Kažociņam esot «žēl, ka Latvijas krievvalodīgie jau agrāk nav iesaistīti Latvijas valdībā un valsts attīstībā nav spēlējuši izšķirošāku lomu. Tas, ka a priori ievērojama pilsoņu daļa viņu tautības vai kāda cita iemesla dēļ netiek valdībā, nav dzīvot spējīgs variants».
Jautāts, vai viņš gribētu, lai labējā koalīcijā pieņemtu kreisos, Kažociņš «Latvijas Avīzei» norāda, ka viņš negribot iejaukties politikā. «Vienīgi no savas pieredzes citās valstīs saku: ja ievērojama iedzīvotāju daļa jūtas aizvainota par to, ka nav varējuši piedalīties valsts pārvaldē, tad šāds aizvainojums nav veselīgs un kaut kas ir jādara,» sacīja SAB šefs.
Viņš atgādina, ka dzīvojam mainīgā pasaulē un norāda, ka ir «interesanti vērot, kā pēc Smoļenskas traģēdijas mainījušās Krievijas attiecības ar Poliju un ka ir valstsvīri, kas spējuši izmantot šo brīdi, lai attiecības nevis saasinātu, bet atrastu kopēju valodu. Polijas politiķi ir novērtējuši, kā Krievijas Federācija reaģējusi uz šo gadījumu».
«Arī Latvijā ir skaidrs, ka ar Krieviju mums visu laiku būs jārēķinās. Tādēļ mūsu interesēs vēl jo vairāk ir, lai Latvijas attiecības ar Krieviju būtu labas, korektas un, ja iespējams, draudzīgas. Un, ja iespējams, balstītas uz kopējām vērtībām,» laikrakstam teica SAB priekšnieks.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10314058t1hfa19.jpg)