Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8755097t1hf424.jpg)
Rīgas domē iesniegts priekšlikums noteikt pārvadāšanas maksu — 50 santīmu par kilometru.
Šobrīd neviens juridisks dokuments nenosaka tarifus, par kādiem taksometri drīkst pārvadāt pasažierus, atzīst Latvijas Autopārvadātāju asociācijas valdes loceklis Leopolds Muižnieks.
Jāsaka vēl vairāk, šobrīd taksometru tirgū valda vispārējs haoss ne tikai tarifu jomā. No šā gada maija spēkā vairs nav noteikumi, kuri regulēja taksometru skaitu pašvaldībās. Līdz šim Rīgā bija noteikta kvota — 1500 automašīnu, bet šobrīd šādi ierobežojumi vairs nepastāv un gandrīz katrs var, izņemot licenci, sākt taksometru biznesu.
Tomēr, kā atzīst Rīgas taksometru parka komercdirektore Anita Pakalniece, situācija ir krietni labāka nekā pirms pieciem gadiem, kad tirgu pārvaldīja kriminālās struktūras un katrs, kam vien nebija slinkums, uzlika savai mašīnai skaitītāju, plafonu ar uzrakstu «Taxi» un, nemaksājot nekādus nodokļus, nodarbojās ar naudas pelnīšanu. Tagad, kā atzīst A. Pakalniece, Rīgā tirgus ir sakārtotāks nekā vairākumā citu Eiropas un ASV lielpilsētu. Piemēram, Londonā uz 20 000 licencētu taksometru ir aptuveni tikpat daudz nelicencētu. Maskavā uz 4000 licencēto ir 40 000 nelicencēto. Rīgā nelicencēto tikpat kā nav. Tajā liels nopelns ir ieviestie dzeltenie taksometra numuri.
Cita problēma ir tā, ka patlaban, vedot pasažierus par samaksu 30 santīmu par kilometru, ir grūti nopelnīt. «Skaidrs, ka vest par 20 santīmiem kilometrā, kā to mēģināja darīt «Alviksa», nevar. Šī firma nāca ar dempinga cenām un pilnīgi likumsakarīgi bankrotēja,» stāsta A. Pakalniece. Viņa atzīst, ka šobrīd esošais haoss ar tarifiem daudziem nosit vēlēšanos izmantot taksometru pakalpojumus. Tas īpaši attiecināms uz ārzemniekiem. «Visos tūrisma bukletos tiek teikts, ka Rīgā ir vienoti taksometru pakalpojumu tarifi, taču ne viena vien firma, izdzirdot, ka klients runā angliski, uzliek īpašu tarifu, kas ir ievērojami augstāks, nekā pārvadājot vietējos pasažierus. Redzot, ka no viņa noplēš deviņas ādas, ārzemnieks vairs negrib izmantot taksometru pakalpojumus vispār,» skaidro A. Pakalniece. Tomēr, par spīti grūtībām, taksometru klientu skaits ar katru gadu pieaug, viņa atzīst.
To, ka kopš maija beigām pašvaldības vairs neregulē pieļaujamo taksometru skaitu, kā tirgu kropļojošu faktoru min «Rīga Taxi» izpilddirektors Genādijs Aksjonovs. Viņš stāsta, ka Rīgā pakalpojumu cenas ir augstākas nekā citās pilsētās un «tuvākajā laikā var parādīties firmas, piemēram, no Alūksnes, kuras ir gatavas strādāt par pazeminātiem tarifiem». Pēc viņa domām, jau tagad tarifi ir par 50% zemāki nekā «reālā saprātīgā cena». Taču, kā uzskata G. Aksjonovs, klientiem no tā, ka tirgū ienāks lētāku tarifu sniedzēji, var būt tikai īslaicīgs ieguvums, jo tas noteikti pazeminās pakalpojuma kvalitāti. «Rīgā ir ļoti sarežģīta satiksme un jau tagad trūkst augsti profesionālu taksistu. Pieaugošās konkurences apstākļos krītas taksistu algas. Šī profesija vairs nav prestiža, un darbā tiek pieņemti cilvēki, kuri nevar sniegt kvalitatīvu servisu,» uzsver G. Aksjonovs. Viņš kā pozitīvu faktu min to, ka no 2006. gada marta notiks taksometra šoferu sertifikācija. «Šī sertifikācija ir kārtējie pīļu mēsli,» ironizē L. Muižnieks. Viņš paskaidro, ka sertifikācija attieksies tikai uz šoferiem, kuri līdz tam nav strādājuši par taksometru vadītājiem. «Ja viņš ir kādā firmā strādājis, tad sertifikācija nebūs jāveic. Taksometra šoferu darbs kļūst arvien mazāk prestižs; tas ir bīstams veselībai un dzīvībai, tāpēc nebūs brīnums, ja drīzumā Rīgā par taksistiem strādās vjetnamieši un ķīnieši, kā tas ir citās valstīs,» skepsi neslēpj L. Muižnieks.
Šobrīd Rīgas domē autopārvadātāji ir iesnieguši priekšlikumu noteikt iesēšanās tarifu — divi lati; pārvadāšanas maksu — 50 santīmu par kilometru un maksu par stāvēšanu — pieci lati stundā. Taču atbilstoši grozījumiem Autopārvadātāju likumā šos tarifus pašvaldības nosaka vienīgi kā maksimālos. Tas nozīmē, ka ikviens varēs izlikt logā vienus tarifus, bet reāli pieprasīt samaksu par šiem maksimālajiem tarifiem un neviens nevarēs izteikt pretenzijas. G. Aksjonovs uzskata, ka pašvaldībai, izsniedzot licenci, nepieciešams slēgt atsevišķu līgumu par sniegto pakalpojumu tarifu, lai izskaustu negodprātīgu rīcību.