Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8751771t1h9a9c.jpg)
Francijas noraidošais balsojums par Eiropas Savienības konstitūcijas projektu tikai pastiprina bažas par Eiropas kopējās valūtas vērtības turpmāku krišanos un pretrunu saasināšanos starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm.
Vakar eiro sasniedza kārtējo septiņu mēnešu minimumu un nokritās līdz 1,2467 dolāriem par eiro. To, ka tirgum izdevās pārvarēt spēcīgo tehniskās pretestības slieksni — 1,25 dolāri par eiro —, analītiķi uztver kā zīmi, ka eiro ir vārgāks, nekā visu laiku ir licies.
Eiro vērtība šogad pakāpeniski krīt, bet kopš aprīļa otrās puses šis kritiens jau ieguvis hronisku raksturu. Analītiķi šai tendencei redz vairākus izskaidrojumus. Viens no tiem ir arvien pieaugošās pretrunas Eiropas Savienības iekšienē — proti, atsevišķu veco ES dalībvalstu faktiskā nevēlēšanās pieņemt jaunās ES dalībvalstis kā līdzīgas. Visskaļāk savu neapmierinātību ar ES pērn notikušo paplašināšanos pauž Francija, kuras ekonomika nīkuļo un bezdarbs kļuvis par sociālu biedu.
Francijas noraidošais balsojums nebija negaidīts, tāpēc uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas eiro vērtība kritās samērā nedaudz, jo šāds iznākums jau bija ietverts valūtu cenā. Tomēr vakar trijos pēcpusdienā eiro neizturēja un nokritās zem 1,25 dolāri par eiro atzīmes. Pārvarot šo pretestības slieksni, eiro strauji gāzās lejup, un tikai pie 1,2470 izdevās kritienu apturēt.
Kā uzsver SEB Latvijas Unibanka Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks, Francijas negatīvajam balsojumam, iespējams, ir arī pozitīvs efekts: «Eiropa prasās pēc pārmaiņām un tagad noteikti būs plašas diskusijas, ko darīt tālāk. Protams, ilgtermiņā šā referenduma rezultāti ir liels trieciens eiro.»
«Ar eiro pārāk ilgi ir auklējušies, un tā augstā vērtība tika noteikta avansā. Tagad, kad ekonomiskā situācija Francijā, Vācijā un Itālijā nerada ne mazākās optimisma pazīmes, tieši ES ekonomiskā stagnācija liek skeptiski raudzīties uz eiro perspektīvām,» uzskata A. Vilks. Viņš gan nedomā, ka tuvākajā nākotnē varētu būt straujš eiro vērtības kritums. «Visticamāk, eiro turpinās svārstīties robežās no 1,24 līdz 1,26 dolāri par eiro, taču ilgtermiņā, sliecos domāt, eiro drīzāk tuvosies 1,20 atzīmei nekā atgriezīsies pie 1,30 līmeņa,» prognozē A. Vilks. Viņš domā, ka, visticamāk, arī ceturtdien paredzētajā referendumā Nīderlandē būs līdzīgs rezultāts kā Francijā. Taču iemesli tur būs pavisam citi.
Pārsteidz Holande
«Tas, ka Holande ir pārgājusi eiroskeptiķu nometnē, ir liels pārsteigums. Francija vienmēr ir gribējusi saglabāt dažādus aizsargmehānismus un turienes sabiedrībā valda ļoti spēcīgs ekonomiskā protekcionisma gars, bet Holande tiek uzskatīta par vienu no liberālākajām ES valstīm. Taču tur pieaug iebildumi pret arvien pieaugošo imigrāciju,» Nīderlandes iespējami noraidošo balsojumu par ES konstitūcijas projektu skaidro A. Vilks.
Eiroparlamenta deputāts Guntars Krasts izsaka bažas, ka Francijas noraidošais balsojums varētu pastiprināt protekcionisma tendences ES un, lai lieki nekaitinātu francūžus, Eiropas Komisija varētu daudzos jautājumos iet viņiem pretī. Piemēram, jautājumā par pakalpojumu direktīvu, kas paredz brīvu pakalpojumu plūsmu ES iekšienē. Francūži, kurus kreisi noskaņotie mediji ik dienas biedē ar mistisko poļu santehniķi vai, viņuprāt, nemākulīgo latviešu zobārstu, kuri pie Francijas robežas to tik vien gaida, kad tiks dota zaļā gaisma, ar rokām un kājām pretojas šīs direktīvas pieņemšanai. Pareizāk sakot, cenšas ar dažādām atrunām to padarīt praktiski bezjēdzīgu.
«Mūsdienu apstākļos jebkuri protekcionisma centieni valsti nolemj atpalicībai,» uzskata A. Vilks. Viņš prognozē, ka varētu pastiprināties šķelšanās ES iekšienē. Jaunajās valstīs pieaugs skepse pret atsevišķu veco valstu politiku un tās vairāk turēsies kopā, cenšoties ar vienotu pozīciju panākt savu interešu plašāku ievērošanu. «Tagad ES birokrātiem būs ļoti daudz darba, lai nonāktu pie kāda kopsaucēja, jo francūžu noraidījums konstitūcijai bija tik pārliecinošs, ka diez vai atkārtots referendums kaut ko dos. Nepatikšanas varētu sākties, ja gada laikā neizdodas ne par ko vienoties un ES paliek nenoteiktā sašķeltā stāvoklī,» domā A. Vilks.
Eiro vēl sasniegs 1,30
Francijas noraidošo referenduma balsojumu «Parex Asset Management» prezidents Roberts Idelsons skaidro ar emocionāliem faktoriem. «Šis balsojums nozīmē, ka ne visi atbalsta ES vienotības ideju kā tādu, jo pozitīvais efekts parādās tikai ilgtermiņā. Franči ir sapratuši, ka ES paplašināšana faktiski uz sitienu tiem neko labu nav devusi. Turienes sociālistiskais fons ir pārāk spēcīgs, un viņi no ekonomikas liberalizācijas baidās,» stāsta R. Idelsons. Viņš arī neuzskata, ka lūzums valūtu kursa tendencēs jau ir noticis. «Mēs paliekam pie uzskata, ka tuvākajā nākotnē eiro atgūsies un tā vērtība varētu vēl sasniegt 1,28–1,30 dolārus par eiro. Taču lūzums noteikti būs, tikai grūti pateikt, kad tas notiks, jo valūtas tirgus vēsture rāda, ka lūzumi parasti notiek reizi piecos gados. Iespējams, ka pavērsiena punkts varētu notikt tad, kad tiks revalvēta Ķīnas juaņa. Tas varētu izlīdzināt pastāvošo nelīdzsvarotību ASV tirdzniecības bilancē, kas šobrīd ir galvenais dolāra vājuma iemesls,» prognozē R. Idelsons.
Viedokļi
Liene Kūle, Hansabankas vecākā analītiķe: «Protams, referenduma rezultāti Francijā un pesimistiskās prognozes par līdzīga referenduma iznākumu Nīderlandē neko labu eiro nesola. Tomēr eiro kurss jau pēdējo mēnešu laikā ir pazeminājies un tagad atduras pret spēcīgu tehniskās pretestības slieksni. Šis eiro kursa kritums atspoguļo tirgus dalībnieku negatīvo attieksmi pret to, kas notiek eiro zonā. Proti, ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir ļoti vājas. Lisabonas stratēģijas nostādnes, kuras paredz 2010. gadā ES kļūt par pasaules ekonomikas līderi, šobrīd ir acīmredzami izgāzušās, un Francijas referenduma rezultāti tikai to apliecina.»
Andris Vilks, SEB Latvijas Unibanka Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs: «Tikko es tikos ar plašu Francijas baņķieru delegāciju, un viņi, protams, atklāti šķobīja seju par referenduma rezultātiem, jo lielajam biznesam šie politiskie satricinājumi par labu nenāk. No otras puses, franču baņķieri nedomā, ka negatīvais balsojums būtiski varētu mainīt ekonomisko klimatu Eiropā. Lielais bizness kā darbojies, tā darbosies, sacīja franču baņķieri. Tomēr gan jau kādas negācijas būs.»
Roberts Idelsons, «Parex Asset Management» prezidents: «Francijas referenduma rezultāti ir pirmais zvans ES vadoņiem, ka ne viss ir kārtībā un problēmas ir jārisina. Izpratne par ES nākotni un tās ekonomiskās attīstības ceļu dažādām valstīm ir atšķirīga. Bez visu valstu vienotības ES būs grūti realizēt savas ambīcijas. Nevar salīdzināt ES ar ASV, kuras veidošanās laikā visiem štatiem bija vienādas domas par ekonomisko modeli, kādu tie vēlas īstenot. Globāli runājot, vecajām ES valstīm ir jāpārdomā sava filozofiskā nostāja. ES nebūs vienota valsts, un, turpinot valstisko regulāciju, kā arī uzturot līdzšinējo sociālās aizsardzības modeli, konflikti ar jauno Eiropu varētu tikai pastiprināties.