Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs esam pesimisti. Nekādi inflācijas apkarošanas plāni nespēs tuvākajos gados inflācijas līmeni nodzīt zem trīs procentiem,» baņķieru kopīgo viedokli izsaka Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Latvijas komercbanku asociācija (LKA) pirmdien sarīkoja preses konferenci, lai paustu sašutumu par īpašo noslēpumainību, kādā valdības izveidotā darba grupa izstrādā inflācijas apkarošanas plānu, un par to, ka šā plāna izstrādāšanā nav tikuši uzaicināti komercbanku pārstāvji.
«Rīt valdība lems par inflācijas apkarošanu, bet šodien mums nav nekādas informācijas par šo superslepeno plānu. Klīst dažādas baumas, ka šis plāns lielā mērā skars arī komercbankas, taču ar banku speciālistiem neviens nav apspriedies. Mums nav prasīta nekāda informācija, bet ir ļoti daudz datu, piemēram, par kreditēšanas apjomiem, kuri ir vienīgi banku rīcībā,» stāsta Tverijons.
«Kā var valdība kaut ko lemt bez informatīvās bāzes, tikai balstoties uz pieņēmumiem,» sašutumu neslēpj Tverijons.
Viņš izsaka izbrīnu par to, ka sabiedrībā tik būtiski jautājumi, kas skar ikvienu, tiek izskatīti slepeni, turklāt bez nopietniem pētījumiem. Atbildot uz «Neatkarīgās» jautājumu, kāpēc valdība šo jautājumu tur tādā slepenībā, Tverijons izsaka savu versiju: «Tāpēc, ka viņiem jau nav ko tautai parādīt. Tādu, ko varētu uzņemt ar aplausiem.»
LKA ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andris Vilks norāda, ka līdz šim Latvijā nav bijis nekāda pētījuma par to, cik lielā mērā kreditēšanas tempu pieaugums veicina patēriņa un inflācijas pieaugumu. Tāpat neesot pētījumu par inflācijas cēloņiem.
Pēc Vilka domām, valdības interese par šiem jautājumiem ir nepiedodami maza. Viņš arī uzsver, ka pašreizējā ažiotāža un neziņa tieši uzkurina kredītu ņemšanas procesu, jo cilvēki ir sabiedēti ar baumām par kredītu nodokli. «Slepenība un neziņa finanšu jomā ir ļoti bīstama, jo viss mūsu bizness balstās uz klientu uzticību,» saka Vilks. Viņš piebilst, ka valdības slepenība inflācijas apkarošanā izraisījusi kolēģu lielu neizpratni un pat izsmieklu Lietuvā un Igaunijā.
Vilka vietniece LKA ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā Liene Kūle papildu nodokļa uzlikšanu kredītiem uzskata par visai mazefektīvu līdzekli. Viņa gan, paužot asociācijas viedokli, atbalsta šāda nodokļa piemērošanu spekulatīviem kredītņēmējiem, kuru darbības dēļ tiek uzskrūvētas nekustamo īpašumu cenas Rīgas centrā un Jūrmalā, taču šādu kredītņēmēju īpatsvars ir pavisam niecīgs un iespaids uz inflāciju mikroskopisks. Arī viņa bažījas par to, ka valdība, cenšoties apkarot inflāciju, neizmanto banku intelektuālos resursus un balstās nevis uz faktiem, bet pieņēmumiem.
Cits LKA funkcionārs Zigurds Vaikulis uzsver — valdības iespējas samazināt inflāciju ir ļoti ierobežotas, jo vairākus būtiskus faktorus, piemēram, resursu cenas, valdībai ir tikpat kā neiespējami ietekmēt. Pēc viņa domām, visa ažiotāža par augsto inflāciju izcēlusies, jo apdraudēta Latvijas iestāšanās eiro zonā 2008. gadā.
Premjera padomnieks ekonomikas jautājumos Aigars Štokenbergs slepenību inflācijas apkarošanas projekta izstrādē skaidro ar vēlmi izvairīties no liekas ažiotāžas. «Padomā pats, kas notiktu, ja atsevišķi ministri katru dienu komentētu savus un citu iesniegtos priekšlikumus. Cits citu sauktu par muļķi, un beigās process pārvērstos par politisku apsaukāšanos. Lai no tā izvairītos un nebūtu pamata citam citu apvainot, mēs izvēlējāmies šādu slepenības taktiku. Kādus priekšlikums valdība apstiprinās, tie arī tiks publiskoti,» stāsta Štokenbergs.
Fakti
Iespējamie priekšlikumi inflācijas samazināšanai
- Izsniegto kredītu aplikšana ar nodokli
- Papildu nodoklis vairākkārtīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu
- Papildu nodoklis dārgām automašīnām un luksusa precēm
- Cenu griestu noteikšana atsevišķām precēm (līdzīgi kā tas ir cigaretēm)
- Minimālo kredītlikmju noteikšana
- Budžeta izdevumu samazināšana
- Sabiedriskā sektorā strādājošo darba algu pieauguma tempu ierobežošana
- Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana atsevišķām precēm (pārtikai, medikamentiem, grāmatām utt.)
- Sabiedriski regulējamo tarifu iesaldēšana vai pieauguma tempu ierobežošana
- Administratīvo šķēršļu samazināšana degvielas tirdzniecībā
- Akcīzes nodokļa degvielai plānotā palielinājuma atlikšana
- Valsts subsīdiju palielināšana pasažieru pārvadājumiem