Jaunā pētījumā noskaidrots, ka ne tikai cilvēki, bet arī šimpanzes un orangutāni piedzīvo pusmūža krīzi.
Pētījums: Šimpanzes un orangutāni arī piedzīvo pusmūža krīzi (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs bijām bez vārdiem,» atklājumu komentēja Vorikas universitātes ekonomists un pirmdien žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences of the USA» publicētā pētījuma līdzautors Endrjū Osvalds.
Viņš paskaidroja, ka pērtiķu, līdzīgi kā cilvēku, apmierinātības līmenis dzīves laikā veido burtam «U» līdzīgu līkni. Kopš 2002.gada dažādos pētījumos aptuveni 50 valstīs noskaidrots, ka cilvēku apmierinātības līmenis visaugstākais ir jaunībā, pusmūžā ievērojami krītas, taču vecumdienās atkal ir augsts.
Jauniešiem piemīt lielas cerības un laba veselība, savukārt vecumdienās «uzkrāta gudrība, kā arī nācies redzēt ģimenes locekļus un draugus mirstam, tāpēc cilvēki iemācās novērtēt to, kas tiem ir», uzskata Osvalds.
Tomēr zinātnieku vidū valda nevienprātība par labklājības krituma iemesliem pusmūžā, kad pašnāvību un antidepresantu lietošanas līmenis ir visaugstākais. Pēdējos gados zinātnieki kā iespējamos cēloņus min socioloģiskos un ekonomiskos faktorus, piemēram, apziņu, ka jaunības sapņus ir par vēlu piepildīt, kā arī problēmas laulības dzīvē un finansiālas likstas.
58 gadus vecais Osvalds sacīja, ka «neprāta uzplūdā» viņš un kolēģi nolēmuši pārbaudīt, vai ko līdzīgu piedzīvo arī radības, kam nav jāuztraucas par neizdevušos karjeru un kredītu atmaksu.
Tāpēc zinātnieki novērtēja 336 šimpanžu un 172 orangutānu labklājības līmeni. Abām cilvēkpērtiķu ģintīm tika konstatēts labklājības kritums 27, 28 un 35 gadu vecumā, ko var pielīdzināt 45 līdz 50 cilvēku gadu vecumam.
«Varbūt daba nevēlas, lai pusmūžā mēs būtu apmierināti un bezrūpīgi sēdētu kokos,» pieļauj Osvalds. «Iespējams, neapmierinātība liek cilvēkiem tiekties pēc kaut kā vairāk.»
Pētījuma rezultāti ļaus cilvēkiem pusmūža krīzes laikā nebūt pret sevi tik bargiem, domā pētnieks. «Zinot, ka tas bioloģiski tā paredzēts, viņi sapratīs, ka tas vienkārši jāiztur līdz beigām,» viņš teica.