/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10893163t1ha044.jpg)
Rīgā parādījies liels daudzums melnu, lidojošu kukaiņu ar caurspīdīgiem spārniem. Entomologs Jānis Dreimanis aģentūrai LETA paskaidroja, ka jūlija nogalē tā ir tipiska parādība - pāroties sākušas melnās skudras.
Rīgu «ieņēmušas» lidojošas skudras
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To latīniskais nosaukums ir «lasius niger».
Dreimanis norādīja, ka melnajām skudrām šis ir pārošanās laiks - skudrām izauguši spārni un tās dodas jaunas ligzdas meklējumos.
Melnās skudras lidojumā dodas masveidīgi, un parasti tas notiek siltā laikā, īsi pirms lietus. Dreimanis skaidroja, ka jūlija trešās dekādes vidus tipiski ir laiks, kad skudras dodas jaunu mājvietu meklējumos. Tā ir masveida parādība un parasti notiek pievakarēs.
Kukaiņi šo dienu varētu būt izvēlējušies par piemērotu, jo iepriekš bijušas vairākas vēsas un lietainas dienas, līdz ar to zeme ir gana mitra un irdena jaunas ligzdas rakšanai.
Paaugstināta skudru aktivitāte varētu ilgt vēl dažas dienas. Tēviņi pēc pārošanās ies bojā, bet apaugļotās mātītes nometīs spārnus un meklēs piemērotu vietu, kur dēt olas, tāpēc drīzumā skudras biežāk būs manāmas rāpojam pa zemi, meklējot vietu jaunai ligzdai.
Apaugļota skudru mātīte pūzni izrok pati ar žokļu palīdzību, tad tajā sadēj olas, no kurām veidojas kāpuri, kas vēlāk kļūst par kūniņām, līdz izšķiļas jaunās skudras.
Pilsētvide skudrām ir piemērota, jo tās var veidot ligzdas pūzni ļoti dažādās vietās - bruģa malās, apmaļu spraugās, zem koku saknēm.
Dreimanis norādīja, ka melno skudru dzīvesvietās ievērojami samazinās dažādu kāpuru skaits, jo kukaiņi tās apēd. Savukārt skudru cīņa ar laputīm ir tikai mīts - skudras tās nevis apēd, bet «slauc».