Aksmarks aicina valdību plašāk izmantot atvērtā koda programmatūru

Valstij sekmējot atvērtā koda programmatūras izmantošanu, tiek veicināta zināšanu uzkrāšana valstī un atbalstīti vietējie programmētāji, vakar žurnālistiem pastāstīja kompānijas «My SQL AB» viceprezidents Deivids Aksmarks.

«Izmantojot atvērtā koda risinājumus, tiek attīstītas vietējas programmēšanas kompānijas, kas var pelnīt, pielāgojot programmas klienta vajadzībām. Nauda paliek valstī un atgriežas pie tās nodokļos. Tiek arī pastāvīgi paaugstināts programmētāju zināšanu līmenis, viņu idejas strādā. Savukārt panākt, lai kāds Latvijas risinājums tiktu izmantots lielo kompāniju, kā «Microsoft», produktos, jau ir grūtāk,» skaidroja Aksmarks.

Viņš apgalvoja, ka viena no galvenajām priekšrocībām, izmantojot atvērtā koda programmatūras kompāniju piedāvājumus, ir zemās cenas — neesot jāmaksā par licenci, tikai par ieviešanu, turklāt programmas modifikācijas varot veikt arī citi programmētāji. Atvērtā koda programmas pastāvīgo uzlabojumu dēļ arī esot daudzkārt drošākas par licencētajiem produktiem.

«Mums nesen bija pasūtījums, kur viena Vācijas federālā zeme pat izvēlējās mūsu piedāvājumu, kas bija dārgāks nekā «Microsoft», jo bažījās, ka vēlāk šis izmaksas tomēr varētu pieaugt, jo būtu tikai viens pakalpojumu sniedzējs,» stāstīja «My SQL AB» viceprezidents. Lai gan atvērtā koda kompānijas nevar piedāvāt miljonus dolārus vērtas «dāvanas» dažādiem IT attīstības projektiem valstiskajā sektorā, vēlāk netiek prasīti miljardi dolāru par licencēm.

Viņš jokoja, ka pret «Microsoft» kā kompāniju viņam nav iebildumu, turklāt ar atsevišķām šis kompānijas struktūrām pastāvot laba sadarbība. «Man tikai nepatīk daži viņu produkti, kas ir kaitinoši slikti,» sacīja atvērtā koda IT produktu piekritējs.

Kā aģentūrai LETA skaidroja sabiedriskās organizācijas «Interneta klubs» vadītājs Edmunds Zālīte, atvērtā koda programmatūrai ir daudz priekšrocību, salīdzinot ar licencētiem ražojumiem. Tās ir lētākas, funkcionālākas un drošākas, līdz ar to vairākās valstīs pat ar likumu noteikts, ka valdības institūcijām jāizmanto «atvērtā» programmatūra.

«Galvenais atvērta koda programmatūru trūkums ir vājais klientu atbalsts, kas izskaidrojam ar to, ka vienam risinājumam ir daudz radītāju. Licencētie produkti par to neliek raizēties. Līdz ar to tiem, kam slinkums strādāt ar programmatūru, ir vien jāpērk, piemēram, «Microsoft» produkts. Tomēr valstij kā spējīgai piesaistīt kvalificētus speciālistus būtu ieteicams galvenokārt lietot atvērto kodu,» norāda Zālīte.

Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītāja Ina Gudele aģentūrai LETA atzina, ka valsts institūcijās jau patlaban ir diezgan liels atvērtā koda programmatūras īpatsvars, bet pāriet tikai uz šāda veida programmnodrošinājumu neesot lietderīgi.

«Mēs nesen analizējām desmit valstu pieredzi šajā jautājumā, un neviena balss nebija par labu tikai atvērtām programmām. Pat Kanāda, kas bija mēģinājusi tās pilnībā ieviest, atzina, ka izmaksas pārsniedz licencētu programmu izmantošanu,» skaidroja Gudele.

Viņa norādīja uz Krievijas pieredzi, kas nevar sūdzēties par programmētāju trūkumu, bet tur bijušas problēmas, kad, piemēram, viens programmētājs izstrādājis produktu, bet , kad pasūtītājam savajadzējies veikt izmaiņas, programmētājs nav bijis atrodams un bijis jāmaksā citam, kas sāka rakstīt programmu no jauna.

«Līdz ar to katrai valsts institūcijai labāk pašai izlemt, kas katrā gadījumā būtu labāk no izmaksu viedokļa — pirkt gatavu programmu vai likt rakstīt to no jauna,» uzskata Gudele.

Viņa piebilda, ka starp atvērtā koda izstrādājumiem ir produkti, kas ir nepelnīti maz pazīstami Latvijā, piemēram, biroja programmatūras pakotne «Open Office», kas ir brīvi pieejama internetā.

Tā vietā daudzi lietotāji aizvien izvēlas izmantot pirātiskas licencēto programmu versijas, riskējot ar nepatikšanām, ja to atklās tiesībsargājošās iestādes. «Šeit ir plašs darba lauks Latvijas Atvērtā koda asociācijai, kas popularizē «Open Office» līdzīgus produktus,» norāda Gudele.