/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8699094t1h0a46.jpg)
Šodien četri Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti sāks badoties, aizstāvot krievu skolēnu tiesības mācīties dzimtajā valodā.
Akcijā piedalās: Viktors Dergunovs (53 gadi), ārsts anesteziologs, precējies, divi bērni, mazmeita. Serghejs Petrovs (36 gadi), uzņēmējs, precējies, ir dēls. Mihails Tjasins (39 gadi), uzņēmējs, precējies, divi bērni. Igors Vatolins (41 gads), skolotājs un žurnālists, nav precējies.
Četri protestētāji, sarunājoties ar laikrakstu «Čas», paskaidroja, ka viņi protestē, lai panāktu reformas apturēšanu, tikai tad varēs sākt godīgu dialogu par krievu skolu pašreizējo situāciju un nākotni. Viņi uzsvēra, ka protesta akcija nekādi nav vērsta pret latviešu kopienu un valsts valodu.
«Štāba prasības un Krievu skolu aizstāvības štāba kongresa darba grupas nemainīga prasība ir latviešu valodas stundu skaita palielināšana skolās, klašu dalīšana grupās latviešu valodas stundās, algu paaugstināšana latviešu valodas skolotājiem,» teica Mihails Tjasins.
Ārsts anesteziologs Viktors Dergunovs badojas, lai pamudinātu pārējos vecākus pateikt savu «nē» reformai, nenoslinkot un atnākt uz mītiņu pie Uzvaras pieminekļa 1. septembrī.
«Kas tā par valsti, kur vecākiem jābadojas, lai panāktu tiesības bērniem mācīties dzimtajā valodā, tās taču ir elementāras tiesības, kas tiek ievērotas visās civilizētajās valstīs.»
Kā personīgu iemeslu dalībai badastreikā Dergunovs min meitu trešklasnieci un mazmeitu.
«Es lieliski zinu ķīmiju, bet negribu to skaidrot meitai un mazmeitai latviski. Bērnam jābūt iespējām mācīties dzimtajā valodā,» paskaidro Dergunovs.
Uzņēmējs Sergejs Petrovs Latviju uzskata par demokrātisku valsti, kur pie varas atrodas nacionāli radikāļi, kuri neredz un nedzird citu kopienu vajadzības. Tāpēc, viņaprāt, vērsties pie tagadējās varas, arī badoties, esot bezjēdzīgi, bet kaut ko vajagot darīt.
Sākto reformu viņš sauc par nenoliedzamu ļaunumu un uzskata, ka katram cilvēkam jāprot pretoties ļaunumam savu iespēju robežās. Sergejam ir dēls pirmklasnieks: «Ja viņam nebūs iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā, nav grūti iedomāties, ar ko tas viņam beigsies.» Savu teikto tālāk gan Sergejs nepaskaidro.
Laikrakstam «Diena» Dergunovs norāda: «Es nebrīnos, ka daži netic mūsu godīgumam, jo šī politiskā elite samaitājusi Latvijas tautas morāli.» «Kamēr neesam šķērsojuši bīstamu svītru un kopienas Latvijā nav pilnīgi nošķīrušās, jāatceļ reforma,» uzskata Dergunovs.
Mihails Tjasins stāstu par izglītības reformu salīdzina ar Baltkrievijā ražotā citramona skandālu.
«Šajā gadījumā es varu iesniegt prasību tiesā un vainīgie tiks sodīti. Skolu reformas gadījumā man izglītības jomā nekompetenti cilvēki iesmērē nekvalitatīvu produktu. Paaudzē, kurai lemts tikt reformas saindētai, iekļūst abi mani bērni, un tas skar manu dvēseli.»
Žurnālists un vēstures skolotājs ar 20 gadu stāžu Igors Vatolins uzskata, ka viņš saprot, kas notiek skolās, jo viņam ir liela pieredze: «1940. gadā, vienojoties ar Latvijas valdību, valsts teritorijā iebrauca padomju tanki, kurus iedzīvotāji sagaidīja ar ziediem, pēc tam tā tika nosaukta par okupāciju. Negribētos, ka diskriminējošas reformas ieviešana notiktu ar krievu kopienu klusēšanu un no valsts atkarīgo skolu administrāciju jāvārdu.»
Savukārt laikrakstam «Vesti Segodnja» Vatolins saka: «Mēs esam spiesti pāriet pie asākām protesta akcijām, jo vara jau gadu tēlo, ka Latvijā nekas nenotiek, kaut gan jau ilgāk nekā gadu notiek mītiņi, piketi un citas plaša mēroga vecāku un skolēnu akcijas. Ar badošanos vēlamies parādīt, cik nopietni uztveram mūsu bērnu izglītības pasliktināšanu.»
Protesta akcijas laikā tiks vākti paraksti paziņojumam Eirokomisijai.
Laikrakstā «Telegraf» publicēta ekspresintervija ar Sergeju Ancupovu, izglītības un zinātnes ministra padomnieku mazākumtautības jautājumos, kurā viņš norāda, ka proporcijas 60:40 bīstamība ir pārspīlēta, jo tā attiecas tikai uz vidusskolēniem. Un arī vidusskolēniem šī proporcija neattiecas uz svešvalodām, kas proporciju padara otrādu.
Savukārt intervijā «Rīgas Balsī» Ancupovs uzsver: «Reforma šobrīd ir lozungs, aiz kura latvieši un krievi saprot ko pilnīgi dažādu. Latviešiem reforma nozīmē, ka nelatviešiem jāapgūst latviešu valoda un protestētāji acīmredzot valodu nevēlas apgūt. Esmu daudz bijis krievu skolās un runājis ar vecākiem. Tur bija pietiekami liela agresivitāte, bet vairākums atzīst, ka grib vairāk latviešu valodas stundu. Noteikti, ka ir radikālo daļa, kādi pieci procenti, kuri latviešu valodu negrib apgūt.
Es negribu teikt, ka ar ienaidnieka tēla veidošanu grēko tikai krievu prese, to dara arī latviešu prese, padarot par ienaidniekiem šos cilvēkus, kas pret reformu protestē, lai gan arī protestētājiem ir psiholoģisks pamats justies apdraudētiem.»
[s:556]