslēgta tā dēvētā Irānas kodolvienošanās, taču trīs gadus vēlāk ASV no tās izstājās. Kopš tā laika Irāna palielinājusi bagātinātā urāna krājumus un sarunas par jaunu vienošanos tā arī nav notikušas.
Jau gada sākumā ASV izlūkdienesti paziņoja, ka Izraēla gatavojas uzbrukt Irānai. Martā dienesti nāca klajā ar informāciju, ka Irāna neesot pieņēmusi lēmumu izgatavot kodolieročus.
Endija Perija, ASV Kara izpētes institūta Tuvo Austrumu drošības programmas vadītāja
“Pēdējo divu nedēļu laikā esam redzējuši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras paziņojumus, ka Irāna nepakļaujas apņemtajām saistībām. Viņi apstiprināja, ka Irāna dodas tajā virzienā un tā ir ik pa laikam draudējusi Izraēlai ar tādiem uzbrukumiem”.
Izraēla veikusi līdzīgus uzlidojums pret citu kaimiņvalstu kodolreaktoriem arī pagātnē, piemēram, Irākā un Sīrijā. Tiek uzskatīts, ka pašai Izraēlai arī pieder kodolieroči. Stokholmas miera izpētes institūtā saskaitījuši, ka tās arsenālā ir pat 90 kodolgalviņu. Telaviva oficiāli to neatzīst.
Aivars Groza, Latvijas vēstnieks Izraēlā
“Savā laikā Izraēlas premjerministre Golda Meira teica, ka mums nav nekādu atomieroču, bet, ja vajadzēs, mēs viņus izmantosim”.
Pēc uzlidojumu sākšanas, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi izteica atbalstu Izraēlai, par spīti iepriekšējo mēnešu saucieniem pēc diplomātiska risinājuma. Atbalstu Izraēlai izteica arī G7.
Baiba Braže, Ārlietu ministre (Jaunā Vienotība)
“Neviens jau tiešā veidā atbalstu nepauž militārajai darbībai. Tas viss ir kopējais konteksts, kāpēc ir noticis tas, kas ir noticis. Neviens jau tiešā veidā negrasās ne palīdzēt Irānai…piedodiet Izraēlai…nu arī Irānai. Bet vienlaikus, protams, mēs kā starptautiski diplomāti, kā starptautiski aktori saprotam, kas ir bijis tas, kas uz to ir vedis. Un tas galvenais iemesls ir tas, ka Irāna nesadarbojas”.
Aivars Groza, Latvijas vēstnieks Izraēlā
“Mēs atzīstam, Eiropas Savienības valstis atzīstam, ka Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību un ja viņi to ir pamatojuši ar to, ka Irānai būs atomieroči…bet vēlreiz, mēs negribētu, ka būtu eskalācija. Un ko tagad darīs ASV administrācija…mēs to gan negribētu, lai būtu milzīga eskalācija”.
NP: ASV iesaistīšanās nozīmētu eskalāciju, jūsuprāt?
A.G: Palielinātu eskalāciju.
Izraēla mēģina panākt, lai ASV iesaistītos cīņā pret Irānu, taču prezidents Donalds Tramps nav devis konkrētu atbildi. Amerikāņu medijs “The Wall street journal” šonedēļ ziņoja, ka Tramps ir apstiprinājis militārā trieciena plānu Irānai, taču nav devis rīkojumu to izpildīt.
Donalds Tramps, ASV Prezidents
“Tu nezini. Es varētu to izdarīt, bet varētu to arī nedarīt. Neviens nezina, ko es darīšu. Es varu pateikt vienu: Irānai ir lielas nepatikšanas”.
Tikmēr amerikāņi jau ir palielinājuši militāro klātbūtni reģionā. Šonedēļ tā uz Arābu jūru pārvietoja vienu no saviem aviācijas bāzeskuģiem. Savukārt uz Eiropas bāzēm pārvietotas vairākas degvielas uzpildes lidmašīnas, lai vajadzības gadījumā atbalstītu operācijas Tuvajos Austrumos.
ASV kara izpētes institūtā norāda, ja amerikāņi iesaistīties konfliktā, tas, visticamāk, pāraugs par reģionālu karu.
Endija Perija, ASV Kara izpētes institūta Tuvo Austrumu drošības programmas vadītāja
“Ja ASV iesaistītos, tad hutiešu kaujinieki, visticamāk, atsāktu savu kuģu apšaudes kampaņu, par kuru šobrīd viņiem ar ASV ir noslēgts pamiers, lai nodrošinātu brīvu kustību caur Bābelmandeba šaurumu. Tāpat, iespējams, ka Irānas atbalstīti irākiešu kaujinieki uzbruktu ASV pozīcijām Irākā un Sīrijā. [...] Visas šīs lietas jau iepriekš ir notikušas un tas automātiski nenozīmē konflikta reģionalizāciju, taču, ja tās notiktu vienlaicīgi, tas varētu novest pie ilgāka termiņa konflikta”.
Pētnieces pieminētais Bābelmadeba šaurums ir viens no svarīgākajiem jūras tranzīta ceļiem, kas savieno Eiropu un Āziju. Konflikta gadījumā šauruma izmantošana būtu apgrūtināta un bīstama, būtiski traucējot starptautisko tirdzniecību. Tas nozīmētu arī naftas cenu pieaugumu un apgādes traucējumus, jo Tuvajos Austrumos iegūst aptuveni trešdaļu no pasaulē patērētās naftas. Jau uzreiz pēc Izraēlas uzbrukuma sākuma naftas cenas piedzīvoja straujāko lēcienu vienā dienā pēdējo trīs gadu laikā.
Paziņojumā pēc uzbrukuma Tramps brīdināja Irānu: ja valstis nepanāks diplomātisku risinājumu, nākamie triecieni būs daudz graujošāki. Irāna tos nosauca par virspusējiem un norādīja, ka tiem būs tālejošas sekas.