Ticējumi vēsta, ka, sagaidot Jauno gadu, makā jāliek zivju zvīņas, tad naudas būšot gana daudz. Šim nolūkam bieži izmanto karpu zvīņas, jo tās ir lielas un atgādina monētas. Zivju audzētāji gan atzīst - šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem pieprasījums pēc zivīm samazinājies. Arī svētku laikā, kad parasti zivis pērk krietni vairāk, pircēju pieplūdumu nevarot just.
Vaicāti par seno ticējumu, ka makā jāliek zvīņas, zivju audzētāji atbild - tā esot taisnība. Pārgaujas novada zemnieku saimniecības "Ūdensrozes" zivju dīķu saimnieks Pēteris Zaļaiskalns atzīst: "Zvīņas ir nauda - tā tas ir!" Arī Priekuļu novada Veselavas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunkausuļi" saimnieks Aivars Mārtiņjēkabs teica, ka zvīņām Jaungada naktī ar naudu nākamajā gadā ir tiešs sakars, un atklāj, ka līdzīgi ticējumi ir arī citās valstīs. Pats zivkopis arī novērojis, ka zvīņas palīdz naudas lietās - bagātības gluži tās nenes, bet iztikšanu gan. Ar humoru zivju audzētājs saka - viņam arī ir svarīgi, lai cilvēkiem makos ir zvīņas, tad būs daudz naudas un iespēja iegādāties zivis.
Taču, šķiet, pērnajā gadā lielākā daļa seno ticējumu nav ievērojuši, jo, tāpat kā citās nozarēs, arī zivju audzētāji izjūt ievērojamu pirktspējas un pieprasījuma mazināšanos.
Liepas pagastā esošās zivju audzētavas "Sillakas" direktors Renads Hofmanis piekrīt, ka zivju pieprasījums samazinājies diezgan būtiski. Viņš atzīst, ka cilvēkiem tagad ir citas prioritātes - kā samaksāt rēķinus un kredītus, nevis kā iegādāties kārumu svētku galdam. Tomēr aizvien ir cilvēki, kuri vēlas pamakšķerēt dīķos vai pasūtīt jau sagatavotas zivis. Lielāks pieprasījums pašlaik gan esot pēc forelēm, turklāt tās noķert ir vieglāk arī pašam pircējam. Karpas esot siltumu mīlošas zivis, tagad nebarojas, un tādēļ arī tās grūti noķert.
A. Mārtiņjēkabs pastāstīja, ka šogad vēsās vasaras dēļ zivju pieaugums saimniecības zivju dīķos, kuru kopējā platība ir ap 17 hektāru, bijis par trešdaļu mazāks nekā pērn. Taču pieprasījums sarucis vairāk par pusi. To zivju audzētājs skaidro tikai ar pirktspējas mazināšanos. A. Mārtiņjēkabs zivis jau daudzus gadus pārdod Veselavā Bērzkrogā. Iepriekšējos gados zivju bijis vairāk, bet tās izdevies pārdot jau oktobrī, taču šogad vēl gada pēdējās dienās tirdzniecība turpinās. A. Mārtiņjēkabs vērtē - ja pa dienu izdodas pārdot sešus, septiņus kilogramus, tad neatmaksājas izdevumi zivju pārvadāšanā.
Samērā nelielais pieprasījums, lielā konkurence karpu tirgū, kā arī citas grūtības, kas saistās ar zivju pārdošanu, bijušas arī iemesls, kādēļ ar tirdzniecību vairs nenodarbojas P. Zaļaiskalns. Viņš agrāk zivis pārdot vedis uz Rīgas Centrāltirgu. P. Zaļaiskalns pastāstīja, ka tagad saimniecības zivju dīķos makšķerniekam ir iespēja pašam samakšķerēt sev tīkamo lomu.
Vaicāts par nākamā gada prognozēm, A. Mārtiņjēkabs atzīst, ka tādas grūti dot, tomēr zivju audzētājs saka: "Darbs ir iesākts, un tas jāturpina. Visiem ir jādara tas, kas patīk, un tas, ko māk. Citādi jau nevar. Protams, pieredze palīdz." Ar zivju audzēšanu A. Mārtiņjēkabs nodarbojas jau apmēram 40 gadus. Viņš smej, ka daudzi domājot - kas tur liels, zivis audzēt, taču zivkopis skaidro, ka ar zivju ielaišanu dīķī darbs nebeidzas. Jāiegulda daudz laika, rūpju, tikai tad ir rezultāts.