Atbrīvos par IZM durvju dedzināšanu aizturētos jauniešus

Rīgas Centra rajona tiesa pirmdien nepagarināja apcietinājuma termiņu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) durvju dedzināšanu aizturētajai Aļinai Ļebedevai un viņas domubiedram Aleksandram Gridasovam. Abiem jauniešiem apcietinājums bija piemērots līdz 2. februārim un pirmdienas vakarā viņus atbrīvos.

Policijas pārstāvji pēc tiesas lēmuma nolasīšanas sacīja, ka Ļebedevai (1985) un Gridasovam (1983) piemēros policijas uzraudzību.

Krimināllietas izmeklētāji lūgumu pagarināt aizdomās turamo apcietinājuma termiņu motivēja ar iespēju jauniešiem, atrodoties brīvībā, ietekmēt iespējamos nozieguma līdzdalībniekus un līdzzinātājus, kā arī citādi ietekmēt lietas izmeklēšanu, tostarp šobrīd svarīgāko izmeklēšanas darbību — mikrodaļiņu ekspertīzi.

Izmeklētāja tiesas sēdē arī atklāja, ka IZM ēkas tuvumā izvietotās novērošanas kameras fiksējušas, ka neilgi pirms durvju aizdedzināšanas namam tuvojas četri jaunieši — trīs puiši un meitene, kura ārēji esot ļoti līdzīga Ļebedevai.

Policisti atgādināja iepriekšējā tiesas sēdē sacīto, ka jauniešiem nav simtprocentīga alibi un viņi nevar pierādīt, ka nozieguma brīdī nav atradušies ministrijas ēkas tuvumā.

Savukārt aizdomās turamo advokāti tiesai apgalvoja, ka jaunieši, atrodoties brīvībā, nekādi nevar ietekmēt izmeklēšanu, turklāt viņiem inkriminējamais noziegums nav tik smags, lai vajadzētu viņus paturēt nebrīvē. Ļebedevai apcietinājums traucēšot mācības — viņa ir Daugavpils 13. vidusskolas 12. klases audzēkne —, kā arī jaunietei esot veselības problēmas, kas, atrodoties apcietinājumā, varētu saasināties. Advokāti arī norādīja, ka tiesai, nosakot aizdomās turamajiem drošības līdzekli, nevajadzētu ņemt vērā lietas «politisko nokrāsu», bet gan tikai spriest «par lietu kā tādu».

Tiesnese Sandra Meliņa pēc abu pušu argumentu izvērtēšanas atteikumu pagarināt aizdomās turamo apcietinājuma termiņu motivēja ar to, ka abiem jauniešiem ir pastāvīga dzīvesvieta un neviens no viņiem iepriekš nav krimināli sodīts, kā arī viņi, atrodoties brīvībā, tiešām nevarēšot traucēt izmeklēšanu.

Dedzināšana notika gandrīz pirms mēneša

IZM durvis 9. janvārī aizdedzinātas, protestējot pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Dedzināšana notika agrā rīta stundā, bet darbdienas sākumā ministrija saņēma e-pastu no Krievijas Nacionālboļševiku partijas, kurā teikts, ka akcija bijusi vērsta pret izglītības reformu. Pēc durvju dedzināšanas ierosinātās krimināllietas izmeklēšanā noskaidrots, ka e-pasts sūtīts no interneta kafejnīcas «Poligons» Rīgā.

Abi jaunieši iepriekš stāstīja, ka par IZM durvju dedzināšanu neko nezina un nav tajā vainojami.

Ļebedeva slavu jau iemantojusi

Ļebedevas dzīvokļa kratīšanā atrastas desmit sarkanas nozīmītes ar uzrakstu «Reformai nē!», savukārt Gridasova dzīvoklī policija atrada trīs nacionālboļševiku laikrakstus «Ļimonka».

Aļina Ļebedeva savulaik odiozu slavu iemantoja ar to, ka prinča Čārlza vizītes laikā Rīgā 2001. gada novembrī mēģināja princi iepļaukāt ar neļķi. Meitene savu rīcību skaidroja ar protestu pret karu Afganistānā, kurā iesaistīta arī Lielbritānija. Tolaik 16 gadus vecā daugavpiliete savu ieceri īstenoja brīdī, kad princis Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa tikās ar iedzīvotājiem un saņēma ziedus no bērniem.

Drošības policija pēc šī incidenta ierosināja krimināllietu par ārvalstu amatpersonas veselības un dzīvības apdraudējumu, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, vēlāk lietā piemēroja krimināllikuma pantu par huligānismu, bet visbeidzot pēc prinča Čārlza lūguma lietu izbeidza un jaunieti nodeva vecāku uzraudzībā.