Satiksmes ministrs ceturtdien pēc sarunām ar kuģošanas kompāniju «Tallink» sola, ka jau nākamā gada aprīlī līnijā Rīga–Stokholma kursēs divi jauni moderni prāmji.
Lai šīs satiksmes ministra ieceres īstenotos, vispirms nepieciešams samazināt ostas tarifus. Pēc «Tallink» aprēķiniem, Rīgas ostā tarifi ir trīs reizes lielāki nekā Stokholmā un Tallinā. A. Šlesers uzskata, ka Rīgas ostas tarifiem jābūt zemākiem nekā Stokholmā, bet ne augstākiem kā Tallinā.
Viņš ir pārliecināts, ka ar Rīgas brīvostas pārvaldi tarifu jautājumu izdosies atrisināt un jau nākamgad uz pasaules čempionātu hokejā Rīgā līdzjutēji no Stokholmas varēs ierasties modernā kuģī.
Situāciju gan sarežģī tas, ka pašlaik noslēgts līgums ar Valērija Barjera firmu «Rīgas pasažieru termināls» un Rīgas brīvostai ir mazas iespējas mainīt noteiktos tarifus. A. Šlesers uzskata, ka šī firma pasažieru pārvadājumus Rīgas ostā novedusi līdz pilnīgam kraham, tāpēc līgums ar to jālauž.
«Tie daži miljoni, ko viņi ir ieguldījuši, šajā biznesā tāda kabatas nauda vien ir. Mēs nedrīkstam šo dažu miljonu dēļ zaudēt simtus miljonus nākotnē, tāpēc līgums jālauž,» kategoriski spriež ministrs.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, lai gan atzīst, ka līgums jālauž, ir krietni piesardzīgāks un stāsta, ka vispirms juristiem jāizvērtē līguma laušanas iespējas un juridiskās sekas. Viņš par optimālu variantu uzskata mierizlīgumu, izmaksājot kompensācijas.
«Tallink» valdes priekšsēdētājs Enns Pants kā galveno priekšnoteikumu, lai viņa pārstāvētā kompānija sāktu regulārus reisus starp Rīgu un Stokholmu, uzskata būtisku ostas tarifu samazinājumu. Turklāt, pēc viņa domām, tarifiem Rīgas ostā jābūt ievērojami zemākiem nekā Tallinas ostā. «Tur ir kārtīga osta ar attīstītu infrastruktūru. Bet kas ir Rīgā? Termināls, kas vairāk atgādina alkoholisko dzērienu veikalu. Par ko mums maksāt?» jautā E. Pants. Viņš cer, ka visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti un jau šā gada rudenī varētu tikt noslēgts konkrēts līgums par līnijas atklāšanu nākamgad. E. Pants prāmju līnijas Rīga–Stokholma pašreizējo operatoru Rīgas jūras līnijas par nopietnu konkurentu neuzskata.
Jau šā gada rudenī būtiskas pārmaiņas būs prāmju satiksmē Liepājas un Ventspils ostā. Vācijas un Dānijas kompānija «Scandlines» līdz šim organizēja prāmju kustību starp Liepāju un Rostoku, Liepāju un Karlshamnu. No šā gada 1. oktobra kompānijas prāmju galamērķis Latvijā būs nevis Liepājas, bet Ventspils osta. Kā teikts kompānijas paziņojumā, šis lēmums pieņemts, jo izvēlēta jauna stratēģija, lai uzlabotu satiksmi ar Baltijas valstīm. Ventspils izvēlēta par jauno transporta centru Baltijas valstīs.
Liepājas ostas pārvaldnieks Aivars Boja šo lēmumu uzskata par kompānijas stratēģisku kļūdu. «Tā ir valstij piederoša kompānija, un valsts jau neprot saimniekot,» A. Boja sarunā ar «Neatkarīgo» neslēpj sašutumu par «Scandlines» rīcību. «Viņu lēmums bija negaidīts un, mazākais, neētisks, jo vēl nesen mums bija sarunas par tarifiem, un nekas neliecināja, ka sadarbība tiks pārtraukta,» stāsta A. Boja. Viņš uzsver, ka no finansiālā viedokļa «Scandlines» aiziešana nebūs pārāk sāpīga, taču tas var būt zināms trieciens pilsētas izaugsmei kopumā, jo kravu plūsmas un prāmju satiksme rada noteiktu biznesa vidi, kuru ir viegli sagraut, bet grūti izveidot. A. Boja gan uzskata, ka aizgājušā operatora vietā nāks citi, jo «vieta jau tukša nepaliks».
Līdz ar prāmju kustības sākšanu no Rostokas uz Ventspili šā gada 1. oktobrī iecerēts dubultot reisu skaitu. Prāmji «Ask» un «Urd» kursēs četras reizes nedēļā. Nākotnē arī prāmi «Petersburg», kas kursē no Liepājas uz Karlshamnu Zviedrijā, plānots izmantot satiksmes nodrošināšanai uz Ventspili kā centrālo ostu ar tiešu pieeju Baltijas valstīm un Krievijai, teikts kompānijas paziņojumā. Kravu un pasažieru līnija Nīneshamna–Ventspils turpinās darboties tāpat kā līdz šim. Kopumā «Scandlines» varēšot piedāvāt klientiem līdz 12 atiešanas reizēm nedēļā no Ventspils ostas.