«Iepazīstieties — mana draudzene Inde...»

Kad mācījos pirmajā kursā, man radās pielūdzējs no trešā kursa. Mēs pāris reižu aizgājām uz kino, pastaigājāmies, un tad es nejauši uzzināju — viņa uzvārds ir — Pumpa.

Tobrīd baidījos no pumpām kā no mēra. Tās man reizēm mēdza uzmesties uz deguna, zoda... ārprāts! Tad vairs nebija nekādu kino vai pastaigu, nekā, gulēju savā kopmītnes istabiņā un bimbāju.

Un te pēkšņi — Pumpa! Skaidrā dienas laikā! Meitenes šajā vecumā mēdz «pielaikot» sev savu draugu uzvārdus. Kā tas skanētu — Skaidra Pumpa? Šausmas!

Mēs ar to puisi izšķīrāmies rāmi un klusi. Es nekad viņam neesmu stāstījusi par savām tā laika pārdomām. Kāpēc lai viņš kristu kompleksos? Izšķīrāmies, un viss...

Tagad domāju: diezin vai viņš man patiesi patika? Ja būtu mīlestība, uzvārds droši vien nebūtu šķērslis. Bet varbūt tomēr?

* * *
Neparasti vārdi Latvijā:

Brīvvalsts laikā (Ulmaņlaikos) meitām tika doti vārdi:
Letonija, Livonija, Rīga, Latvija, Daugava, Venta, Rauna, Strauta u. tml.

Brīvvalsts laikā (Ulmaņlaikos) dēliem tika doti vārdi:

Vizbulis, Stars, Saulstars, Gaismonis, Latvis, Livonius.

1936. gadā Ventspilī tika reģistrētas trīnītes ar vārdiem:
Kurze, Vidze un Zemga.

Mūsdienās latviešu meitenītēm ir doti vārdi:

Adelheide, Afiza, Grafīne, Hafīze, Dzjažui, Jondža, Kiana, Manala, Mei, Ļera, Neļa, Hava, Viva, Paipere, Zobava.

Mūsdienās latviešu zēniem ir doti vārdi:

Alisters, Bjulents, Batists, Bekams, Fabiass, Ebeneza, Džesi, Emanuels, Esters, Faims, Ihtiandrs, Gors, Ņamočirs, Kļims, Ļeļs, Krosofico, Linuss, Melhisedeks, Mirons Takdiršohs un Vāraha.

Bez minētajiem vēl Latvijā dzīvo cilvēki ar vārdiem:

Vēna, Inde, Dolārs un Mersedese.

Visi šie personvārdi ir doti latviešu bērniem, un visi šo vārdu nēsātāji ir Latvijas pilsoņi.

(Informācija no interneta resursiem.)