Finanšu krīzes situācijā Krievijā patlaban briest vēl viena nopietna problēma — demogrāfiskā krīze, vēsta izdevums «Newsru.com». Sievietes masveidā izšķiras par abortiem, lai gan valsts demogrāfiskā situācija jau tā nav iepriecinoša.
Krieviju pārņēmusi abortu epidēmija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēsts, ka jaundzimušo skaits valstī varētu samazināties par 200 000. Turklāt pienācis brīdis, kad valsts sāk izjust deviņdesmito gadu sākuma «demogrāfiskās bedres» sekas, jo patlaban reproduktīvo vecumu sasniedz tai laikā dzimušās sievietes. No šīs «bedres» Krievija pa īstam izkļuva tikai 2006. gadā, tāpēc speciālisti brīdina, ka arī pašreizējo tendenci izdosies lauzt ne agrāk kā pēc septiņiem līdz desmit gadiem.
Kā lēš izdevums «Novij region», par abortu pieauguma tendencēm ļauj spriest vairāki tieši un netieši rādītāji. Pēdējā laikā sievietes aizvien biežāk vērsušās gan valsts medicīniskajās iestādēs, gan zvanījušas pa uzticības tālruņiem, bet vārds «aborts» internetā beidzamajos divos mēnešos meklēts pat desmitkārt biežāk nekā līdz tam.
Interneta forumos sievietes žēlojas, ka visu pagājušo gadu varas iestādes plašsaziņas līdzekļos aicinājušas viņas kļūt par māmiņām, bet tagad, kad iestājusies krīze, izrādījies, ka viņas nevienam vairs nav vajadzīgas.
Abortus gatavas izdarīt arī sievietes, kas bērniņu ieņēmušas jau tobrīd, kad vēl pat runas par krīzi nebija sākušās, lai gan tas ir ārkārtīgi bīstami, atzīmē «Newsru.com». Maskavas Iekšlietu pārvaldē jau atzīst, ka galvaspilsētā parādījies arī pagrīdes abortu piedāvājums. Nesen pret kādu privātklīniku ierosināta krimināllieta, jo divas sievietes pēc tur izdarīta aborta smagā stāvoklī nogādātas pilsētas slimnīcās.
Kā atgādina speciālisti, arī 1999. gadā, pēc iepriekšējās krīzes, dzimstības līmenis Krievijā katastrofāli krities, sasniedzot zemāko atzīmi visā valsts jaunāko laiku vēsturē, — togad pasaulē nākuši 1,214 miljoni bērnu jeb par 69 000 mazāk nekā gadu pirms tam. Lēsts, ka gada laikā pēc krīzes abortu izdarījušas vienpadsmitā daļa Krievijas sieviešu.
Tomēr varas iestādes nesteidzas kaut ko darīt, lai mainītu situāciju. Maskavas Veselības aizsardzības departamenta amatpersonas paziņojušas, ka statistikas par abortiem nav. «Kamēr nav statistikas, nav arī problēmas,» secina izdevums.
Pirms pusotra mēneša Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, apkopojot aizvadītā Ģimenes gada rezultātus, paziņoja, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumi devuši augļus, un solīja, ka valsts arī turpmāk sniegs sociālo palīdzību mātēm un bērniem, neraugoties uz saspringto politisko un ekonomisko situāciju.
Gluži citādus datus par Ģimenes gadu nesen sniedza avīze «Ņezavisimaja gazeta» — tā rakstīja, ka pērn bāreņu skaits Krievijā pieaudzis par vairākiem desmitiem tūkstošu un saskaņā ar daudzu neatkarīgo ekspertu vērtējumu bērnunamos patlaban mīt apmēram tikpat daudz bērnu kā pēckara gados. Bez vecākiem Krievijā pašlaik aug vairāk nekā 200 000 bērnu — pārāk daudz, lai viņus varētu pieņemt ģimenēs.
Kā pagājušā gada beigās rakstīja ietekmīgais britu izdevums «Economist», neraugoties uz Krievijas varas iestāžu centieniem sekmēt dzimstības līmeņa celšanos, «demogrāfiskajam optimismam» joprojām nav pamata. Iedzīvotāju skaits sarūk katastrofālos tempos, mūža ilgums nepalielinās un reģionos veidojas milzīgi «sociālie un ekonomiskie tuksneši». Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits sarūk, un viņu vietā nāk imigranti.
Kā piemēru «Economist» aprakstīja kādu kolhozu Smoļenskas apgabalā, kur trešā daļa strādājošo iebraukusi no Tadžikistānas. Vietējie iebraucējus neieredz, uzskatot, ka viņi «atņem maizi krieviem», taču saimniecībā faktiski nav iespējams atrast strādājošu krievu vīrieti, kurš turklāt būtu skaidrā, atzina izdevums.