Grieķijas izstāšanās no eirozonas ir realizējama, pat ja tā būtu dārga un radītu bezdarba pieaugumu, pirmdien izteicies Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmusens.
Grieķijas izstāšanās no eirozonas ir realizējama, taču dārga (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā laikrakstam «Frankfurter Rundschau» Asmusenam tika uzdots jautājums par parādsaistību nomocītās Grieķijas iespējamu izstāšanos no eirozonas.
«Pirmkārt, mana nostāja ir skaidra. Grieķijai vajadzētu palikt eirozonā. Otrkārt, tas ir Grieķijas rokās to sasniegt. Treškārt, Grieķijas izstāšanās [no eirozonas] būtu realizējama. Ceturtkārt, šāda izstāšanās nebūtu tik mierīga, kā daži iedomājušies,» norāda Asmusens.
Šāds situācijas pavērsiens izraisītu izaugsmes kritumu, darba vietu zudumu un būtu «ļoti dārgs. Grieķijā, Eiropā un Vācijā,» uzsver Asmusens.
Viņš šādus komentārus izteicis, sākoties nedēļai, kurā Grieķija centīsies pārliecināt Eiropas partnervalstis tai piešķirt starptautiskā aizdevuma nākamo maksājumu, lai finansētu valsts ekonomiku un nodrošinātu iespēju tai palikt eirozonā.
Grieķijas premjerministrs Antonis Samars piektdien rīkos pārrunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bet dienu vēlāk ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Grieķijas ārlietu ministrs Dimitris Avramopuls pirmdien jau ieradies Berlīnē, lai tiktos ar Vācijas kolēģi Gvido Vestervelli un sagatavotos šīm pārrunām.
Grieķijas ekonomika paļaujas uz divām finanšu palīdzības programmām aptuveni 240 miljardu eiro (168,6 miljardu latu) apmērā, kuras atbalsta Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds un ECB.
Grieķija šobrīd gaida tik ļoti nepieciešamo nākamo aizdevuma programmas maksājumu 31,5 miljardu eiro (22,13 miljardu latu) apmērā.
To, vai Grieķijai šis aizdevuma maksājums tiks piešķirts, noteiks starptautisko aizdevēju ziņojums, kuru paredzēts publiskot septembra vidū.