Pilnībā atverot savu darba tirgu Eiropas Savienības (ES) tā dēvētajām jaunajām dalībvalstīm, Vācija sola turpmāk rūpīgāk uzraudzīt, vai tiek ievēroti likumi un strādājošo tiesības.
Pilnībā atverot darba tirgu, Vācija sola stingrākas kontroles
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vismaz 100 000 cilvēku no astoņām Austrumeiropas valstīm šeit ieradīsies ik gadu,» laikrakstam «Bild am Sonntag» skaidroja nodarbinātības ministre Urzula fon der Leijere.
Augstā amatpersona apliecināja, ka turpmāk tiks pastiprināti veiktas pārbaudes tādās nozarēs kā celtniecība, ēdināšanas pakalpojumi un veselības aprūpe, lai pārliecinātos, ka strādājošie saņem vismaz minimālo algu tajos sektoros, kur tāda ir noteikta, un ka viņi ir legalizējuši savas darba attiecības.
Vienlaikus, mierinot vācu sabiedrību, ministre uzsvēra, ka viesstrādnieki nekļūs par nastu sociālajai sistēmai.
«Vairums no viņiem būs jauni, izglītoti un mobili strādnieki,» sacīja fon der Leijere.
Kā LETA jau ziņoja, Vācijas politiķi, arodbiedrību pārstāvji un darba devēji ar dalītām jūtām gaidīja 1.maiju, kad tiek atcelti pēdējie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai ES no astoņām dalībvalstīm, kas blokam pievienojās 2004.gadā.
Brīvi strādāt ES no 1.maija atļauts Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.
30.aprīlī beidzās septiņu gadu pārejas perioda termiņš, kad tā dēvētās 15 vecās ES dalībvalstis varēja izmantot brīvas darbaspēka kustības ierobežojumus.
Savus darba tirgus astoņu jauno dalībvalstu strādājošajiem līdz šim bija atvērušas gandrīz visas dalībvalstis, un ierobežojumus līdz pēdējam iespējamajam termiņam saglabāja vien Vācija un Austrija.