Latviešu basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota sarunā ar «Apollo» pastāstīja par rehabilitācijas procesu pēc smagā savainojuma, jauna vaļasprieka atklāšanu un gaidāmo atgriešanos laukumā.
Jēkabsone-Žogota: Vairs neko uz priekšu neplānoju (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekšējā sezona Jēkabsonei-Žogotai sākās gana veiksmīgi un viņa bija viena no Jekaterinburgas UGMK komandas līderēm, taču janvāra beigās spēles laikā basketboliste pārrāva kreisā ceļgala krusteniskās saites. Pirmās nedēļas pēc smagās traumas gūšanas bija ļoti grūtas psiholoģiskajā ziņā, bet tad Anete nomierinājās un sāka ilgo rehabilitācijas procesu, kura laikā nācās doties arī uz Vāciju.
«Kopš marta beigām līdz pat septembrim diendienā gāju uz individuālajiem treniņiem pie Viktora Lāča. Vienkārši bija jāiet un jāstrādā, nebija citu variantu. Tomēr es visu darīju ar prieku, jo zināju, ka tas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi - atgrieztos laukumā,» stāsta Anete.
Vasarā Jēkabsonei-Žogotai bijis daudz brīvā laika un sportistei uzradies jauns hobijs - golfs. «Sākumā tikai gāju līdzi vīram, jo man patīk pastaigas, taču tad nodomāju, ka varētu pati iemācīties spēlēt - paņēmu skolotāju un tagad jau varu spēlēt uz lielā laukuma. Atzīšos, ka sākumā domāju, ka būs garlaicīgi, bet tagad, pat spaidot televizora pulti, reizēm apstājos uz golfa kanālu. Šajā nodarbē atklāju iespēju relaksēties un sakopot domas.»
«Tagad pirms treniņiem iesildos kopā ar komandu, bet pēc tam strādāju galvenokārt individuāli. Šodien (pirmdien) gan pirmoreiz uzspēlēju viens pret vienu,» ar prieku atklāj basketboliste, kura pašlaik kopā ar komandu ir treniņnometnē Spānijā. «Nekādus fiksatorus celim neizmantoju, jo tā esot labāk. Pretējā gadījumā pie tā pieradīšu, bet pēc tam būs jādomā, kā spēlēt bez tā. Turklāt tas palielinātu slodzi otram ceļgalam.»
UGMK komandai šosezon ir jauns galvenais treneris - Olafs Lange, kā arī daudz jaunu spēlētāju. «Jaunais treneris man patīk gan kā cilvēks, gan kā treneris. Pagaidām komandas treniņos piedalās tikai piecas pieredzējušas spēlētājas, bet pārējās ir jaunās. Tikmēr es un Maša [Marija Stepanova], kura arī pagājušajā sezonā guva savainojumu, trenējamies individuāli. Redzēsim kā būs, kad no Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) atbrauks pārējās spēlētājas.»
«Treniņnometnē Spānijā komandai būs arī pārbaudes spēles, taču tajās vēl nepiedalīšos. Pagaidām man vēl jāpastrādā individuāli, jānostiprina ceļgala muskuļi,» skaidro Anete. «Domāju, ka spēlēt varēšu oktobrī, taču skatīšos pēc pašsajūtas. Arī kluba vadība šajā ziņā ir pretimnākoša, turklāt komandā jau nav spēlētāju deficīts. Spēlēšu tad, kad būšu pilnībā tam gatava.»
Nākamajā vasarā Latvijas valstsvienība Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs vienā apakšgrupā ar mājinieci Franciju, kā arī Serbiju un Lielbritāniju. Jēkabsone-Žogota uzskata, ka apakšgrupa ir sarežģīta un visas komandas ir spēcīgas, bet par iespēju atgriezties izlases rindās basketboliste saka: «Tagad vairs neko uz priekšu neplānoju, jo, kad kaut kas tiek saplānots, nekas nesanāk kā gribētos.»