Žurnāls «Nedēļa» pirmoreiz ir izveidojis Latvijas desmit bankrotējušo miljonāru sarakstu. Sarakstā iekļauti kopumā desmit bijušie miljonāri. Viņi noteikti, veicot aprēķinus par eksmiljonāru zaudētajām summām, kā arī minot ekspertu viedokļus par šo bankrotu patiesajiem iemesliem.
Pirmais sarakstā ir Nikolajs Lovcovs, kas 1999./2000. gadā cietis kopumā četru miljonu latu lielus zaudējumus. Bijušā Latvijas ievērojamā sulu ražošanas uzņēmuma AS «Gutta» vadītāja un netieši arī aptuveni trešās daļas kompānijas akciju īpašnieka bankrota iemesli ir noieta tirgu zudums, nepārdomātas saistības ar kreditoriem un citiem akcionāriem, norāda žurnāls.
Nākamais sarakstā ir Agris Latišs, kas 2004. gadā cieta 3,5 miljonu latu lielus zaudējumus. No kompānijas «Skonto AL» un tās īpašnieka Latiša ar Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas lēmumu tika piedzīts 2,7 miljonu latu parāds. Latišs zaudēja «Skonto AL» piederošo, nule uzcelto Vecrīgas viesnīcu «Rolands». Pēc tam parādījušies vēl citi kreditori un sekojusi «Skonto AL» maksātnespējas atzīšana 2004. gada martā. Kā Latiša bankrota iemesli tiek minēta nespēja piemēroties biznesa vides izmaiņām, neveiksmīga darījumu partneru un kreditoru izvēle.
Eksmiljonāra Vladimira Ļitviņenkova kopējie zaudējumi 2002. gadā tiek lēsti trīs miljonu latu apmērā. Kā raksta «Nedēļa», 2001. gadā Ļitviņenkova nelielās biznesa impērijas pamata balsts bija saimniecības un celtniecības preču veikalu kompānija «Polyplast», kas gatavojās saņemt būtisku atbalstu jaunuzbūvētajam «Krasta centra» lielveikalam. Taču viens kreditors prasīja atmaksāt kredītu, līdzīgi rīkojas citi kreditori, kas prasīja norēķināties uzreiz un nekavējoties. Rezultātā pirmais par maksātnespējīgu tika atzīts «Polyplast». Pēc tam tika atzīta arī «Krasta centra» īpašnieka «Krasta hipermārketa» un centra būvētāja — celtniecības kompānijas «Būve» — maksātnespēja. Kā Ļitviņenkova bankrota iemesli tiek minēti biznesa forsēšana, nesaskaņas ar kreditoriem.
Armanda Stendzenieka kopējie zaudējumi 1995. gadā tiek lēsti 2,5 miljonu latu apmērā. Viņš kā uzņēmuma «ZuS Rohstoffe Trading GmbH» vadītājs ar «Ventspils naftas» garantijas dokumentiem no bankas «Baltija» saņem 18 miljonu dolāru kredītu it kā Vācijas ķīmiskās ražotnes «Leuna Werke» iegādei, lai gan patiesībā nauda aiziet «pilnīgi citus ceļus». Sekojusī banku krīze reizē ar banku «Baltija» aiznesa arī lielu daļu Stendzenieka aktīvu. Krahu piedzīvoja gan universālveikala «Dole» rekonstrukcijas projekts un viņa uzņēmuma «ZuS Trading Latvia» projekts bijušajā rūpnīcā «Alfa». Kā Stendzenieka bankrota iemesli tiek minēti pārmērīgs avantūrisms, uzticēšanās apšaubāmiem biznesa partneriem.
Imanta Kalniņa kopējie zaudējumi tiek lēsti divu miljonu latu apmērā, kas zaudēti 2004. gadā. Viss sācies ar to, ka Kalniņš 1999. gadā no viena «Ave Lat grupas» īpašnieka nopircis pēc 1998. gada Krievijas krīzes nopietni cietušo zivju pārstrādes uzņēmumu «Kaija». Kalniņš, ņemot kredītu, nopirka uzņēmuma kontrolpaketi. Nākamos trīs gadus uzņēmums strādāja ar peļņu, taču tad sākas problēmas. «Kaijas» apgrozījums 2003. gadā saruka trīskārt, bet zaudējumi pārsniedza 1,46 miljonus latu. Uzņēmums zaudēja piegādātāju uzticību, un sekoja «Kaijas» maksātnespējas atzīšana. Kalniņš zaudēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja posteni, tāpat viņam bija jāšķiras no kompānijas akciju paketes, norāda žurnāls. Kā eksmiljonāra bankrota iemesli tiek minēti nespēja pietiekami ātri pārorientēties uz jauniem tirgiem, cīņa ar dažādu motīvu vadītiem kreditoriem.
Eksmiljonārs Vilnis Birznieks 2002. gadā zaudēja 1,5 miljonus latu. Vispirms par maksātnespējīgu tika atzīts viņam piederošās lielās būvkompānijas — «Būvniecības konsultatīvās uzņēmējdarbības akciju sabiedrība» (BKD) — meitasuzņēmums «BKD būvuzņēmums». Pēc tam sekoja arī BKD maksātnespējas atzīšana, ko pieprasīja gan «BKD būvuzņēmuma» administrators, gan Nīderlandes uzņēmuma «Renco» oficiālā pārstāve Latvijā SIA «99 process». Kā bijušā miljonāra bankrota iemesls tiek minēts biznesa risku neaprēķināšana.
Arī bijušā miljonāra Borisa Osipova kopējie zaudējumi tiek lēsti 1,5 miljoni latu apmērā, kas uzņēmējam radušies 1994. gadā. Osipovs bijis padomes priekšsēdētāja amatā un faktiskais saimnieks «Top bankai», kas bankrotēja un tika slēgta 1994. gada oktobrī. Pēkšņais bankas un tās saimnieka bankrots tiek saistīts ar vienu konkrētu darījumu. Banka aizņēmusies ievērojamu summu, kā ķīlu dodot rūpnīcu ar piestātnēm Daugavas krastā. Summu atdot nav bijis iespējams, izrādījies, ka arī rūpnīca bankai īsti nepieder. «Ievērojot to, ka daļa aizdevēju bijuši saistīti arī ar mazcivilizētām aprindām, Osipovs pameta Latviju,» raksta žurnāls. Kā Osipova bankrota iemesls tiek minēts avantūrisms, «visas olas vienā grozā».
Georga Lansmaņa kopējie zaudējumi tiek lēsti miljona latu apmērā. Par eksmiljonāra finansiālā kraha laiku tiek uzskatīts 1999. gads. Tad noliktavu kompānijas «Lansmanis un partneri» un loģistikas uzņēmuma «Tranzīta termināls» saimnieks Lansmanis pārdeva savu biznesu un pameta Latviju, dodoties uz Azerbaidžānu strādāt par ekspertu konsultantu. Taču vēl pirms tam — 1998. gada sākumā — tika sākta tā sauktā «Lansmaņa spirta lieta», kurā bija iesaistīta muitas noliktava «Lansmanis un partneri». Ar tās starpniecību Latvijā nelegāli tika ievests spirts vismaz astoņu miljonu latu vērtībā. Ne apsūdzēto, ne notiesāto vidū Lansmanis nebija. Arī nekādi pārmetumi pēc atgriešanās Latvijā viņam netika izteikti. «Tiesa, pats uzņēmums «Lansmanis un partneri» liktenīgo 1998. gadu beidza ar strauji sarukušu apgrozījumu un 286 000 latu zaudējumiem,» atzīst «Nedēļa». Kā Lansmaņa bankrota iemesls tiek minēts nepietiekama kontrole pār kompāniju.
Arī bijušā miljonāra Māra Ārgaļa kopējie zaudējumi lēšami miljona latu apmērā. Ārgalis bija Tautas bankas vadītājs, līdz 1994. gada otrajā pusē banka «sagrīļojās». Izrādījās, ka pat vairāk nekā četras piektdaļas bankas izsniegto kredītu tikuši tās prezidenta kompānijām. Ārgalis nāca klajā ar neskaitāmām atklātajām vēstulēm, kurās paziņoja par finansiālo operāciju un grupu «B.A.I.B.A.», kas esot vērsta pret Latvijas ekonomisko neatkarību, tad piedraudēja ar badastreiku. Pastarpām Tautas banka beidza pastāvēt. Ārgalis vairākus mēnešus pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, tad tika atbrīvots, bet viņa krimināllietas izskatīšana tiesā turpinās joprojām. Par Ārgaļa bankrota iemesliem tiek minēti pārmērīgs ekscentriskums, nesistemātiskums.
Sarakstu noslēdz Vladimirs Kuļiks, kas zaudējis kopumā pusmiljonu latu. Rīgas komercbankas — un reizē ar to arī tās ilggadējā un vienpersoniskā vadītāja un akcionāra Kuļika — formālais finansiālais gals pienācis 1999. gada martā, kad tiesa pēc Latvijas Bankas pieprasījuma atzina bankas maksātnespēju. «Taču patiesībā puslīdz skaidrs ir jau krietni agrāk — pēc tam, kad kļūst zināms, ka banka cietusi rekordzaudējumus pēc lielāko daļu savu līdzekļu ieguldīšanas Krievijas valsts vērtspapīros, kuri pēc 1998. gada iegūst makulatūras vērtību,» raksta «Nedēļa». Kā Kuļika bankrota iemesls tiek minēts pārmērīgs paštaisnums komplektā ar pārlieku riskantu darbību vienā atsevišķā tirgū, neievērojot citu nozares pārstāvju brīdinājumus.
Kā aģentūrai LETA atzina saraksta veidotājs, žurnālists Lato Lapsa, Latvijā aizvadītajos gados pieredzēti arī citi bankroti, kuros cietušie uzņēmēji gan nav bijuši atrodami Latvijas miljonāru sarakstā, taču tagad, paraugoties atpakaļ, šādu statusu noteikti būtu pelnījuši. «Tāpat rodas jautājumi, kur ir palicis Aleksandrs Lavents, Depozītu bankas bijušais vadītājs Ivars Muzikants un citi,» sacīja Lapsa.
«Lieta tā, ka ir eksmiljonāri, kuri ir bankrotējuši uz visiem laikiem, un eksmiljonāri, kuri pēc sāpīga finansiālā fiasko ir spējuši piecelties, sapurināties un atgūt miljonāra statusu,» sacīja Lapsa.