Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) «neīstos doktora grādus» ieguvušas arī sabiedrībā zināmas personas, tostarp Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa un Rīgas domes deputāte un premjera ārštata padomniece Baiba Brigmane (V), vēsta «Latvijas Avīze».
Neīstos doktora grādus kopumā ieguvuši astoņi cilvēki, starp kuriem ir jau minētās personas.
«Esmu šokā. Process, kam gāju cauri, lai iegūtu doktora grādu, nebija viegls, un arī naudas ieguldījums bija diezgan ievērojams. Studijas doktorantūrā bija nopietnas, disertācija tika izskatīta arī VZKK un atzīta par doktora grādam atbilstošu. Tāpēc uzskatu, ka doktora grādu esmu ieguvusi godīgā ceļā, un tas man nebūtu atņemams,» laikrakstam sacīja Bāliņa.
Arī Brigmane norāda, ka no viņas puses viss izdarīts godīgi, viņas darbs ir nopietni recenzēts un analizēts. «[..]Nav manā varā lemt, kādam jābūt risinājumam šajā situācijā.»
RPIVA sākotnēji vainu par nepamatoti piešķirtajiem doktora grādiem neuzņēmās, vainojot Latvijas zinātnes padomi (LZP). Normatīvie akti nosaka, ka tiesības piešķirt doktora grādus valdība dod pēc LZP pozitīva atzinuma. LZP šādu atzinumu akadēmijai deva, un RPIVA domājusi, ka tā gādās arī par attiecīgo valdības noteikumu maiņu.
Ceturtdien tomēr akadēmija arī pati sāka uzņemties vainu – pavēstīja, ka atstādināta par doktora grādu piešķiršanu atbildīgā amatpersona, kas esot maldinājusi akadēmijas rektori Daci Markusu.
LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš laikrakstam norāda, ka vainot LZP ir nepamatoti, jo akadēmijai bija jādodas uz Izglītības ministriju (IZM), lai tā virza tālāk grozījumus MK noteikumos. Citas augstskolas nav gaidījušas, ka LZP viņu vietā virzīs procesu.
Arī IZM uzskata, ka augstskolai, pirms tā piešķir doktora grādus, bija jāpārliecinās, ka tai ir šādas tiesības.
Zinot, ka doktora grādu piešķiršana nenotiek lielā slepenībā, laikraksts jautā: kāpēc augstskolai tika ļauts visu šo gadu piešķirt doktora grādus? To mēģinās noskaidrot IZM pārbaudē.
