Kā norāda speciālisti, lai arī iedzīvotāji apzinās neārstēta paaugstināta asinsspiediena sekas – insultu vai infarktu – daudzi nedodas pie ārsta savlaicīgi un neuzsāk ārstēšanos, līdz krietni nepasliktinās veselības stāvoklis.
Pie kādām sekām noved neārstēts paaugstināts asinsspiediens (35)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar to pieaug pacientu skaits, kuri nonāk pie speciālistiem jau ar ielaistām sirds slimībām, kas prasa ilgstošu ārstēšanos un ievērojamus valsts līdzekļus, bet smagākos gadījumos iestājas pacienta nāve. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz šo satraucošo situāciju, Latvijas Kardiologu biedrība aicina mediju pārstāvjus uz tikšanos, kuras laikā vadošie Latvijas kardiologi un veselības aprūpes speciālisti skaidros pareizas ārstēšanas un profilakses būtisko nozīmi saslimšanu un mirstības ierobežošanā.
Kā noskaidrots pacientu biedrības «ParSirdi.lv» un pētījumu kompānijas «GfK Custom Research Baltic» kopīgi veiktajā iedzīvotāju aptaujā*, katrs trešais respondents (34% aptaujāto) uzskata, ka visas slimības ir tikai «galvā», tāpēc arī ar paaugstināta asinsspiediena ārstēšanu nav jāsteidzas, savukārt 35% aptaujāto uzskata, ka paaugstinātu asinsspiedienu var ārstēt, dzerot zāļu tējas, vitamīnus vai uztura bagātinātājus, bet zāles uzskata par neefektīvu ārstēšanās veidu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās nodaļas vadītāja kardioloģe Iveta Mintāle: «Nereti cilvēki ļaujas sabiedrībā arvien pieaugošajiem mītiem par to, ka pie ārsta nav jāiet, zāles ir kaitīgas un daudzas slimības var izārstēt tikai ar dabas līdzekļiem. Šī ir bezatbildīga attieksme pret savu veselību. Lielu daļu infarktu un insultu varētu novērst, ja cilvēki savlaicīgi dotos pie ārsta, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, kontrolētu asinsspiedienu un citus rādītājus, ieklausītos ārstu ieteikumos un apzinīgi lietotu medikamentus, ja tas nepieciešams.»
*Aptauja veikta interneta vidē (GfK on-line panelī) no 28.-31.martam, aptaujājot 1018 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 25 līdz 74 gadiem.