Pēc aptuveni stundu ilgas valdības locekļu apspriešanās Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) Eiropas Komisijas (EK) komisāra amatam izvirzīja Saeimas priekšsēdētāju un vienu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderiem Ingrīdu Ūdri, lai gan pārējie partneri valdošajā koalīcijā šo kandidatūru neatbalsta.
Emsis norādīja, ka koalīciju veidojošās partijas joprojām atbalsta katra savu kandidātu, tomēr valdībai neesot laika turpināt debates, tāpēc premjers nolēmis izmantot savas tiesības un vienpersoniski izvirzīt šim amatam Ūdri.
«Tāpat kā citkārt pieņēmu lēmumu, jo tas bija jādara,» situāciju skaidroja premjers, izsakot cerību, ka koalīcijas kolēģi viņa rīcību sapratīs un «nemodinās viņā autoritāru rīcību», jo viņš pie tā neesot pieradis. Emsis tuvākajā laikā par Ūdres kandidatūras izvirzīšanu EK komisāra amatam informēs Eiropas padomes ģenerālsekretāru un EK prezidentu.
Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP) sacīja, ka viņam ir skumji, ka valdībai nav izdevies rast vienprātīgu risinājumu. Šlesers uzskata, ka situācija nav vienkārša, tomēr viņš cer, ka premjera piedāvātais risinājums būs pietiekami labs. Šlesers uzsvēra, ka nevar apšaubīt premjera tiesības izvirzīt komisāra amata kandidātu, tomēr premjeram būtu jāuzņemas politiska atbildība par to, ka šī kandidatūra ir labāka par citām izvirzītajām.
Tautas partija (TP) komisāra amatam piedāvāja līdzšinējo Latvijas pārstāvi EK Sandru Kalnieti, Latvijas Pirmā partija (LPP) — ekonomikas ministru Juri Lujānu, bet ZZS — Ūdri.
Iespējamās EK komisāres karjera
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, Ūdre ir dzimusi 1958. gada 14. novembrī Rīgā, šķīrusies, ir divu dēlu māte.
Ūdre beigusi Rīgas 6. vidusskolu, Latvijas Valsts universitāti ar ekonomikas bakalaura grādu. 1991. gadā studējusi tirgus ekonomiku Umeo universitātē Zviedrijā, 1991.–1992. gadā studējusi Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko attiecību institūtā ārējo ekonomisko attiecību specialitātē. 1996. gadā politiķe beigusi LU Ekonomikas fakultāti ar maģistra grādu ekonomikā, bet 1997. gadā sākusi studijas doktorantūrā LU Ekonomikas un vadības fakultātē.
No 1975. līdz 1981. gadam Ūdre spēlēja basketbolu TTT meistarkomandā. No 1983. līdz 1990. gadam Ūdre strādāja par darba vingrošanas instruktori Tramvaju un trolejbusu pārvaldē.
No 1990. līdz 1991. gadam Ūdre bija Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta Protokolu daļas vecākā speciāliste, no 1991. līdz 1993. gadam — AS «SWH Rīga» galvenā grāmatvede. Kopš 1993. gada Ūdre ir Latvijas zvērināta revidente, strādājusi SIA «Coopers & Lybrand Latvija», no 1996. līdz 1999. gadam bijusi LU Grāmatvedības institūta lektore.
1998. gada martā Ūdre tika izvirzīta Jaunās partijas (JP) priekšsēdētāja amatam, bet netika ievēlēta, pēc tam partijā darbojās kā valdes locekle. 1998. gada maijā Ūdre veica auditpārbaudi «Latvijas kuģniecībā». Toreizējais Latvijas Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis ir pārmetis viņai partejisku ieinteresētību.
1998. gada oktobrī Ūdre no JP saraksta tika ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 1999. gada maijā Saeima apstiprināja Ūdri par ekonomikas ministri Viļa Krištopana valdībā, viņa tika apstiprināta arī par PA padomes priekšsēdētāju. 1999. gada jūnijā JP izvirzīja Ūdri Valsts prezidenta vēlēšanu 2. kārtai, bet viņa netika ievēlēta. 1999. augustā Ūdre zaudēja ekonomikas ministra amatu līdz ar Krištopana valdības demisiju. 2000. gada februārī Ūdre izstājās no JP valdes, tādējādi protestējot pret Ainara Šlesera ievēlēšanu par valdes priekšsēdētāju. 2001. gada maijā Ūdre kļuva par Rīgas Domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra ārštata padomnieci finanšu jautājumos.
2001. gada decembrī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakcijas deputāti izvirzīja Ūdri par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāti, bet Ūdre atsauca savu kandidatūru. 2002. gada jūnijā Ūdre paziņoja, ka 8. Saeimas vēlēšanās kandidēs no Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas saraksta. 2002. gada jūlijā Ūdre tika ievēlēta par Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju un koordinēja tās priekšvēlēšanu darbību.
Premjera izvēles politiskās sekas
Emša lēmums aktualizē jautājumu par mazākuma valdības turpmāko stabilitāti un kompromisiem varas pārdalē, kuriem būs vai nebūs gatava ZZS, ņemot vērā, ka šīs savienības pārstāve varētu tikt deleģēta starptautiski nozīmīgam amatam Briselē.
Ūdres nominācijas kontekstā būtisks ir arī partijas «Jaunais laiks» un Tautas partijas turpmāko politisko konsultāciju iznākums. Ja šie labējie spēki spēs vienoties konstruktīvam kompromisam, iespējama nenovēršama Emša demisija un kopīgas jaunas valdības izveide.
Pastāv arī iespēja, ka ZZS piedāvās TP apmaiņai pret tās lojalitāti premjera Emša valdībai vakanto Saeimas priekšsēža amatu, kuru prasmīgs politiķis allaž var izmantot manipulācijām konkrētu frakciju vai konkrētu lēmumu pieņemšanas interesēs.
Ūdre jau devusies tikties ar Barrozu Ūdre jau ir devusies tikties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Durau-Barrozu. Emsis žurnālistiem otrdien apstiprināja, ka Ūdres tikšanos ar Barrozu noorganizējuši viņa palīgi, tādēļ viņš nezina precīzi, kad tikšanās notiks.
Jau tikšanās laikā ar Barrozu, kad Emsis EK prezidentu iepazīstināja ar visiem partiju izvirzītajiem kandidātiem eirokomisāra amatam, Emsis esot vienojies par to, ka vienam no pārstāvjiem būs saruna ar Barrozu.
Emsis pagaidām neatklāja, kāds portfelis ir piedāvāts komisāram no Latvijas, nenoliedzot, ka tas varētu būt saistīts ar ekonomiskiem jautājumiem.
Premjers nevēlējās Ūdres kandidatūru salīdzināt ar Tautas partijas (TP) atbalstīto Sandru Kalnieti, kura jau patlaban darbojas EK sastāvā. Valdības vadītājs uzskata, ka šāds salīdzinājums būtu nekorekts, jo «abas ir brīnišķīgas sievietes, kas var labi pildīt darbu».