Rietumu vīriešu iniciācija (2)

Par vīrieti nepiedzimst – par vīrieti kļūst. Daudzās pasaules kultūrās kļūšana par vīrieti notikusi, piedzīvojot iniciācijas rituālu. Arī mūsdienās pasaulē ir vietas, kurās šie rituāli joprojām tiek praktizēti, taču Rietumu «civilizētajā» pasaulē vīriešu iniciācijas nozīme nav pietiekami apjausta. Tam ir vairāki iemesli: lielākā daļa vīriešu pārāk daudz saņēmuši no savām mātēm un pārāk maz – no tēviem, tādēļ gluži vienkārši trūkst «vecajo» jeb gudru, pieredzējušu un savu vīrišķību īstenojušu vīriešu, kas varētu jaunos vīriešus ievadīt patiesā vīrišķībā. Turklāt iniciācijas būtība ir likt vīrietim apjaust – tu nekontrolē visu, bet tas ir klajā pretrunā ar Rietumu pasaules vīrišķo ideālu – fiziski un garīgi neievainojamu vīrieti.

Tomēr iniciācijas instinkts mūsos nav izzudis pat par spīti ārējās pasaules uzspiestiem «vīrišķības» ideāliem, tādēļ daudzi jauni vīrieši mēģina iniciēt paši sevi, iesaistoties ekstrēmās situācijās un uzņemoties dažādus riskus. Ne vienmēr vīriešiem pietiek gudrības saprast šo rituālu dziļāko nozīmi un veikt pilnu iniciācijas ciklu, tādēļ daudzi iestrēgst infantilās vīrišķības izpausmēs un briedumu tā arī nekad nesasniedz. Ja vīrietim netiek dota lielāka vīzija – ka viņš radīts kam lielam un aizraujošam, izaicinājumam, svētumam, pat Dievam, tad cerību piepildījums tiek meklēts neveselīgos veidos – saplūšanā ar masu, maršējošās armijās, nereālās fantāzijās, naudas spožumā (vai postā) un popularitātē.

Rors piedāvā četrus arhetipiskus tēlus – karotāju, viedo, mīlētāju un valdnieku –, kuri mīt katra vīrieša dvēselē un kuru veselīga integrēšana ir būtiski svarīga patiesas vīrišķības nobriešanā. Katrs no šiem tēliem uzdod savu jautājumu: karotājs – «ko darīt ar spēku?», viedais – «ko darīt ar galvu?», mīlētājs – «ko darīt uz seksualitāti?» un valdnieks – «ko darīt ar varu?». Rors māca nodibināt apzinātu saikni ar visiem četriem dvēseles arhetipiem un tos izkopt. Viņš rāda Jēzu kā vīrieti, kurš droši iet pa vīrišķās identitātes ceļu. Taču nav jābūt kristietim, lai to novērtētu, jo grāmata nepaliek tikai kristīgās teoloģijas robežās – tā atklāj rituālu nozīmi dažādu kultūru un reliģiju iniciācijas tradīcijās.

Lai cik ļoti vīrietis censtos to noliegt, pati dzīve ik pa laikam noliek viņu faktu priekšā: (1) dzīve ir grūta, (2) tu neesi pārāk nozīmīgs, (3) tu savā dzīvē neesi galvenais, (4) tu nekontrolē visu un (5) tu mirsi. Šie fakti ir tik sāpīgi, ka daudz vienkāršāk ir izlikties tos neredzam vai meklēt ātrus, vienkāršus risinājumus. Rors aicina nebēgt no šiem izaicinājumiem, bet ieraudzīt tajos Dieva dotos apsolījumus, kas ļauj saskarties ar realitāti visā tās pilnībā un kļūt par autentisku cilvēku – atgriezties pie Dieva radītā «Ādama» jeb pie vīrieša pamatidentitātes.

Mācītājs Juris Rubenis grāmatas ievadā raksta: «Autors zina, kādi jautājumi nodarbina vīriešus, arī tos jautājumus, kurus gadiem ilgi baidāmies izteikt, un sniedz nevis gatavas atbildes, bet rāda ceļu, kuru ejot katrs no mums pats varētu nonākt līdz savai atbildei. (..) Būt vīrietim, kas atradis pats sevi, ir pats labākais, kas ar jums var notikt.»

Ričards Rors tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem garīgajiem meistariem mūsdienu pasaulē. Viņš sarakstījis daudzas grāmatas, tostarp latviski izdoto «Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas» (kopā ar Andrēasu Ebertu) un «Kailā tagadne». Abas grāmatas izdotas Apgādā Zvaigzne ABC un īsā laikā nokļuvušas pārdotāko grāmatu saraksta augšgalā.