Lai atbalstītu valsts un iedzīvotāju pūliņus panākt nolietojušos daudzdzīvokļu māju renovāciju, tiek dibināts «Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs», portālu «Apollo» informēja sabiedrības pārstāve Dace Damkevica.
Dibinās «Ēku saglabāšanas un energotaupības biroju»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Birojs strādās pie tā, lai 2020.gadā vismaz 30% un 2030.gadā vismaz 80% no pašreizējā daudzdzīvokļu ēku fonda būtu veikta visaptveroša renovācija, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu nodrošināti droši un komfortabli dzīves apstākļi. Biroja mērķis ir sapulcēt politikas veidotājus, nacionālās un starptautiskās finanšu institūcijas, lai garantētu finansiālā un cita atbalsta nodrošinājuma turpinājumu daudzdzīvokļu ēku renovācijas procesam. Tas sniegs konsultācijas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī citām iesaistītajām pusēm - tehnoloģiju piegādātājiem, bankām un valsts institūcijām, ietverot tādus pakalpojumus kā, piemēram, projektu novērtējumu, ēku uzraudzību un strīdu risināšanu attiecībā uz ēkām, kā arī inovatīvu risinājumu piedāvājumus, to skaitā visaptverošus enerģijas apsaimniekošanas (VEAL) līgumus.
Š.g. 4.jūnijā plkst. 18.30 , Balasta dambī 52, notiks bezpeļņas organizācijas «Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs» dibināšanas ceremonija.
Biroja dibināšanas ceremonija notiks viņa Ekselences Nīderlandes vēstnieka rezidencē Rīgā un tajā piedalīsies V.E. Nīderlandes vēstnieks Latvijā Juriāns Krāks, V.E. Latvijas vēstnieks Dānijā Gints Jegermanis, kā arī pārstāvji no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Garantiju aģentūras, Latvijas Energoauditoru asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes un citām institūcijām.
Par jaunās organizācijas plāniem sīkāk varat lasīt «Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja» deklarācijā:
Deklarācija
Atzīstot, ka:
1. Neskatoties uz pēdējo gadu centieniem sakārtot dzīvojamo fondu Latvijā, padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku stāvoklis gan no ārpuses, gan iekšpuses strauji pasliktinās. Ja pašreizējie renovācijas tempi netiks paātrināti, turpmāko 20 gadu laikā vismaz 70% no daudzdzīvokļu ēku fonda kļūs dzīvošanai nederīgi;
2. Tā kā ar pašreiz pieejamiem finanšu un organizatoriskajiem līdzekļiem nav iespējams esošo ēku vietā radīt jaunu dzīvojamo fondu (tam būtu vajadzīgi 20 miljardi latu), pašreizējā dzīvojamā fonda renovācijai ir jākļūst par valsts prioritāti;
3. Visaptveroša renovācija, kurai sekotu atbilstoša apsaimniekošana, aizsargā ēkas un pagarina to mūžu līdz 50 un vairāk gadiem. Renovācijas izmaksas ir tikai viena desmitā daļa no jaunas būves izmaksām, tāpēc renovācija ir labs risinājums vairumam ēku;
4. Šim ēku fondam ir būtiskas neizmantotas finansējuma iespējas: visaptverošas renovācijas rezultātā ietaupītās siltumenerģijas vērtība pārsniedz renovācijas un energoefektivitātes pasākumu kopējās izmaksas;
5. Ieguldījums renovācijā dod labumu no sociālā, ekonomiskā, veselības un vides viedokļa. Alternatīva ir iztērēt vēl lielākas naudas summas par siltumenerģiju, lielākoties par importēto dabasgāzi;
6. Pašreizējās renovācijas prakses kvalitāte un apjomi ir jāuzlabo, lai pagarinātu ēku kalpošanas laiku, sasniegtu lielākus siltumenerģijas ietaupījumus, kā arī uzlabotu komforta līmeni un dzīves apstākļus gan iedzīvotājiem, gan dzīvokļu īpašniekiem;
7. Latvija nevar atļauties zaudēt nule kā attīstīto institucionālo struktūru un projektu īstenošanas iespējas, uz laiku pārtraucot renovācijas atbalsta programmu realizāciju. Ir jāturpina un jāveicina pašreizējos centienus, kur tiktu uzsvērta valsts piešķirto subsīdiju noteicošā loma;
8. Vairums dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju nav pārliecināti par nepieciešamību un iespējām renovēt dzīvojamās ēkas, turklāt daudzi neuzticas šai koncepcijai vispār. Turklāt pastāv daudzi tiesiski un organizatoriski šķēršļi, kurus var un vajag likvidēt, lai stimulētu un vienkāršotu aktīvo iedzīvotāju rīcību.
9. Šobrīd nepastāv neviena nacionāla, neatkarīga, sabiedriska institūcija, kas iedzīvotājiem sniegtu profesionālas konsultācijas apsaimniekošanas un energoefektivitātes jautājumos. Ir nepieciešama profesionāla organizācija, kur tehnoloģiju, finanšu un politikas eksperti palīdzētu dzīvokļu īpašniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, finanšu institūcijām un politikas veidotājiem risināt šo būtisko jautājumu.
Tāpēc mēs dibinām Ēku saglabāšanas un energotaupības biroju (ESEB)
Biroja darbības sfēra:
1. strādāt pie tā, lai 2020. gadā vismaz 30% un 2030. gadā vismaz 80% no pašreizējā daudzdzīvokļu ēku fonda būtu veikta visaptveroša renovācija, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu nodrošināti droši un komfortabli dzīves apstākļi, kā arī samazinātos kopējais ēkas siltumenerģijas patēriņš līdz 80 KWh/m2 gadā vai mazāk (šobrīd tas ir ±200 KWh/m2);
2. diskusijas starp visām iesaistītajām pusēm, kuras darbojas ar mērķi uzlabot dzīvojamo ēku stāvokli Latvijā;
3. nodrošināt iedzīvotājiem, profesionāļiem, finanšu institūcijām un politikas veidotājiem pieeju konsultācijām un visaptverošas ēku renovācijas pakalpojumiem;
4. stimulēt efektīvu resursu izmantošanu, popularizējot:
a) atklātību un atbildību;
b) augsti attīstītu tehnoloģiju un finanšu instrumentu izmantošanu (piemēram, Enerģijas Apsaimniekošanas līgumi (Energy Performance Contracting);
Birojs darbosies ar mērķi:
1. Informēt iedzīvotājus un īpašniekus par dzīvojamo ēku un sabiedrisko ēku fonda pašreizējo stāvokli, veicot tehnisko pasākumu un investīciju izmaksu-ieguvumu analīzi populārāko sēriju daudzdzīvokļu ēkām, kā arī sabiedriskajām ēkām;
2. sapulcēt politikas veidotājus, nacionālās un starptautiskās finanšu institūcijas, lai garantētu finansiālā un cita atbalsta nodrošinājuma turpinājumu, kas nepieciešams, lai renovācijas projekti būtu rentabli;
3. palīdzēt tāda tiesiskā regulējuma izveidošanā, kas sekmēs rīcību un veicinās nozares attīstību.
4. sniegt tādus pakalpojumus īpašniekiem, tehnoloģiju piedādātājiem, bankām un valsts institūcijām kā, piemēram, projektu novērtējumu, ēku uzraudzību un strīdu risināšanu attiecībā uz ēkām, kā arī piedāvāt inovatīvus risinājumus, piemēram, visaptverošus Enerģijas Apsaimniekošanas līgumus;
5. veidot un piedāvāt datubāzes par labāko praksi: materiāla un darbaspēka cenām, tehnoloģiju izmantošanu, šajā sfērā strādājošiem uzņēmumiem, juridiskajiem un finanšu pakalpojumiem, energopakalpojumu (ESKO) uzņēmumiem (energy service companies/ESCO) un dzīvojamo ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem u.c.
Parakstīts Viņa Ekselences Nīderlandes vēstnieka Latvijā rezidencē
Rīgā, 2012. gada 4. jūnijā