Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati ilggadīgie dati liecina, ka ziemas kopumā un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā kļūst siltāki, portālam «Apollo» pastāstīja LVĢMC pārstāvis Ainārs Vladimirovs.
Kādas ziemas Latvijā gaidāmas turpmāk - atbild sinoptiķi (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. Par to varam pārliecināties, vērojot pēdējo gadu decembra mēnešu vidējās gaisa temperatūras.
Piemēram, 2010. gada decembris ar vidējo gaisa temperatūru – 6,6 grādi un bagātu sniega segu visa mēneša garumā bija ceturtais aukstākais ilggadīgajā datu rindā, bet 2011. gada decembris, bija trešais siltākais. Savukārt 2012. gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru – 4,8 grādi bija 17. aukstākais ilggadīgajā datu rindā, bet 2013. gada decembris – otrais siltākais. Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos meteoroloģiskos elementos.
2013. gada decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, mediji ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši būs silti, un lieli sali nebūs gaidāmi. Ar līdzīgu situāciju jau saskārāmies 2011. – 2012. gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4 grādus virs ilggadīgās normas, bet jau 2012. gada februāris bija četrus grādus aukstāks par normu un termometra stabiņš Latvijā mēneša pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem – 30 grādiem. Arī 2006.-2007. gadu ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim sekoja trīs grādus aukstāks par normu februāris.
Tomēr šie dati neliecina, ka turpmāk Latvijā valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. Šogad rudenī – ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica aktīva mēreno platumu rietumu – austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa siltās gaisa masas.
Lai šajā reģionā iestātos stabili ziemas laika apstākļi, nepieciešams, lai šī rietumu gaisa masu plūsmas aktivitāte Ziemeļeiropā pavājinātos, tiktu «atstumta» vairāk uz Vidusjūru un Eiropas dienvidu rajoniem. Šādā situācijā no Arktikas vai Eirāzijas kontinenta vidienes Eiropā ieplūstu aukstās arktiskās vai ļoti atdzisušās mēreno platumu kontinentālās gaisa masas. Šī silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kuriem atkal var sekot silti. Tā tas turpinās no sezonas uz sezonu.
Vissiltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā diviem grādiem augstāka kā šīs ziemas decembrī: +4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs siltums bija vēl stabilāks nekā 2013. gada decembrī un 2014. gada janvāra pirmajā dekādē. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs nebija nevienas diennakts ar gaisa temperatūru zem normas, gaiss sasila lielākoties no 6 līdz 9 grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās pat no 10 līdz 13 grādiem virs normas. Atsevišķās dienās maksimālā gaisa temperatūra sasniedza pat +10...+11 grādu atzīmi. Ilggadīgajā datu rindā trešais siltākais decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru tikai 0,1 grādu mazāk kā 2013. gadā ir bijis 2011. gadā. Arī 2011. gadā gan Ziemassvētki, gan gadu mija visā Latvijā bija gandrīz bez sniega.