Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), sadarbībā ar Latvijas pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, veica vispārizglītojošo skolu aptauju par esošo situāciju un problēmām 2008./ 2009. mācību gada otrā pusgada sākumā.
Pasliktinās bērnu stāvoklis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apkopotie dati liecina, ka kopumā no izglītības iestādēm, kas iesūtījušas atbildes, vairāk kā 11 000 bērnu skolā neēd siltas pusdienas, un gandrīz 1000 bērniem pašvaldības nav piešķīrušas brīvpusdienas, kā arī ne visiem bērniem tiek nodrošināts transports nokļūšanai no dzīves vietas uz skolu un atpakaļ, portālu «Apollo» informēja Marika Grasmane, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.
Kopumā atbildes tika saņemtas no 18 Latvijas rajoniem un 4 pilsētām, kur izglītības iestādēs mācās 106 695 bērni. 11 465 bērni skolā nepusdieno un 940 skolēniem pašvaldības nepiešķir brīvpusdienas. Kā iemesls, kāpēc bērni skolā neēd siltas pusdienas tiek minēts, tas, ka pasliktinājusies finansiālā situācija valstī, kas, savukārt, ietekmē ģimenes budžetu un līdz ar to, vecāki nav spējīgi samaksāt par bērnu ēdināšanu. Tāpat aptaujas anketu atbildēs tiek minēts, ka pieaudzis parāds par bērnu ēdināšanu skolās, pieaugusi skolu pusdienu cena un pārtraukta «Skolas piena» programma.
Ne visās pašvaldībās ir nodrošināts transports nokļūšanu no mājām uz skolu un atpakaļ. Vēl kā problēmas bērnu nogādāšanai no un uz izglītības iestādi tiek minēti tādi faktori, kā pašvaldības nevar nodrošināt bērniem ceļa izdevumu kompensāciju, trūkst transporta skolēnu pārvadājumiem, pieaug transporta pakalpojumu cena, kā arī esošais sabiedriskā transporta kustības ierobežojums.
No iegūtajām atbildēm redzams, ka palielinās bērnu neattaisnoto mācību stundu kavējumu skaits, pazeminās skolēnu motivācija mācīties un sekmes, vecāko klašu skolēni nesaskata nākotnes perspektīvas. Pieaug to bērnu skaits, kuri nepiedalās skolas ārpusstundu pasākumos naudas trūkuma dēļ. Samazinoties finansējumam izglītības iestādēm tiek slēgtas pagarinātās grupas skolās, samazinājies interešu izglītību stundu skaits, kā arī skolas atsakās no atbalsta personāla – psihologiem, sociālajiem pedagogiem un logopēdiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa norāda: «Analizējot pašvaldību sniegto informāciju, diemžēl nākas secināt, ka ir vērojamas tendences būtiski pasliktināties bērnu stāvoklim valstī. Pieaugot bezdarba līmenim, pasliktinās finansiālā situācija ģimenēs, pieaug vecāku skaits, kuri dodas darba meklējumos uz ārzemēm un atstāj bērnus tuvinieku, draugu aprūpē. Gandrīz visas aptaujātās skolas norāda, ka pieaug skolēnu nervozitāte un agresivitāte. Ņemot vērā minēto, ir bažas par to, ka būtiski pasliktinoties ģimeņu sociālekonomiskajai situācijai, vienlaikus vājinoties atbalsta sistēmai skolās un citās pašvaldību iestādēs, būtiski palielināsies vardarbības riski ģimenēs un skolās.»
VBTAI izveidotā aptauja tika veikta, lai izvērtētu iespējamos riskus, kas varētu pasliktināt bērnu stāvokli skolā un arī ģimenē, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī.