Izraida Rogozina palīgu Kazakovu [papildināts]

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nolēmusi no Latvijas izraidīt krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistu, Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Rogozina palīgu Aleksandru Kazakovu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Jau šā gada maijā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) Kazakovu atzina par personu, kurai liegta ieceļošana Latvijā un iekļāva viņu tā dēvētajā melnajā sarakstā.

Kazakova laulība bijis vienīgais iemesls, kāpēc viņam tika piešķirta un pagarināta uzturēšanās atļauja. Augusta sākumā nomirusi Kazakova sieva.

Kazakova uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš beidzas 1. oktobrī. Kazakovs šobrīd oficiāli nestrādā un nav iesaistīts nevienā projektā, kas dotu viņam pamatu vai formālu iemeslu uzturēties Latvijā, tādēļ tiesībsargājošās iestādes nolēmušas viņu izraidīt.

PCTVL vērtēs ministra argumentus

Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists un Kazakova domubiedrs Jurijs Petropavlovskis (PCTVL) pagaidām atturējās sīkāk komentēt politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) un tās paspārnē izveidotā štāba rīcību pēc Kazakova izraidīšanas. Tomēr viņš uzsvēra, ka skolēnu vidū Kazakovs bijis ļoti populārs, tāpēc esot viegli iedomāties, kā uz šādu pavērsienu reaģēšot jaunieši.

PCTVL vērtēšot iekšlietu ministra argumentus un daudzus citus aspektus. «Ja viss darīts atbilstoši likumam, mēs īsti neko nevaram padarīt,» sacīja Petropavlovskis, atzīstot, ka Kazakovs pēc sievas nāves tiešām «formāli zaudējis pamatojumu, lai atrastos Latvijā».

Vienlaikus štāba un PCTVL aktīvists uzsvēra, ka Kazakovam šeit dzīvo māte, tāpēc valstij esot jādod tiesības viņu apmeklēt.

Kazakovam nav pamata uzturēties Latvijā

Ministra preses sekretārs Krists Leiškalns informēja, ka lēmums par aktīvista izraidīšanu pieņemts, jo viņam zudis tiesiskais pamats uzturēties Latvijā. Turklāt šīs personas darbības esot vērstas uz spriedzes saasināšanu sabiedrībā, kas var radīt draudus sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem, Kazakovs kā izglītības reformas pretinieks un viens no krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistiem plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams pagājušā gada vasarā, kad viņš arvien biežāk sāka piedalīties štāba preses konferencēs un pasākumos.

Iepriekš viņš aktīvi darbojās Ventspils atbalsta štābā, kā arī pārstāvēja vairākus krievu valodā rakstošus laikrakstus. Šā gada februārī Kazakovs presē klāstīja, ka par Rogozina palīgu kļuvis tikai pēc tam, kad jau bija iesaistījies štāba aktivitātēs. Viņš vasarā palīdzējis organizēt krievu skolēnu braucienu uz Strasbūru, kur jaunieši piketēja pie Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ēkas.

Kazakovs skaidroja, ka Rogozins sekojis viņa publikācijām par Latvijas un Krievijas attiecību problēmām un to iespaidā arī piedāvājis kļūt par viņa palīgu un koordinēt deputāta darbību Latvijā un Baltijas valstīs. Atlīdzību par savu amatu viņš nesaņemot.

Kazakovs iesniedzis sūdzību par Emsi

Šā gada maija beigās Kazakovs iesniedza tiesā prasību pret Latvijas premjerministru Induli Emsi (ZZS). «Viņš mani apsūdzēja par to, ka es esmu «Maskavas roka». Es gribu, lai valdības vadītājs publiski atsauktu savus vārdus,» skaidroja Kazakovs. Viņš arī paziņoja, ka pieprasa no Emša kompensāciju viena lata apmērā par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

Izraidīt no Latvijas Kazakovu jūnija sākumā prasīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas deputāti. TP šādu aicinājumu vēstulē iekšlietu ministram pamatoja ar nepieciešamību veiksmīgi realizēt mazākumtautību izglītības reformu, jo tas esot «viens no principiāliem nacionālas valsts pastāvēšanas jautājumiem».

«Izglītības reformas pretinieku akcijas ir mērķtiecīga un Latvijas valsts interesēm kaitīga sabiedrības musināšanas darba rezultāts,» teikts TP vēstulē.

Savukārt politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) Saeimas frakcija toreiz izplatīja paziņojumu, kurā pauda apņēmību «nepieļaut izrēķināšanos ar politisko oponentu». Pēc PCTVL domām, TP prasība izraidīt no Latvijas Krievijas pilsoni krievu skolu aizsardzības štāba aktīvistu Kazakovu ir «atklāts izaicinājums visai valsts krievvalodīgajai kopienai».

Kazakovs esot «dzimis, ieguvis izglītību un visu savu apzinīgo dzīvi nodzīvojis Rīgā,» skaidro PCTVL, «bet Krievijas pilsonības pieņemšana viņam bija piespiedu solis, kas tika sperts apstākļos, kad vairākumam nelatviešu tika prettiesiski atņemtas ne tikai pilsoniskās tiesības, bet arī noteikts tiesiskais statuss.»

Kazakovs izraisa provokācijas

Pēdējā laikā Kazakovs sev uzmanību pievērsis, izplatot provokācijas par «masveida kautiņiem starp krievu un latviešu skolēniem», kuras viņš paredzēja 1. septembrī, kad notika gan štāba rīkotais protests pret izglītības reformu, gan Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais koncerts.

Šobrīd Kazakovs aktīvi darbojas, lai Latvijā izveidotu strukturētu krievu kopienu. Tās kopā sanākšana paredzēta 12. septembrī.

Kazakovs intervijā «Latvijas Avīzei» stāsta, ka krievu kopienu kongresa galvenais adresāts būšot latviešu kopiena, «kas ir tikpat nestrukturēta, organizatoriski nesakārtota kā krievu kopiena». «Mēs dialogu piedāvāsim nevis valdībai, jo skaidrs, ka valdība tam nav gatava, bet latviešu kopienai,» izteicies aktīvists.

Aktīvists apgalvo, ka Latvijas krievu kopienas kongress skolu jautājumu nostādot daudz plašākā kontekstā un runājot arī par krievu valodas statusu, pilsonību un vēl citiem jautājumiem.