Skanstes ielas reģions ir viens no perspektīvākiem jaunu pilsētas kvartālu attīstīšanai, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja nekustamo īpašumu kompānijas «Newsec Latvia» izpilddirektore Olga Kozina.
Speciāliste: Skanstes ielas rajons var kļūt par pilsētas jauno darījumu centru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas ir loģisks pilsētas centra un klusā centra turpinājums, un bijusī industriālo teritoriju reģenerācija un to efektīvāka izmantošana ir viens no svarīgiem soļiem pilsētas plānošana un attīstībā,» uzskata Kozina.
Viņa uzskata, ka, ņemot vērā, ka lielās teritorijas šajā reģionā atrodas dažu lielu un stabilu spēlētāju, piemēram, «Aizkraukles bankas», «Merks» pārziņā un tā attīstība tiek atbilstoši rūpīgi plānota gan infrastruktūras, gan transporta kustības, gan efektīvas izmantošanas ziņā, šim reģionam ir visas izredzes kļūt par Rīgas tā saucamo Centrālo darījumu zonu, kur koncentrēsies liela daļa uzņēmumu centrālo biroju.
«Arī plānotā Ziemeļu šķērsojuma nākotnes izbūvēšana padarīs šos rajonus vēl vieglāk un ērtāk sasniedzamus arī no lidostas un kreisā Daugavas krasta,» piebilda Kozina.
Jau ziņots, ka Rīgas domes sēdē 26.aprīlī apstiprināts Skanstes ielas apkārtnes detālplānojums, kas paredz attīstīt daudzfunkcionālu komerciālās un dzīvojamās apbūves kvartālu aptuveni 500 000 kvadrātmetru platībā, ietverot pazemes autostāvvietu izbūvi.
Lielākā daļa teritorijas starp Pulkveža Brieža ielu, Sporta ielu, Skanstes ielu un Hanzas ielu pieder «Aizkraukles bankai», kas arī pasūtījusi apkārtnes detālplānojumu. Šī vieta atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, un saskaņā ar izstrādāto detālplānojumu teritorijas atļautā apbūve būs četri līdz 16 stāvi.Teritorijas apbūves koncepcija paredz sešu kvartālu izveidi, kuru centrā plānota publiski pieejama dabas un apstādījumu teritorija. Transporta un satiksmes jomā jau ir veikta pašreizējās un perspektīvā paredzamās transporta kustības analīze un izstrādāta tās attīstības shēma, tostarp plānota jaunu iekškvartāla ielu izbūve, savienojot Hanzas ielu un Sporta ielu.
Plānots, ka par ārtelpas galveno elementu kļūs neliels parks virzienā no Skanstes ielas un Hanzas ielas krustojuma uz Pulkveža Brieža un Pētersalas ielas krustojumu.
Teritoriju paredzēts attīstīt vairākās kārtās laika posmā līdz 2033.gadam.
Detālplānojuma izstrādāšanu pēc Rīgas domes uzdevuma nodrošinājusi «Aizkraukles banka», sedzot visas ar detālplānojuma izstrādāšanu saistītās izmaksas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja projekta «New Hanza City» koordinatore Gunta Līne. Detālplānojuma izstrādāšanu koordinējusi SIA «CI Project Management». Teritorijas apbūves koncepciju izstrādāja Vācijas arhitektu birojs «Schaller Architekten BDA RIBA», bet detālplānojumu - SIA «Grupa 93», piesaistot transporta infrastruktūras, vides novērtējuma un citus speciālistus.
Projekta pirmajai kārtai «New Hanza City», kur plānota arī «Aizkraukles bankas» jaunā ēka, apbūves koncepcija un mets saskaņoti jau 2008.gadā. Pagājušajā gada beigās ir saskaņots arī skiču projekts un veikti teritorijas sakārtošanas darbi, informēja Līne.
«Būvniecību plānots sākt 2012.gadā un pakāpeniski visu pirmo kārtu nodot ekspluatācijā līdz 2015.gada beigām, bet tas ir atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū. Patlaban ir veikti aprēķini par projekta pirmās kārtas investīciju apjomu, kas ir aptuveni 250 miljoni eiro (175 miljoni latu),» sacīja Līne.
«New Hanza City» finanšu darījumu un dzīvesstila centrs tiks veidots bijušās dzelzceļa preču stacijas teritorijā 3,95 hektāru platībā. Teritorijā atradīsies vairākas biroju ēkas, tostarp «Aizkraukles bankas» ēka, četru vai piecu zvaigžņu viesnīca, konferenču centrs, tirdzniecības galerija, izklaides un atpūtas zona. Paredzēta vieta arī zaļajai zonai, perspektīvā attīstot jaunu pilsētas parku, skaidroja Līne.
«Lai gan projekts pilnībā varētu tikt īstenots aptuveni līdz 2033.gadam, bet, straujāk augot pieprasījumam, arī ātrāk, starptautiskie piemēri liecina, ka veiksmīga tādā apjoma teritorija varētu tikt attīstīta desmit līdz 15 gados. Projekta atsevišķu daļu attīstīšanai tiks piesaistīti partneri,» sacīja Līne.
Jau ziņots, ka 2010.gada vasarā norisinājās detālplānojuma sabiedriskā apspriešana. Iepriekš plānojuma izstrādes gaitā bijuši konflikti ar četriem privātajiem zemes īpašniekiem, taču patlaban šī problēma lielā mērā esot atrisināta.