«Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju un vēsturi, kas mēdz atkārtoties, demogrāfiskās tendences, dzimstību utt., latviskajai sabiedrības daļai vajadzētu ļoti piesardzīgi attiekties pret visām lietām, kas šajā valstī mazina demokrātiju un brīvību, jo tā vien izskatās, ka agrāk vai vēlāk mēs to visu dabūsim izbaudīt pret sevi.»
To intervijā Latvijas Radio sacīja sociologs, socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, komentējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu «Grozījumi Pilsonības likumā» par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
«Rūgtie augļi ir - šobrīd referendums tika atcelts, jo «ļaunie krievvalodīgie» kaut ko provocē un mēģina uzspiest savu gribu. Nebūšu pārsteigts, ja paies desmit gadi un būs nepieciešams līdzīgs referendums, lai aizstāvētu latviskās idejas. Un tad izrādīsies, ka šo referendumu nevarēs īsti sarīkot, jo būs bijuši precedenti - nebūs pareizi uzrakstīti papīri vai kaut kas nebūs atbilstošs Satversmes kodolam utt. Jo būs precedents - Latvijā ir tādas tradīcijas - ja kāds Latvijā grib rīkot referendumus, kas citiem nepatīk, mēs šos referendumus aizliedzam.Šobrīd tas notiek, lai aizstāvētu latvisko kopienu, bet laiki mainās.Ja šādu praksi ieviesīs, tad agrāk vai vēlāk tas pavērsīsies pret pašiem ieviesējiem,» sacīja Kaktiņš.
Jau ziņots, ka likuma grozījumi netiks nodoti referendumam, jo piedāvājums «nav pilnīgi izstrādāts», arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
