Nosiltinot bēniņus ar putupoliuretānu, par apkuri būs jāmaksā mazāk! (61)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes foto

Un kā Jūs domājat – šajā ziemā apkures cenas paliks tādas pašas vai arī, salīdzinot ar pagājušo ziemu, kāps debesīs. Liela iespēja, ka apkures cenas tomēr augs. Ievērojamu siltuma ekonomiju var gūt, nosiltinot tikai mājas bēniņus ar siltumizolējošu, hermētisku un ilgmūžīgu materiālu – putupoliuretānu, kas ir piemērots gan daudzdzīvokļu ēku, gan privātmāju siltināšanai. Latvijā siltināšanu ar putupoliuretānu veic uzņēmums «Ritols» [s:46093]

Bēniņu siltināšana – ekonomiski pārdomāts ieguldījums

Mājas bēniņu siltināšana ir ekonomiski izdevīga. Nosiltinot visu ēku, visvairāk naudas parasti iegulda fasāžu siltināšanā. Taču, lai nosiltinātu tikai bēniņus, izmaksas ir krietni zemākas, bieži tam pat nav nepieciešams ņemt kredītu.

Bēniņu virsma aizņem salīdzinoši lielu laukumu, turklāt, siltajam gaisam ceļoties augšā, lielākais siltuma zudums parasti ir caur mājas jumtu. Tādēļ, nosiltinot bēniņus, uzreiz ievērojami samazinās mājas siltuma zudums.

Nosiltinot bēniņus, apkures izmaksas var samazināt līdz pat 30 procentiem.

Siltināšanas izmaksas lielā mērā ietekmē siltumizolācijas slāņa biezums, vislielāko efektivitāti dod tieši pirmie 3-4 slāņa centimetri. Protams, lai sasniegtu labāku efektu, var veidot tik biezu kārtu, cik nepieciešams. Siltinot ar putupoliuretānu, izmaksas par materiālu un tā iestrādi ir Ls 8,00 - 8,50 m2. Bēniņu siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksājas vidēji divu gadu laikā.

Andris Jugbardis uzsver: «Ja salīdzina ar beramajiem un plākņu siltumizolācijas materiāliem, izmaksas sākotnēji, iespējams, ir nedaudz augstākas. Tomēr jāņem vērā, ka neviens beramais vai plākšņu siltumizolācijas materiāls nenodrošina tik noturīgu, ilgmūžīgu un ūdens necaurlaidīgu siltumizolāciju un hidroizolāciju, kā siltinot ar putupoliuretānu.

Piemēram, siltināšana ar putupoliuretānu ir ļoti labs risinājums apdzīvojamos bēniņos, jo tur konstrukcijās iespējams iestrādāt tikai pāris centimetru biezu siltumizolācijas materiāla kārtu un ar to nodrošināt nepieciešamo siltumizolāciju.

www.ritols.lv

www.ritols.lv

Siltināšanu veic, nopūšot virsmu ar šķidras konsistences putupoliuretānu. Materiāls uzreiz polimerizējas – saputojas un pāris minūšu laikā sacietē, veidojot cietu un blīvu siltumizolācijas slāni ar ļoti zemu siltumvadītspēju (0,022-0,030W/mK).

Putupoliuretāna siltumizolācijai ir divas reizes zemāka siltumvadītspēja nekā akmensvatei un ekovatei.

Tādēļ siltumizolāciju var veidot plānāku. Trīs, četrus centimetrus bieza kārta dod tādu pašu efektu, kādu desmit centimetru bieza beramā siltumizolācijas materiāla kārta. Andris Jugbardis uzsver: «Tāpēc mēs varam piedāvāt ekonomisko risinājumu – ja māja nav ļoti caura, varam nosiltināt bēniņus ar putupoliuretānu trīs, četrus centimetrus biezā kārtā, siltumnoturība būs pietiekama un arī siltināšanas izmaksas zemākas.»

Turklāt siltinājuma slāni vienmēr var papildināt, piepūšot klāt vēl materiālu. Piemēram, var darīt sekojoši - izveidot trīs, četrus centimetrus biezu putupoliuretāna siltumizolāciju, bet pēc četriem, pieciem gadiem papildināt līdz astoņiem, desmit centimetriem, lai siltumizolācija būtu vēl efektīvāka.

Var droši staigāt pa virsu – siltumizolācija necietīs!

Siltināšanai ar putupoliuretānu ir vēl vairākas priekšrocības.

Siltumizolācija veido viendabīgu bezšuvju slāni, tajā nav un nevar veidoties plaisas, kur varētu rasties siltuma noplūde.

Bēniņos, kas ir siltināti ar beramo vai plākšņu siltumizolācijas materiālu, mitruma ietekmē siltumizolācija mēdz saplakt, tad tā vairs neveic savu funkciju. Ar putupoliuretāna siltumizolāciju tas nav iespējams, jo tā ir hermētiska pret mitrumu. Piemēram, ja pavasarī mājā caur jumtu iekļūs ūdens (īpaši daudzdzīvokļu mājām jumti bieži ir ļoti cauri), mitrums uzkrāsies uz putupoliuretāna siltumizolācijas slāņa, taču neizsūksies tam cauri un nebojās ēkas konstrukcijas. Ar laiku mitrums vienkārši iztvaikos. Ar šo siltumizolāciju nav arī iespēja veidoties kondensātam, kas parasti rada pelējumu nepareizi nosiltinātu mājās.

Siltinot ar putupoliuretānu, nav nepieciešams likt prettvaika plēvi, jo materiāls pats veido prettvaika barjeru.

Putupoliuretāns, ja tas ir iestrādāts ēkas konstrukcijās, nevar pūt vai pelēt, tam nekaitē pat ķīmisku vielu iedarbība.

Putupoliuretāna siltumizolācijai ir ļoti augsta mehāniskā noturība – jau pāris minūtes pēc iestrādes uz virsmas var kāpt virsū, bet nākamajā dienā pa to var droši staigāt. Tas ir svarīgi, jo daudzdzīvokļu māju bēniņos bieži staigā darbinieki, kas velk televīziju, internetu. Tie mēdz kāpt uz siltumizolācijas. Ja bēniņi ir siltināti ar beramo vai plākšņu siltumizolācijas materiālu, turklāt nav izveidotas speciālas laipas, pa kurām varētu staigāt, siltumizolācijas slāni ātri sabojā. Tad tas vairs nenodrošina nepieciešamo siltumizolāciju. Turpretim bēniņos, kas siltināti ar putupoliuretānu, var droši staigāt, veikt apsaimniekošanu.

Jo populārāka kļūst ēku siltināšana, jo biežāk gadās, ka siltumizolācijas materiālu no bēniņiem aiznes garanadži.

Sacietējušu putupoliuretānu var aiznest tikai kopā ar māju! Jo siltumizolācijas materiāls sacietējot ļoti cieši pieķeras konstrukcijai – burtiski salīmējas ar virsmu.

Putupoliuretāns ir pašnesošs materiāls. Nosiltinot ar to, piemēram, mansardu, atšķirībā no citiem siltumizolācijas materiāliem, tas nenoslogo ēkas konstrukcijas.

www.ritols.lv

www.ritols.lv

* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts

Komentāri (61)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu