Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8765612t1h56e7.jpg)
Plaši izreklamētais un ilgi slepenībā glabātais valdības inflācijas apkarošanas plāns vakar valdības sēdē netika izskatīts, aizbildinoties ar to, ka finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir atvaļinājumā.
Valdības cīņa pret inflāciju jau sāk izskatīties komiska. Vispirms — neredzētas slepenības apstākļos it kā ticis izstrādāts inflācijas apkarošanas plāns, bet pēc tam plāna īstenošanas atlikta uz vairākām nedēļām, jo galvenie plāna īstenotāji valstisku problēmu risināšanas vietā izvēlējušies pagozēšanos dienvidjūru saulainajos liedagos.
Ministru kabineta mājaslapā publicētajā vakardienas valdības darba kārtībā bija iekļauts ekonomikas ministra K. Kariņa ziņojums par inflācijas apkarošanas plānu. Tiesa, ar grifu «konfidenciāli». Taču pirms valdības sēdes tika paziņots, ka šis darba kārtības punkts netiks izskatīts, jo atbildīgais ministrs ir atvaļinājumā un atrodas ārpus Latvijas. Tomēr paliek virkne neskaidrību. Tas, ka ekonomikas un finanšu ministri ir godam (?) pelnītajā atpūtā, bija jau zināms krietni agrāk, pirms tika sastādīta valdības darba kārtība, taču tas šīs darba kārtības sastādītājus neuztrauca.
Premjera padomnieks ekonomiskajos jautājumos Aigars Štokenbergs sarunā ar Neatkarīgo vaļsirdīgi atzinās — to, ka par slepeno plānu atbildīgie ministri nevarēs piedalīties valdības sēdē, viņš uzzinājis tikai neilgi pirms valdības sēdes. Izrādās, arī Finanšu ministrijas cilvēki, kuriem bija uzdots izstrādāt priekšlikumus inflācijas apkarošanai un izvērtēt to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kopumā esot atvaļinājumā. «Jāatceras, ka ir vasaras laiks un visiem gribas atpūsties,» nevainīgi bilst A. Štokenbergs. Acīmredzot atbildīgajiem ierēdņiem pievilcīgi brūns iedegums liekas svarīgāks nekā dziļā slepenībā gatavotais inflācijas apkarošanas plāns.
Šobrīd arvien vairāk faktu liecina, ka taisnība ir Latvijas komercbanku asociācijas prezidentam Teodoram Tverijonam, kurš apgalvo, ka valdībai nekāda inflācijas apkarošanas plāna nemaz nav.
Mūsuprāt, valdība labi apzinās, ka tās rīcībā esošie instrumenti ir nepietiekami, lai būtiski samazinātu cenu pieauguma tempus. Taču cilvēkus satrauc tas, ka preces un pakalpojumi kļūst arvien dārgāki. Tajā pašā laikā tuvojas vēlēšanas, un valdībai jādemonstrē gatavība rīkoties. Šajā situācijā valdība izvēlējusies labāko iespējamo variantu. Slepeni no sabiedrības tiek it kā izstrādāts pasākumu plāns inflācijas samazināšanai, kurš galu galā tiks arī pasludināts. Taču lietas būtība ir cita.
Vislielāko ietekmi uz patēriņa cenu kāpumu pēdējā gada laikā radījis nevis administratīvo cenu kāpums un pat ne degvielas cenu pieaugums, bet cenu celšanās pārtikas precēm. Šobrīd cenu pieaugums pārtikas precēm ir sasniedzis loģiskos griestus, proti, cenas ir daudzmaz izlīdzinājušās ar cenām ES. Tātad cenu kāpums šajā segmentā vairs nav gaidāms. Līdz ar to inflācijas līmenis tuvākajā laikā kritīsies (tiesa, ne vairāk kā par procenta punktu) neatkarīgi no valdības rīcības. Viss valdības slepenais plāns ir domāts, lai vēlāk varētu lepoties, ka tieši «mūsu enerģiskās rīcības dēļ inflācijas līmenis no 6,3% nokrities līdz 5,7%». Cits jautājums, vai šī niecīgā rezultāta dēļ bija nepieciešams radīt tādu ažiotāžu?