Visvairāk nelaimes gadījumu ik gadu reģistrēts notiek būvniecības nozarē. Celtnieki, skaidrojot savas profesijas bīstamību, uzskata - viens no galvenajiem nelaimju iemesliem ir nogurums, kā arī latviešiem ļoti raksturīgā īpašība – pofigisms.
Darba drošība – skaists mīts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā LBL pastāstīja aptaujātie celtnieki, kuri gan savu vārdu minēt negribēja, būvnieki pārsvarā strādā ilgāk par oficiālo darba laiku, turklāt – strādā arī brīvdienās, jo objekti jānodod ātrā tempā. Strādnieki ir noguruši, pieļauj elementārus darba drošības un aizsardzības pārkāpumus. Daudzus darba devējs pat neesot kārtīgi iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem un neseko līdzi to izpildei.
Būvnieki riska kategorijā
Pēc Celtnieku arodbiedrības datiem, būvlaukumi ir paaugstinātas bīstamības zonas, kurās darbinieki pakļauti īpašam riskam, jo tajos vienlaikus nodarbināti dažādu profesiju un sagatavotības līmeņa strādnieki. Ik dienas tiek pielietots dažāds aprīkojums un tehniskais nodrošinājums, kopā strādā dažādu darba devēju padotie, kā arī darbi notiek dažādos augstuma līmeņos.
Galvenie smago traumu cēloņi: kritiens no augstuma, veicot veco konstrukciju demontāžu; priekšmetu krišana; konstrukciju nogruvums; nepareiza tehnikas un aprīkojuma lietošana. Tiek atzīmēts fakts, ka būvniecības procesā, kā arī remonta un rekonstrukcijas laikā darbinieki pakļauti visa veida riska grupu iedarbībai - tas ir troksnis, vibrācija, mikroklimats, fiziska piepūle, kā arī ķīmiskie un traumatiskie riska faktori. Psiholoģisko slodzi rada pagarinātais darba laiks (virsstundas un darbs brīvdienās), saspringtais darba grafiks.
Pofigisms zeļ un plaukst
Kāds būvuzņēmuma vadītājs no Lielvārdes puses iebilst, norādot - lielākā daļa vainas šajos gadījumos tomēr jāuzņemas pašiem strādniekiem, kuri gan esot nodrošināti ar visu nepieciešamo ekipējumu, gan instruēti par darba aizsardzību, taču paši vieglprātīgi to visu ignorē. «Pasakiet man, kā lai es izstāvu visiem klāt katrā būvobjektā?” jautā būvuzņēmējs. „To es fiziski nespēju, lai gan zinu, ka strādnieki bieži ignorē drošības noteikumus. Dažiem slinkums uzlikt ķiveres, citiem piesprādzēties, strādājot augstumā. Vēl liela problēma celtnieku aprindās ir alkoholisms. Šo gadu laikā esmu atlaidis vairākas brigādes, jo pēc daudzkārtējiem brīdinājumiem cilvēki tomēr turpina veco niķi - dienām nenāk uz darbu, bet, kad atnāk, atkal ir iereibuši, jūra līdz ceļiem un tik rāpjas pa stalažām. Problēma liela - kur lai ņem kārtīgus, vismaz darba laikā alkoholu nelietojošus, labus strādniekus? Maksā, cik gribi, bet atrast tādus tikpat kā nav iespējams!» sašutis norāda būvnieks, piebilstot - lai kā censtos, visa drošība ir kaķim zem astes. Sodu pagaidām nav nācies maksāt, bet, ja kāda pārbaude nāks, tad darbiniekiem pofigistiem tikšot atvilkts no algas.
Vai līdzēs?
Lai valsts kontroles institūcijas (Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests) varētu pārliecināties par būvobjektā esošo personu nodarbinātību, turpmāk katram būvobjektā nodarbinātajam būs nodarbinātā apliecība, kas, ierodoties darbā būvobjektā, būs jāuzrāda galvenajam būvuzņēmējam vai tā pārstāvim. Šādu apliecību katram nodarbinātajam izsniegs darbuzņēmējs vai galvenais būvuzņēmējs. Pirmās piecas darba dienas pēc darba uzsākšanas vai apliecības nozaudēšanas galvenais būvuzņēmējs (ja tāda nav – pasūtītājs) būs tiesīgs ielaist būvobjektā nodarbināto bez šīs apliecības, bet ar personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Katrā būvobjektā turpmāk būs jāatrodas tajā nodarbināto sarakstam un galvenais būvuzņēmējs būs tiesīgs ielaist būvobjektā tikai tos nodarbinātos, kuri ir iekļauti sarakstā. Gadījumā, kad būvdarbus veiks vairāki darbuzņēmēji, tiem būs jāiesniedz galvenajam būvuzņēmējam (ja tāda nav – pasūtītājam) savu būvobjektā nodarbināto saraksts, norādot tajā nodarbināto vārdu uzvārdu, personas kodu vai darba atļaujas numuru, ja nodarbinātais ir ārzemnieks, darba līguma vai uzņēmuma līguma datumu un numuru, kā arī darbuzņēmēja nosaukumu.
Koordinatori – tikai profesionāļi
Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos precizē arī prasības attiecībā uz darba aizsardzības koordinatoriem. Pārņemot noteikumos Eiropas Savienības direktīvas prasības, jau līdz šim bija noteikta prasība norīkot darba aizsardzības koordinatoru projekta sagatavošanas un projekta izpildes posmos, tomēr netika noteiktas nekādas prasības šo koordinatoru izglītības līmenim, profesijai vai pieredzei. Lai nodrošinātu to, ka koordinatora pienākumus pilda profesionāli cilvēki, pietiekami zinoši gan būvniecības, gan darba aizsardzības jomās, noteikumi ir papildināti ar kritērijiem darba aizsardzības koordinatoriem. Turpmāk par projekta sagatavošanas koordinatoriem drīkstēs būt personas, kas ir saņēmušas arhitekta prakses sertifikātu vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā un apguvušas pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā (teorētisko daļu) vai ieguvušas augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā. Savukārt par projekta izpildes koordinatoru drīkstēs būt personas, kas saņēmušas būvprakses sertifikātu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, apguvušas pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā (teorētisko daļu), kā arī darba aizsardzības speciālisti vai kompetentie speciālisti, kuri ieguvuši augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā.
Noteikumu grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Tajā pašā laikā – interneta foruma Delfi komentāri vēsta - šādi tikai uzvārīsies darba aizsardzības kursu rīkotājfirmas, bet darba drošība diezin vai uzlabosies. Arī būvuzņēmējs no Lielvārdes puses uzsver – apmeklējis vairākus seminārus par darba drošību, taču - kā cīnīties ar jau minēto darbinieku pofigismu, tur nemācot. Tā kā šādu likumu ieviešana esot tikai skaists mīts. Vismaz pagaidām.
Fakti
Raksturīgākie pārkāpumi: Darbs bez individuāliem aizsardzības līdzekļiem - bez ķiverēm, drošības jostām, respiratoriem u.c. Nodarbināšana, pielietojot nekvalitatīvu, nepārbaudītu un nepilnīgi nokomplektētu darba aprīkojumu: darbs uz nestabili pie sienas piestiprinātām sastatnēm. Būvobjekta pavirša, neprofesionāla iekārtošana un uzturēšana - būvmateriālu bīstams novietojums; neapzīmēti cilvēku pārvietošanās ceļi; aizsargnožogojumu trūkums bīstamās vietās; nestabili žogi un tuneļi; nav veikti atbilstoši uztveršanas pasākumi aizsardzībai ne pret krītošiem priekšmetiem, ne cilvēku nokrišanas aizsardzībai. Neapmierinoša un neregulāra būvdarbu uzraudzība no būvdarbu vadītāju puses. Fiziski smagos darbos un darbos augstumā tiek nodarbināti cilvēki, kuriem iepriekš nav veiktas obligātās veselības pārbaudes. Nav veikta vispār, vai arī veikta nekvalitatīva, nepilnīga darba drošības instruktāža.
Būvobjektus kontrolē: Būvinspekcija; Valsts darba inspekcija; Pašvaldības policija saistībā ar Rīgas Domes saistošo noteikumu izpildi (būvobjekta ārējais noformējums un uzturēšana, atkritumi un būvmateriāli ārpus žoga; uzraksts); atsevišķos gadījumos - arī VID un Imigrācijas vai Finansu policija.