Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir nodibināt saikni ar Latvijas piederīgajiem, kuri emigrējuši uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos.
Ir padomā vilināt atpakaļ aizbraukušos tautiešus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Pavļuts atzina, ka pirmais solis, kā atgriezt aizbraukušos, ir nodibināt saikni ar viņiem, jo aizbraukušie nereti nejūt šo saikni ar Latviju.
«Mums jāzina, kādās specialitātēs viņi tur strādā, ko mēs šeit varam piedāvāt,» sacīja ministrs, atzīstot, ka katastrofāli trūkst saiknes ar atbraukušajiem, līdz ar to nepieciešams to nodibināt.
Pavļuts arīdzan uzsvēra, ka ekonomiskā situācija Latvijā attīstās labāk nekā valstīs, uz kurām šie cilvēki devušies. Kāpjot produktivitātei, kāps arī atalgojums, sacīja ministrs. Viņš gan vienlaikus atzīst: «Ar to vien, ka ekonomikā klājas labāk, nepietiek.»
Kā otro soli iedzīvotāju atvilināšanai uz dzimteni, ministrs minēja arī pārcelšanās pabalstu, palīdzība mājokļa jautājuma risināšanā, vietas bērnudārzos.
Pavļuts norādīja, ka neizpildāmus mērķus izvirzīt nevajadzētu un ir skaidrs, ka visus aizbraukušos neizdosies atvilināt atpakaļ.
Viņš sacīja, ka, ekonomikai attīstoties, Latvija katru gadu varētu saražot 15 000 jaunu darbavietu un būtu bēdīgi, ja darbaspēks būtu jāieved, tāpēc jāizmanto tie resursi, pret kuriem valstij ir pienākums.
Aktualizējoties darbaspēka pieejamības problēmām, līdz šim diskusijas centrā kā iespējamais risinājums nonākusi imigrācija. Savukārt reemigrācija, neskatoties uz lielo no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitu (10 gadu periodā – 213 tūkstoši), nav nopietni aplūkota, uzsver Ekonomikas ministrijā.
«Runājot par Latvijas attīstības plāniem, bieži tiek uzsvērts, ka Latvijas izaugsmes modeļa centrā ir cilvēks. Arī tie cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ ir aizbraukuši no Latvijas. Cilvēks ir ikvienas valsts vērtība, tāpēc nevaram pieļaut situāciju, ka šos cilvēkus Latvija pazaudē uz visiem laikiem. Lai tas nenotiktu, mums ir nepieciešama proaktīva, pārnozariska pieeja, lai ne vien nestu ziņu, ka šie cilvēki ir gaidīti atpakaļ Latvijā, bet arī sniegtu pamatotu informāciju par iespējām strādāt un skolot bērnus Latvijā, saņemt kvalitatīvus valsts sniegtos pakalpojumus un izmantot savas tiesības. Latvijas valsts piederīgajiem visā pasaulē ir jādod skaidrs vēstījums, ka nākotne ir Latvijā. Mums ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar skaidriem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajiem un laika grafiku,» uzsver Pavļuts.
Demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazināsies. Savukārt darba tirgus prognozes rāda, ka, turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, līdz ar strukturālā bezdarba problēmām var veidoties arī darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, IKT, būvniecība u.c.
Projekta komandu Ekonomikas ministrijas vadībā plānots izveidot līdz jūlija beigām. Savukārt reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns jāsagatavo līdz šā gada beigām un tam jāparedz gan ilgtermiņā veicamus uzdevumus, gan tūlīt īstenojamus pasākumus, norāda minitrijā.