Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes kāpuma tempu palēnināšanos un augstos ārējos riskus, būtisku izaugsmi noguldījumu jomā, kā arī ievērojamu kreditēšanas aktivizēšanos nevar gaidīt, vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
«Ņemot vērā svārstīgo un nebūt ne pozitīvo ārējās vides ietekmi, kā arī pēdējā gada laikā atsevišķas Latvijas kredītiestādes skārušos satricinājumus, naudas piedāvājuma stabilitāte un arī situācija kredītu tirgū Latvijā vērtējama visnotaļ pozitīvi,» raksta Purviņš.
Patlaban nav vērojams izteikts noguldījumu samazinājums, tieši otrādi - iekšzemes noguldījumu pieaugums atjaunojies gada skatījumā, bet, no bāzes izslēdzot licenci zaudējušo banku rādītājus, tas pārsniedz jau 10%, raksta Purviņš. Tāpat patlaban nav vērojama arī kreditēšanas rādītāju pasliktināšanās.
Jūlijā monetāro rādītāju pārmaiņas bija nelielas, atspoguļojot vasaras sezonai raksturīgo mēreno mājsaimniecību noguldījumu samazinājumu un skaidrās naudas pieprasījuma kāpumu. Zemāka bāzes līmeņa ietekmē pirmo reizi kopš pērnā gada rudens pozitīvā teritorijā atgriezās noguldījumu gada pārmaiņu rādītājs, skaidro Latvijas Bankas ekonomists.
Kredītu kopējais atlikums jūlijā galvenokārt mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu sarukuma ietekmē samazinājās par 15,1 miljoniem latu, savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti nedaudz pieauga, norāda Purviņš. Jūlijā turpināja augt kreditēšana latos. Kredītu gada pārmaiņu temps, no bāzes izslēdzot šogad licenci zaudējušo banku rādītājus, saglabājās negatīvs - mīnus 5,6%.
Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, jūlijā pieauga par 0,7%, iekšzemes noguldījumiem uz nakti palielinoties par 1,7%, kā arī vienai kredītiestādei veicot parāda vērtspapīru ar termiņu līdz diviem gadiem emisiju. Vienlaikus mēreni saruka termiņnoguldījumi un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Tas liecina, ka jautājums par tautsaimniecības tālākas attīstības riskiem joprojām ir aktuāls, uzsver Purviņš.
