«Bilance» par nekustamo īpašumu grāmatvedību

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Bilances 13/14 (241/242.) nr., kas iznāk 1. jūlijā, varat lasīt:

GRĀMATVEDĪBA

Svarīgākais nekustamo īpašumu apsaimniekotāju grāmatvedības uzskaitē un nodokļu piemērošanā

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem kvalitatīva grāmatvedības organizācija ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātā. Sarežģīta ir gan darījumu grāmatvedības uzskaite, gan nodokļu aprēķināšana, gan atspoguļošana finanšu pārskatā.
Nekustamo īpašumu apsaimniekotāju sabiedrībās grāmatvedim ir jābūt ne tikai formālam darījumu uzskaitvedim, bet gan speciālistam, kurš spēj izvērtēt darījumu ekonomisko būtību, pārzina nodokļu piemērošanu, lai uzskaiti varētu sakārtot atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un to ekonomiskajai būtībai.
Ļoti svarīgi ir sakārtot grāmatvedības uzskaiti tā, lai kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli bilances datumā, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Sabiedrības grāmatvedības uzskaitei ir jābūt organizētai atbilstoši LR likuma «Par grāmatvedību» prasībām un speciālo normatīvo aktu prasībām, kas ir atšķirīgi, ņemot vērā formu, kādā darbojas apsaimniekotājs.

DISKUSIJA

Jaunais PVN likums ir vajadzīgs, bet vēl pilnveidojams!

Ņemot vērā, ka savu gaitu valdības gaiteņos jau sācis jaunais likums par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ļoti daudz neskaidrību un pretēju viedokļu bijis arī par līdzšinējo likumu, žurnāla Bilance redakcija uz diskusiju uzaicināja gan nodokļa izstrādātāju pārstāvi, gan nodokļu konsultantus, kuriem lūdzām sniegt vērtējumu un ieskatu par to, ko varam sagaidīt no jaunā likuma. Vēl tikai jāpiebilst – jaunais likums noteikti nestāsies spēkā nākamgad, tātad vēl pagaidām dzīvosim ar «veco» likumu, tomēr tas savukārt dod iespēju izstrādāt labāk jauno projektu! Diemžēl sarunas gaitā nācās konstatēt, ka likums, kurš tiek tapināts jau kopš 2007. gada, dienas gaismu neieraudzīs arī vēl nākamā gada sākumā. No otras puses – varbūt tas ļaus tā tekstu sagatavot kvalitatīvu un pietiekami saprotamu tā lietotājiem.
Diskusijā par jauno PVN likumprojektu, kā arī par problēmām, kas vērojamas, piemērojot jau spēkā esošo likumu, piedalījās likumprojekta izstrādātāju pārstāve Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja Solvita Āmare-Pilka, advokātu biroja Sorainen partneri nodokļu konsultants Jānis Taukačs, zvērināta revidente Ieva Liepiņa un zvērinātu revidentu kompānijas PriceWaterhouseCoopers vecākā menedžere Ilze Rauza. Diskusijā klātienē aizņemtības dēļ nevarēja piedalīties Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, tomēr viņi piedāvā savu viedokli par jauno PVN likumu, ko pievienojam šai diskusijai.


EKONOMIKA

Daudz runu, maz kopīga darba
Krīze ir iekustinājusi sabiedrību – rodas arvien jaunas nevalstiskās organizācijas, arvien jauni politiķu «kontroles mehānismi», tiek veidoti portāli, notiek forumi, diskusijas un darba grupas, un arī valsts iestādes prasa «vienkāršā» pilsoņa viedokli pat tādos jautājumos, kā veidot nodokļu politiku valstī un apkarot ēnu ekonomiku. Taču, lai arī runu radītā skaļuma kļūst arvien vairāk, joprojām nekur nezūd plaisa starp valsti un sabiedrību. Vēl vairāk - lielākās nevalstiskās organizācijas, kas jau vairākus gadus ir redzamākie valdības partneri, atzīst, ka tās joprojām netiek sadzirdētas un ka lēmumu pieņemšana joprojām notiek šaurā politiskā lokā, proti, vai nu pie varas esošo politiķu pašu veidotā Koalīcijas padomē, vai arī valdības pārstāvjiem sēžot pie sarunu galda ar starptautiskajiem aizdevējiem.

IEKŠĒJAIS AUDITS
 
Atsevišķi iekšējā audita veikšanas aspekti

Iekšējais audits ne tikai kontrolē darbību procesu norises organizācijā, bet arī vienlaikus ir noteicošais risku vadīšanā noteiktās jomās, kurās risku vadīšana ir jāuzlabo.
Jāpiekrīt Ņujorkas Riverdeila Manhetenas koledžas grāmatvedības, tiesību un datoru informācijas sistēmu departamenta asociētā profesora Valtera O. Bageta (Walter O.Baggett) uzskatam, ka daudzas iekšējās kontroles komponentes ir dokumenti un procedūras. Piemēram, auditors var izskatīt bankas saskaņojumus vai arī skatīt vadītāja apstiprinājumus uz finanšu dokumentiem. Taču auditoram ir grūti saskatīt tās vērtības, kas motivē cilvēku uzvedību, kas savukārt darbojas ar kontrolēm.
Drošas kultūras principi noteikti Vadlīnijās par sistēmu un tīklu drošību, ekonomiskās sadarbības un attīstības vadību (Guidelines for the Security of Information Systems and Networks, Organization for economic Co-operation and Development):
1) apzināšanās (saprašana);
2) atbildība (pienākums);
3) reakcija (atbilde);
4) ētika;
5) demokrātija;
6) risku novērtēšana;
7) drošības (nodrošinājuma) projekta izveidošana un ieviešana;
8) drošības (nodrošinājuma) vadīšana;
9) atkārtota novērtēšana (pārskatīšana).
Noteikts, ka vadītāja pienākumos ietilpst plānošana un kontrole, taču patiesībā vadītājam ir jādara mazliet vairāk - viņam ir jābūt iesaistītam aktivitāšu ieviešanas procesā vai vismaz jāparāda, kā to darīt. Tāpat kontrole nozīmē rezultātu izskatīšanu – pareizo darbību veikšanu –kas noved atpakaļ uz plānošanas sākumu un kontroles apli.

NUMURĀ:

• Pārceltās darba dienas un to apmaksa
• Kas katram uzņēmējam jāzina par jauno Profesiju klasifikatoru
• Likumprojekta «Pievienotās vērtības nodokļa likums» apskats

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu