Lai gan lielākā daļa Līgatnes dabas taku dzīvnieku ir rosīgi arī ziemā, ir tādi, kas šo gadalaiku no savas dzīves labprāt «izsvītro», proti, noguļ. Lāči ir laiski, bet neguļ, toties jenotsuņu miegs ir salds.
Aijā žūžū, zvērīgs miegs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielāko daļu Līgatnes dabas takās mītošo dzīvnieku aukstums un sniegs neietekmē, stāsta zvērkope Dace Vītola. Vislielākie ziemas miega eksperti ir jenotsuņi. Trīs brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks gada aukstākos mēnešus pārlaiž, cieši saspiedušies kopā. Visbiežāk pūkainais jenotsuņu trio redzams, guļot zem savas mājiņas.
«Retumis baltajā sniega grāmatā var lasīt, ka siltākās dienās kādam vajadzējis uz tualeti, kāds cits aizstaigājis līdz barotavai, vēl kāds vienkārši izgājis nelielā apgaitā pa voljēru,» stāsta zvērkope. Tāpēc apmeklētāji jenotsuņus ziemā reti var aplūkot.
Ziemā mazāk aktīvi ir abi lāču puikas Mikus un Puika.
«Vai ievērojāt, ka vislielākie sliņķi, termometra stabiņam krītoties, ir tieši vīriešu kārtas?» ironizē Vītola.
«Piemēram, lācenei Ilzītei miega nav nevienā acī! Viņa ziemā nekad nav gulējusi un, šķiet, pat negrasās to darīt.» Turpretim lāči Mikus un Puika no savām siltajām migām izlien vien pusdienu reizē. Ja laiks ir labs, abi mēdz rotaļāties uz aizsalušā dīķa vai sniegā.
Līgatnes dabas taku darbinieki aicina apmeklētājus izbaudīt Līgatnes meža sniegotās ainavas. Joprojām aktīvi ir vāverēni, mežacūkas, lūši, aļņi, lapsas un citi zvēri.