Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bažījas, ka grozījumi valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā radīs negodīgu konkurenci nekustamo īpašumu nomas tirgū.
LDDK bažīga par ieceri publiskot komercinformāciju par nekustamā īpašuma iznomāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas izstrādāto grozījumu likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu mērķis ir nodrošināt atklātāku kapitālsabiedrību mantas iznomāšanas procesu.
Grozījumi likumā paredz, ka informācija par iznomāšanai paredzētajiem un iznomātajiem kapitālsabiedrības nekustamajiem īpašumiem ir publiski pieejama «Valsts nekustamo īpašumu» mājaslapā internetā. Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrība izstrādā iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka nekustamās mantas iznomāšanas un nomas maksas noteikšanas kārtību un publicē to savā mājaslapā, ja tāda ir, vai arī nodrošina informācijas publisku pieejamību kapitālsabiedrības telpās.
Šie grozījumi mākslīgi kropļos nekustamā īpašuma nomas tirgu, radot nevienlīdzīgu konkurenci starp valsts, pašvaldību un privātām kapitālsabiedrībām, tādējādi nodarot ievērojamus finansiālus zaudējumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, norāda LDDK.
LDDK saskata būtiskus riskus iecerē publiskot visu ar nekustamā īpašuma iznomāšanu saistīto komercinformāciju. Tā rezultātā tiks veidoti mākslīgi šķēršļi kapitālsabiedrībām nodarboties ar sev piederošā, bet neizmantotā nekustamā īpašuma iznomāšanu, kas ilgtermiņā radīs zaudējumus no šo īpašumu apsaimniekošanas, bažījas darba devēji.
«Kapitālsabiedrībām ar valsts kapitālu vēsturiski pieder nekustamie īpašumi visā Latvijā, savukārt ieņēmumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas ir būtiski samazinājušies ekonomiskās lejupslīdes ietekmē privātajā sektorā, kurā darbojas arī uzņēmumi, kuru akcionāri ir valsts un pašvaldības, kas rada saspringtus konkurences apstākļus īpašumu nomas tirgū,» norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Viņa pauž uzskatu, ka šāda rakstura komercinformācijas publiskošana kropļos konkurenci nekustamā īpašuma iznomāšanas tirgū, radot būtiskas priekšrocības kapitālsabiedrībām ar privāto kapitālu, uz kurām šādas prasības netiks attiecinātas.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes ir izveidotas, lai lemtu par saimnieciskās darbības jautājumiem, tai skaitā par nekustamā īpašuma nomas cenu politiku. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības atbalsta caurspīdīgu pieeju informācijai par sadarbības partneriem, bet informācija, kas uzskatāma par komerciāli jūtīgu, ir nepubliskojama, īpaši, ņemot vērā spēcīgos konkurences apstākļus kādā no saimnieciskās darbības jomām, norāda LDDK.
Valsts kontroles atzinumos ir tikusi pausta nepieciešamība nodrošināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iznomājamo objektu plašu publisku pieejamību, kas veicinātu potenciālo iznomātāju interesi, kā arī palielinātu kapitālsabiedrību ieņēmumus. «Saeimas komisijā piedāvātais risinājums mazina šo organizāciju iespējas izpildīt Valsts kontroles rosinātās izmaiņas,» norāda Menģelsone.
LDDK aicina parlamentāriešus neatbalstīt priekšlikumu publicēt informāciju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» mājaslapā internetā par nomnieku un nomas maksas apmēru pēc līguma noslēgšanas.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas izstrādāto grozījumu likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu mērķis ir nodrošināt atklātāku kapitālsabiedrību mantas iznomāšanas procesu.
Grozījumi likumā paredz, ka informācija par iznomāšanai paredzētajiem un iznomātajiem kapitālsabiedrības nekustamajiem īpašumiem ir publiski pieejama «Valsts nekustamo īpašumu» mājaslapā internetā. Tāpat grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrība izstrādā iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka nekustamās mantas iznomāšanas un nomas maksas noteikšanas kārtību un publicē to savā mājaslapā, ja tāda ir, vai arī nodrošina informācijas publisku pieejamību kapitālsabiedrības telpās.
Kā ziņots, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti iepriekš atzina, ka likumprojektam ir savi trūkumi, tādēļ uzdeva Finanšu ministrijai ķerties pie priekšlikumiem, lai to nākamajos lasījumos vienkāršotu un pilnveidotu.