Broka sola, ka dalītā īpašuma problēmas atrisināšana būs viena no viņas prioritātēm (39)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) dalītā īpašuma problēmas risināšanu vēlas izvirzīt kā vienu no saviem galvenajiem veicamajiem uzdevumiem. Ministre uzsver, ka Tieslietu ministrija (TM) jau ilgu laiku aktīvi darbojas šajā jomā un ir iesniegti grozījumi, kā risināt piespiedu zemes nomas attiecības.

«Protams, ir pilnīgi nepieņemama situācija, kāda pastāv Latvijā, un galvenokārt problēmas ir Rīgā. Ir vairāki risinājumi šai problēmai, un pašreiz ir panākts risinājums tam, kādā veidā dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt zemes gabalu,» intervijā aģentūrai LETA teica Broka.

Viņa gan papildināja, ka tas, protams, nevar būt bez maksas, bet ir jālemj, kādā veidā valdība spētu nodrošināt kredītu piešķiršanu ar zemākām procentu likmēm. «Manuprāt, iedzīvotājiem ir jāpaskaidro, ka desmit vai 15 gadu laikā, maksājot kredītu, tas atmaksāsies un būs daudz saprātīgāk, nekā visu laiku maksāt par zemi,» skaidroja ministre.

Broka pauda, ka tomēr ir jāturpina darbs ar Rīgas domi funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriju noteikšanai. Viņa norāda, ka ir jāsaprot konkrētas lietas, kur pastāv kādas atšķirības, nosakot šo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu katrai ēkai. «Taču arī šis jautājums ir saistīts ar budžetu, jo kādam šie mērniecības darbi būs jāveic. Te ir jārunā par resursiem, proti, cik daudz darba varētu veikt Rīgas dome vai TM,» sacīja tieslietu ministre.

Jautāta par savulaik izskanējušo priekšlikumu valstij izpirkt šo zemi, Broka izteicās, ka, iespējams, tāds variants ir ticis apspriests, bet patlaban tas vispār netiek vērtēts.

«Valsts nevar uzņemties šādu atbildību, jo tajā brīdī, kad atjaunoja īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem, pirmpirkuma tiesības tika noteiktas pašvaldībām. Ja mēs vērojam statistiku, kuriem zemes īpašniekiem pieder zeme zem daudzdzīvokļu mājām, tās aptuveni ir desmit konkrētas personas, kuras ir pārpirkušas zemi. Tad rodas jautājums, kāpēc pašvaldības šīs pirmpirkuma tiesības neizmantoja,» retoriski izteicās ministre.

Viņa secināja, ka diemžēl šīs tiesības savu mērķi nesasniedza un «mēs esam spiesti meklēt citu risinājumu».

«Līdz ar to valstij ir jāpalīdz dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi, nosakot īpaši labvēlīgus kreditēšanas nosacījumus un piedāvājot izpirkt saprātīgu zemes gabalu, nevis hektārus. Ja vairākums dzīvokļu īpašnieku nobalso, ka viņi vēlas zemi izpirkt, tad īpašniekam būtu pienākums zemi pārdot,» pauda Broka.

Komentāri (39)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu