564 Latvijas īstie čekisti

FOTO: nra

Tā sauktie čekas maisi, kuros atrodami Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentu, informatoru un ziņotāju vārdi, sabiedrības — vai vismaz politiķu — intereses degpunktā nonāk vidēji divreiz gadā. Tikmēr piemirsti ir īstie čekisti — VDK štata darbinieki, kuri savus padomju valsts balstīšanas pienākumus dziļās urbšanas komitejā pildīja bez piespiešanas vai šantāžas, pilnīgi no brīva prāta un apzināti. Redakcijas rīcībā nonākusi 1988. gada LPSR VDK štata darbinieku iekšējās lietošanas telefona grāmata, kas sniedz vairākas nepārprotamas atbildes.

Tev nebūs čekista vārdu velti… skatīt

Latvijas likumdošana pašlaik stingri aizliedz sabiedrībai uzzināt VDK stukaču vārdus, un izplatītākie argumenti par labu šim liegumam gadu pēc gada tiek saistīti gan ar ētiskiem apsvērumiem, gan ar čekas maisu — 1991. gadā pēc PSRS puča pārņemtās VDK kartotēkas — saturu, kura autentiskumu apšaubījuši daudzi politiķi.

Paradoksāli, taču vienlaikus sabiedrībai ir liegts uzzināt arī LPSR VDK štata darbinieku vārdus, kuri valsts iestādēm ir labi zināmi kaut vai no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem VDK materiāliem. Iemesls — visas ar VDK saistītās personas pašlaik tiek mestas pār vienu kārti.

«VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki — personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus,» nosaka likums Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

Saskaņā ar šo pašu likumu «bez ierobežojumiem» ir izmantojami tikai tie VDK dokumenti, «kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām». Savukārt attiecībā uz visiem pārējiem dokumentiem grožus uzliek valdības Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību.

Tie savukārt noteic, ka visi VDK dokumenti, «kuros ir informācija par Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbību Valsts drošības komitejā tiesa nav atzinusi par noziedzīgu», zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem var tikt izsniegti tikai «20 gadus pēc dokumenta oriģināla uzrakstīšanas vai piecus gadus pēc tās personas nāves, par kuru ir attiecīgā informācija».

Tātad, ja likumdošana nemainīsies, ne tikai stukaču, bet arī VDK štata darbinieku vārdi oficiāli netiks nosaukti vēl ilgi. Un runa nav par dažiem desmitiem cilvēku: pat ja neskaitām tūkstošus čekistu, kuri orgānos strādājuši kopš Otrā pasaules kara beigām, 80. gadu beigās Latvijas PSR Valsts drošības komitejā strādāja aptuveni seši simti cilvēku (un tas — vēl neskaitot operatīvos un tehniskos darbiniekus).

Ko viņi tagad dara…

Protams, liela daļa šo ļaužu ir jau cienījamā vecumā vai devušies uz labākiem nagu maukšanas laukiem. Taču — ne visi: pārskatot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas 80. gadu beigu štatu sarakstus, redzams, ka ne mazums toreizējo čekistu tagad ir pašos spēka gados — ir ne tikai sešdesmitgadnieki, bet arī cilvēki, kuri nav sasnieguši pat piecdesmit gadu vecumu.

Čekas maisu galvenais glabātājs — Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte kādā intervijā ir ieminējies: «Šie cilvēki, kas šajā vienotajā [VDK, iekšlietu, prokuratūras un kompartijas] sistēmā piedalījās represijās, vēl atrodas mūsu vidū, viņi ir aktīvi politikā, biznesā, valsts darbā.» Bet ar ko tieši viņi nodarbojas?

Latvijas mūsdienu drošības dienestu vadītāji kategoriski nevēlas runāt par konkrētām personām, taču vienā balsī teic, ka nevarot runāt par bijušajiem VDK štata darbiniekiem kā faktoru, kas ietekmētu visu valsts tautsaimniecību kopumā. Turklāt ekonomiskās ietekmes ziņā (doties oficiālajā politikā viņiem liedz likums) redzamākie eksčekisti jau sen ir atšifrēti un īpaši arī nav centušies slēpt savu kādreizējo nodarbi.

Viņu vidū ir gan Skonto uzņēmumu īpašnieks Guntis Indriksons, gan gāzes kompānijas Itera Latvija vadītājs Juris Savickis, gan tranzītbiznesā nodarbinātie Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs, gan nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis, gan jau mazāk pazīstamie Vladimirs Bokmanis, Jurijs Gimburževskis, Normunds Jirgensons, Leons Kalinka un Viktors Skrebels.

Papildus tam ir bijis pietiekami daudz VDK darbinieku, kuri ir pavērsuši ragavas diametrāli pretējā virzienā: kā piemērs tiek minēts bijušais Valsts drošības komitejas OTO jeb noklausīšanās daļas darbinieks Jānis Ritenieks, kurš jau pašā 90. gadu sākumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz laukiem un sācis rūpēties par savu zemnieku saimniecību.

Tomēr… tas nebūt nav viss. Pārbaudot redakcijas rīcībā esošajā LPSR VDK 1988. gada štatu saraksta kopijā atrodamos uzvārdus visās publiskajās datu bāzēs, ātri kļuva skaidrs, ka arī simti citu eksčekistu nekur nav pazuduši. Pašlaik redakcijas rīcībā ir daudzi desmiti to kompāniju nosaukumu, kuras pilnībā vai daļēji pieder kādreizējiem LPSR VDK štata darbiniekiem.

Šīs kompānijas mēs gan nenosauksim, ņemot vērā, ka tajās strādā arī tūkstoši cilvēku, kuriem ar drošības komiteju nekad nav bijis nekāda sakara. Tomēr interesants ir kaut vai bijušo LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieku pašreizējo nodarbju uzskaitījums.

Šajā sarakstā esošajiem cilvēkiem ir gan augsti amati banku un lielu kompāniju drošības dienestos, gan jurisprudences un advokatūras prakses, gan aktīva privātdetektīvu darbība, gan vērā ņemamas kompānijas degvielā un izejvielu tranzītā, pārtikas rūpniecībā un ieroču tirdzniecībā, viesnīcu biznesā un celtniecībā, servisa jomā un apsardzē, signalizāciju un drošības iekārtu tirdzniecībā, gan ievērojami nekustamie īpašumi. Pa izbijušam VDK štata darbiniekam ir atrodams pat kristīgajās organizācijās un elitāros makšķernieku un mednieku klubos.

… un ko viņi tagad domā

Protams, no savas kādreizējās darbības šie cilvēki sen ir atgājuši, turklāt arī VDK pēdējos gados reāli neko ļaunu nav darījuši. Viens no kādreizējiem čekas maisu pārņēmējiem, tagad pazīstamais jurists Aivars Borovkovs teic: «VDK faktiski bija nosprāgusi jau apmēram 1989. gadā. Divus nākamos gadus tika piespēlēts līķis, kamēr turpat blakus darbojās veselīgi, efektīvi organismi. Tā ka štata darbiniekiem var pārmest, ka viņi bija šajā struktūrā, bet ne to, ka viņi pēdējos pāris gados būtu darījuši kaut ko sliktu.«

Cita lieta — kāda arī tagad ir eksčekistu pārliecība. Sarunas ar bijušajiem VDK štata darbiniekiem neko revolucionāru šajā jomā neatklāja, taču… nacionālradikāļiem varētu nepatikt, piemēram, šāds V. Komogorceva izteikums kādā radiointervijā: «No zvēresta mani atbrīvoja mana Dzimtene, varenā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Šodien man dzimtene, kurai es kalpoju, ir mana ģimene, mani radinieki un tuvinieki, mani partneri, bet viss pārējais — tā ir valsts; ar to man ir pretrunīgas attiecības.» Bet lietišķas? «Protams. (..) Galvenais — nebūt statistam savā paša valstī.«

Ir skaidrs, ka liela daļa bijušo VDK štata darbinieku tādi arī nav. Bet vai sabiedrībai būtu vajadzīgs zināt visu šo cilvēku vārdus, jeb arī — tikai ar zināmu izlasi? «Svarīgi neaizmirst, ka visi čekas instrumenti bija vienoti, un kopīgā virzienā strādāja gan lietu izmeklētājs, gan ziņu šifrētājs un spīdzināšanas kameru iekārtotājs,» teic advokāts un otrs 1991. gada čekas maisu pārņēmējs Linards Muciņš. Lielā mērā atbalstot šo viedokli, tad arī publicējam pilnu 1988. gada LPSR VDK centrālā aparāta un reģionālo nodaļu vadības sarakstu. Kopā — 564 vārdus un uzvārdus.

***

Latvijas PSR VDK struktūraTotalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes izklāsts:

\"Ārējā izlūkošana (1. daļa). Darbojās tiešā Maskavas uzraudzībā un realizēja Maskavas uzdevumus. (..) Galvenie ārējās izlūkošanas darba virzieni bija: nelegālā izlūkošana (1. nodaļa); ārējā pretizlūkošana (2. nodaļa); zinātniski tehniskā izlūkošana (3. nodaļa); politiskā izlūkošana (4. nodaļa).

Pretizlūkošana (2., 3., 4., 5., 6. daļas.) 2. daļa — pretizlūkošana. Laika gaitā tās uzdevumu loks stipri mainījies. 60. gadu beigās no tās izdalījās politiskā pretizlūkošana; 80. gadu sākumā — iekšlietu pretizlūkošanas nodrošinājuma daļa, transporta daļa, ekonomikas daļa. 1989. gadā tika izveidota daļa cīņai ar organizēto noziedzību. 2. daļas pamatuzdevums — atklāt ārzemju izlūkdienestu darbību LPSR teritorijā, kā arī atklāt valsts noziegumus, kuru izmeklēšana atradās VDK kompetencē (valūtas mahinācijas, dārgmetālu kontrabanda u. tml.).

3. daļa. Iekšlietu struktūras pretizlūkošanas nodrošinājums; daļa pamatā nodarbojās ar šīs sistēmas korupcijas jautājumiem.

4. daļa. Transporta pretizlūkošanas nodrošinājums uz zemes, ūdeņiem un gaisa telpā. Darba uzdevumos ietilpa iespējamu ļaunprātību, transporta izmantošanas kontrabandas pārvietošanai savlaicīga atklāšana, transporta tehniskās drošības uzraudzība, meklēšanā pasludināto noziedznieku identificēšana starp pasažieriem u. tml.

5. daļa. Daļa cīņai ar ideoloģisko diversiju. 1989. gadā, kad PSRS VDK pasludināja par ideoloģiskās izspiegošanas izslēgšanu no sava darba tematikas, šī daļa tika pārdēvēta par konstitucionālās iekārtas aizsardzības daļu. Šīs daļas intereses aptvēra ideoloģisko uzraudzību un ietekmēšanu faktiski visās Latvijas iedzīvotāju grupās. 1. nodaļa — latviešu emigrācija, aktīvie pasākumi, izstrāžu plānošana; 2. nodaļa — radošā inteliģence; 3. nodaļa — bijušo politieslodzīto uzraudzība, «nacionālradikāļi»; 4. nodaļa — reliģija un padomju vācieši; 5. nodaļa — «meklētāji» (anonīmo autoru meklēšana un identificēšana u. tml.); 6. nodaļa — ebreji; 7. nodaļa — akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne (izšķēlās no 2. nodaļas, saglabājot ar to kopīgas intereses).

6. daļa. Ekonomikas pretizlūkošanas nodrošinājums. Darba pamatvirzieni bija valsts noslēpumu saglabāšana rūpniecības un zinātnes objektu drošības jautājumi (režīms objektos). 1989. gadā objektu režīma nodrošināšana tika nodota 2. daļas kompetencē; valsts noslēpumu tematika tika apvienota ar trešās daļas tematiku un uz šīs bāzes izveidota daļa cīņai ar organizēto noziedzību.

Bez šīm struktūrvienībām VDK bija arī apakšvienības, kurām nebija savu operatīvo uzdevumu, bet kuru uzdevumos ietilpa operatīvā darba nodrošināšana vai citas funkcijas. Pie tādām minamas:

ārējās novērošanas daļa (7. daļa);

OTO — operatīvi tehniskā daļa (noklausīšanās, tehnisko līdzekļu izmantošana, korespondences perlustrācija u. tml.);

šifrēšanas dienests (8. daļa);

R dienests (radio pretizlūkošana);

arhīvs un operatīvo uzskaišu daļa (10. daļa);

izmeklēšanas daļa;

izmeklēšanas izolators (SIZO);

mobilizācijas daļa.

Nevar neminēt arī speciālo inspekciju (sociālistiskās likumības uzraudzība orgānu darbā);

kadru daļu;

finanšu daļu (FINO);

saimniecības daļu (HOZO).«

***

Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

Juris Ābeltiņš E.

Boriss Afanasjevs A.

Irina Aksjonova G.

Aleksandrs Aleksejevs E.

Vasilijs Aleksejevs P.

Jurijs Aleksejevs N.

Jeļena Aleksejeva A.

Sergejs Ameļkovičs S.

Jurijs Anaņjevs V.

Anatolijs Andrusovs G.

Anatols Ancāns S.

Roberts Anspaks I.

Aleksandrs Antonovs A.

Nikolajs Antonovs N.

Aleksandrs Artjomovs A.

Viktors Artemjevs A.

Rita Babikova O.

Vladimirs Babkins N.

Vladimirs Bakalo V.

Aleksejs Bakanovs V.

Valentīns Bakanovs D.

Nikolajs Baranovs D.

Ivans Bartušs M.

Gaļina Baskova A.

Antons Batigins B.

Gunārs Baubels J.

Juris Bebrišs J.

Ilmārs Bērziņš E.

Elmārs Bērziņš K.

Steponas Bernotas J.

Nikolajs Beršadskis G.

Pāvels Bitenieks E.

Gaļina Bļinova K.

Armands Bobrovskis J.

Broņislavs Bočerenoks A.

Mihails Bogdanovs J.

Vladimirs Bokmanis J.

Vladimirs Bondarenko A.

Jevgeņijs Bortņikovs V.

Staņislavs Bravackis B.

Pjotrs Bubenčikovs I.

Anatolijs Bubņevičs V.

Tatjana Buļa I.

Gaļina Burakoveca A.

Jurijs Burihins P.

Raisa Burihina A.

Boriss Cibuļskis M.

Pēteris Cīrulis (Pjotrs Ciruļs) J.

Sergejs Čerkasovs E.

Jurijs Červinskis J.

Alla Čistova A.

Jurijs Deičmans V.

Voldemārs Dembovskis J.

Anatolijs Demidovs J.

Valentīns Demidovs S.

Georgijs Dmitrijevs K.

Nikolajs Dmitrijevs I.

Aleksandra Dmitrijeva I.

Ņina Dmitrijeva A.

Gaļina Dobreņkova P.

Staņislavs Dolžņikovs I.

Aivars Dombrovskis I.

Vladimirs Doroškevičs J.

Imants Dravenieks O.

Jānis Drazdovskis J.

Māris Dreijers M.

Vladimirs Dubrovins P.

Andris Dudelis E.

Vladislavs Esalnieks R.

Klavdija Farhetdinova F.

Andrejs Fatejevs V.

Jurijs Fedins A.

Lilija Fiļipova M.

Anatolijs Fjodorovs V.

Roberts Francis J.

Leonīds Franko P.

Vjačeslavs Fridrihsons R.

Marija Gabrisjuka M.

Andrejs Gailis J.

Leons Gailišs A.

Jurijs Gavriļenko N.

Tamāra Gainutdinova A.

Sergejs Generalovs S.

Jurijs Gimburževskis N.

Vladimirs Gladkovs L.

Ivans Golubcovs S.

Valentīna Golubkova A.

Valērijs Gorohovs A.

Jūlijs Gorškovs G.

Viktors Goševs S.

Jurijs Grabovojs J.

Anna Grāmatiņa A.

Vladimirs Grančenko I.

Arnis Graudiņš D.

Vanda Griba J.

Valerijs Gribkovs V.

Boriss Gributs A.

Aleksejs Grigorjevs I.

Anatolijs Grigorjevs G.

Jevgeņijs Grigorjevs P.

Jānis Grīnbergs A.

Nadežda Griņova F.

Valerijs Griščenko V.

Gaļina Grjaņņika V.

Valerijs Grona N.

Jāzeps Guds A.

Ceronis Gudakovskis S.

Edgars Gumskis O.

Jurijs Guščins V.

Aleksandrs Hamzovs V.

Vladimirs Hamzovs V.

Tamāra Harlamova I.

Igors Haustovs K.

Zigurds Hāzenfūss O.

Guntis Indriksons V.

Larisa Isajenko P.

Anna Istrapilova P.

Aleksandrs Iščenko N.

Boriss Ivanovs A.

Jurijs Ivanovs D.

Vasilijs Ivanovs T.

Jekaterina Ivčenko V.

Anatolijs Jakovļevs G.

Jevgeņijs Jakovļevs G.

Marija Jaņina P.

Nikolajs Jarohs A.

Vladimirs Jasjukevičs A.

Modris Jaunzems A.

Tatjana Jefremova A.

Vladimirs Jegorovs A.

Arnolds Jemašovs S.

Vjačeslavs Jerjomenko N.

Jurijs Jeršovs A.

Edmunds Johansons V.

Arnis Jumītis J.

Jurijs Jurkovs V.

Jurijs Jurkovs R.

Aleksandrs Kabaškins V.

Valerijs Kabašnijs I.

Mihails Kačalovs D.

Jurijs Kačnovs A.

Leons Kalinka G.

Normunds Kalniņš J.

Juris Kalniņš K.

Vasilijs Kaļistratovs S.

Vilnis Kārkliņš E.

Zigmunds Kārkliņš M.

Kārlis Kārkliņš J.

Boriss Karpičkovs A.

Igors Kasimovs V.

Jevgēņijs Kaupužs J.

Uģis Kaucis A.

Aleksandrs Kazačkovs I.

Jurijs Kirillovs M.

Ivans Kliguļs V.

Aleksandrs Kļimovs J.

Viesturs Kociņš K.

Jevgeņijs Kočergins V.

Jurijs Kočkins V.

Vladimirs Komogorcevs A.

Pāvels Kondratjevs V.

Pāvels Korņevs I.

Aleksandrs Korobenko A.

Aleksandrs Koroļenko S.

Dmitrijs Kosse M.

Genādijs Kostins F.

Marina Kostjučenko F.

Sergejs Kostjuks K.

Nikolajs Kovaļovs P.

Leonīds Kovaļenko A.

Jurijs Kovtuns V.

Vera Kozlova N.

Jurijs Krasjuks S.

Viktors Kravcuns I.

Valerijs Kravčenko M.

Jānis Kukainis P.

Roberts Kukurītis A.

Aleksandrs Kuļikovs A.

Viktors Kuļikovs N.

Mihails Kuļiņičs S.

Jevgeņijs Kuļčihins V.

Vladimirs Kuļukins P.

Valerijs Kudrjašovs V.

Viktors Kuzjaks V.

Aleksandrs Kuzņecovs J.

Jevgeņijs Kuzņecovs F.

Viktors Lahins I.

Vladimirs Landišs J.

Jānis Lapiņš J.

Jānis (Jans) Larionovs A.

Ļudmila Latiševa I.

Vasilijs Lauta T.

Jurijs Lavrentjevs A.

Vilnis Leinarts A.

Valdis Leismanis A.

Ivans Loginovs P.

Nikolajs Lomakins S.

Ņina Lomako G.

Viktors Lopajevs A.

Nikolajs Lucevičs N.

Rūdolfs Lukins A.

Jurijs Lukins R.

Vasilijs Lušakovs P.

Ivans Luščiks L.

Anatolijs Ļebedevs N.

Igors Ļebedevs A.

Vladimirs Ļeonovs V.

Igors Ļepjoškins P.

Jevgeņijs Ļevskojs I.

Anna Ļiņučeva I.

Valerijs Makarovs P.

Larisa Makarova A.

Ivars Mālnieks J.

Dmitrijs Malihs J.

Anatolijs Maļins V.

Zinaīda Maļinovska S.

Vladimirs Mamkins I.

Vladimirs Maruščaks L.

Rita Mariševa K.

Vasilijs Maslobojevs M.

Sergejs Mašonkins I.

Oļegs Matajevs V.

Arvils Mazais P.

Sergejs Medko P.

Genādijs Melnis J.

Voldemārs Meļņikovs M.

Aleksandrs Merkulovs B.

Leonīds Mihejevs K.

Vladislavs Mihļukovs V.

Jeļena Millere J.

Juris Miļevskis G.

Viktors Minajevs G.

Valērijs Mironovs V.

Valerijs Morozs V.

Sergejs Muhins V.

Andris Nadziņš J.

Imants Naļivaiko J.

Vladimirs Nasačs J.

Aleksejs Nazarovs G.

Mārtiņš Neilands A.

Juris Novožilovs V.

Tagirs Nurlatovs Z.

Anatolijs Ņevara A.

Nikolajs Ņevickis A.

Alberts Ņikiforovičs E.

Iļja Ņikuļins F.

Laimonis Oliņš J.

Jānis Onckulis S.

Nikolajs Oņiščenko I.

Olga Orlova G.

Olga Osnovska G.

Jevgeņijs Ostapenko V.

Genovefa Ozola J.

Ojārs Ozols J.

Viktors Paršins V.

Emīlija Pastore A.

Oļegs Patrejevs P.

Sergejs Pavļenko A.

Aleksandrs Pečonkins J.

Lilija Pečonkina A.

Anatolijs Peličs N.

Valerijs Perevozenko P.

Jurijs Perfilovs N.

Jurijs Peršakovs V.

Olga Petrova I.

Tatjana Petrova I.

Jurijs Petruševs N.

Viktors Petuško M.

Aldis Plaudis O.

Aivars Plaviņš A.

Jurijs Podļesnijs P.

Igors Pokrovskis K.

Igors Poļianovičs V.

Igors Popadins F.

Aleksejs Potapovs V.

Daniels Potašs S.

Igors Prazdnovs A.

Jurijs Provorovs N.

Vladimirs Protasenko P.

Gunārs Pudels J.

Vadims Pugo B.

Ligita Puķīte S.

Arvils Pūris O.

Ivans Putjmakovs A.

Jurijs Radionovs A.

Eduards Ragels A.

Valentīna Rahmaņina S.

Anatolijs Rancāns S.

Marina Rasponina N.

Tatjana Razguļajeva N.

Maksims Redjkins N.

Arnolds Revalds V.

Jānis Ritenieks R.

Jevgeņijs Roldugins P.

Raisa Roldugina D.

Raisa Romanova V.

Valerijs Romanovs N.

Aleksandrs Rossado N.

Tatjana Rudāne I.

Valērijs Rudāns T.

Edmunds Rudzis S.

Gunārs Rudzītis J.

Viktors Rukins K.

Vladimirs Rundāns L.

Alla Rupiševa I.

Ēriks Sakss O.

Pjotrs Salmanovs A.

Mihails Sarana A.

Veniamins Sarofanovs P.

Miervaldis Saša-Zaša V.

Arnolds Saukums A.

Anatolijs Saveļjevs I.

Anatolijs Savenkovs S.

Larisa Savicka S.

Juris Savickis J.

Valerijs Sediševs M.

Aleksandrs Seļivanovs T.

Vladimirs Seļivanovs N.

Svetlana Seļikova A.

Vladislavs Seļickis S.

Poļina Seļavina K.

Vladislavs Senkāns K.

Jurijs Sergejevs M.

Jurijs Sergejevs F.

Lidija Sergejeva M.

Aleksandrs Serguņins V.

Marija Sidorova I.

Leona Siliņa L.

Arvīds Silovs A.

Vladislavs Silovs E.

Vladimirs Siļutins F.

Valerijs Simonovs G.

Aleksandrs Siņiļņikovs S.

Ivans Sipļivijs V.

Genadijs Sitiks I.

Viktors Skrebels V.

Harijs Skujiņš J.

Voldemārs Smirnovs I.

Jānis Smirnovs J.

Svetlana Smoļakova P.

Ija Soboļeva V.

Pjotrs Soboļevs V.

Sergejs Soboļevs P.

Georgijs Sofijčuks V.

Aleksandrs Sokolovs B.

Jurijs Sokolovs V.

Valerijs Solovjovs G.

Žanna Solovjova V.

Leons Soms V.

Alla Sorokina G.

Vladimirs Sorokovojs D.

Eduards Sparinskis P.

Jurijs Sproģis J.

Pēteris Stabulnieks A.

Aleksandrs Stepanovs P.

Aleksandrs Stepanovs S.

Jānis Stikāns V.

Andris Strautiņš F.

Andris Strautmanis F.

Ilmārs Strazds J.

Valdis Stupāns J.

Andrejs Sundukovs V.

Iļja Sušickis A.

Jurijs Svetozarskis G.

Vjačeslavs Šabanovs M.

Jurijs (Juris) Šabašovs V.

Genadijs Šafrans E.

Jurijs Šalajevs N.

Viktors Šarapovs I.

Valerijs Šarenkins V.

Genadijs Ščadins S.

Aleksandrs Ščeguļnijs D.

Aleksandrs Ščelkunovs S.

Vladimirs Ševcovs N.

Ivans Ševčenko P.

Boriss Šeludjakovs A.

Valentīna Šeršņeva M.

Jevgeņijs Ševirevs G.

Sergejs Šibkihs I.

Jurijs Šilkovs I.

Valerijs Šilovskis F.

Jurijs Šinkarovs N.

Staņislavs Škapars V.

Ivars Šneiders J.

Mihails Šumilovs J.

Jurijs Tarasjuks A.

Igors Tarvids J.

Jurijs Testovs V.

Ādolfs Timčenko N.

Vladimirs Tjagunovs V.

Jevgeņijs Tkačovs U.

Janīna Tomašūna A.

Voldemārs Trofimovs I.

Jānis Trubiņš J.

Nataļja Trumma I.

Valdis Tučs D.

Lidija Tufjakova F.

Irina Tumanova T.

Viktors Tumarevs A.

Genadijs Turks F.

Andris Ulmanis J.

Dmitrijs Uļjanovs I.

Alberts Upenieks J.

Lidija Usenko S.

Vsevolods Ustinovičs I.

Zoja Uščenko L.

Vladimirs Utkins V.

Roza Vakuļenko V.

    Uz augšu