Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8787565t1heb59.jpg)
Šogad, ieviešot jaunos pamatizglītības standartus, kas izstrādāti 2004. gadā, Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) speciālistu vadībā norit vidējās izglītības mācību priekšmetu visu standartu izstrāde, kura pēc pāris mācību gadiem tiks ieviesta arī praksē. Viens no šiem mācību priekšmetiem ir matemātika, kurā nākamajiem vidusskolēniem vairs nebūs jācenšas atcerēties visas matemātiskās formulas no galvas, bet gan vairāk jādomā un jāiemācās lietot informāciju.
ISEC matemātikas speciāliste Ilze France stāsta, ka jaunais vidējās izglītības matemātikas standarts tiek veidots, ņemot vērā jauno pamatizglītības matemātikas standartu. Primārais mērķis jaunajos standartos, izstrādājot saturu un prasības apguvei, rast iespēju skolēnam mācīties spriest, secināt, analizēt un izmantot informāciju, nevis pārbaudīt, cik daudz formulu iespējams atcerēties no galvas. Atsevišķus jautājumus, kurus skolēni agrāk apguva pamatskolā, — nākotnē mācīsies tikai vidusskolā, attiecīgi koriģējot arī matemātikas saturu vidusskolā, lai tas nebūtu ļoti pārblīvēts. Tas nozīmē, ka faktu ziņā skolēni apgūs mazāk, I. France norāda, toties viņi būs vairāk motivēti domāt. «Matemātika vidusskolā dod skolēnam priekšstatu par matemātiku kā zinātni un kulturālu pašvērtību, izmantojot tās zināšanas citu priekšmetu apguvē, kā arī sagatavot skolēnu augstskolai,» saka I. France.
«Ja pamatskolas matemātikas standarta mērķis ir bērnu vispār mācīt, lai viņš prastu izmantot zināšanas praktiskajā dzīvē un loģiski pamatot, tad vidusskolas matemātikas standarta mērķis ir dot bērnam akadēmiskās zināšanas, sagatavot skolēnu tālākai izglītības apguvei augstskolā. Vidusskolēnam ir ne tikai jāprot pielietot zināšanas, bet arī jāmāk spriest,» uzskata Rīgas 3. vidusskolas direktora vietniece metodiskajā darbā un matemātikas skolotāja Rota Nābele, tāpēc arī jaunajos vidējās izglītības standartos lielāks īpatsvars būs veltīts spriešanas spējām, lai bērni mācītos analizēt un izdarīt secinājumus.
Pozitīvi viņa vērtē diskrētās matemātikas mācīšanu vidusskolās un centralizētajiem eksāmeniem izveidotās matemātisko formulu lapas, lai skolēniem vairs nebūtu nepieciešams iemācīties visas formulas no galvas, bet gan vajadzētu tās prast atrast, sistematizēt un izmantot. 12. klases audzēkņi uzskata, ka šobrīd skolotājam ir lielāka atbildība skolēnu priekšā, bet arī viņiem jābūt nopietnākai attieksmei pret mācībām. Iemācīt matemātiku varot tikai tad, ja skolēns ar skolotāju kopā mācās un grib strādāt, viņi spriež.
Karmena Liepiņa, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas (RV1Ģ) matemātikas skolotāja un direktora vietniece metodiskajā darbā, teic, ka šogad pirmo reizi darbā ar skolēniem viņa praktizē tā saukto labvēlīgo jeb pozitīvo pieeju, paraugu ņemot no RV1Ģ kolēģa, matemātikas skolotāja Krika. Tas nozīmē kontroldarbos nevis atklāt, ko skolēns nezina, bet gan tieši izcelt to, ko viņš zina un varētu mācīties vēl labāk. Rezultātā visu skolēnu atzīmes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami uzlabojušās, katrs vismaz reizi semestrī ir ieguvis augstāko vērtējumu. Un to nav nemaz tik grūti panākt, K. Liepiņa atzīst, jo vajag tikai atklāt, ko skolēni zina un motivēt viņus gatavoties kontroldarbiem, piemēram, iepriekš skolēniem dodot kontroldarba uzdevumu piemērus.
«Dažkārt, kad uzrakstu kontroldarbā tādu pašu uzdevumu, kādu esmu norādījusi piemērā, skolēni to saskata un saprot, ka bija vērts mājās rēķināt un mācīties. Man skolēna atzīme nav svarīga, taču vēlos, lai viņi apgūst matemātiku un no tās nebaidās,» stāsta K. Liepiņa. Iepriekš metodiskajā darbā viņa izmantojusi arī grupu darbu, ļaujot skolēniem apgūt tēmas patstāvīgi. Skolēni tiek sadalīti grupās, un katra grupa vēlāk klases biedriem stāsta par konkrētu apgūstamās vielas tematu, bet pārējie klausās, uzdod jautājumus, un vērtē, izraisot diskusiju. K. Liepiņa atklāj, ka tādējādi iespējams tikt skaidrībā, kurš skolēns ir vairāk darba ieguldījis, sagatavojot stundu, kurš mazāk, bet bērni tā iemācās pamatot izklāstu un prezentēt darbu.
Nav noslēpums, ka daļai skolēnu matemātikas apgūšana sagādā zināmas problēmas. I. France pieļauj domu, ka matemātika kā specifisks mācību priekšmets ir saistīta ar tās uzbūvi — neiemācoties un nesaprotot to pirmajās klasēs, matemātika var sagādāt problēmas līdz pat vidusskolas absolvēšanai, jo visa mācību struktūra ir ciešā saistībā. Otrajā variantā skolotājiem ir sarežģītāk tieši modināt interesi skolēnos par matemātiku kā saistošu mācību priekšmetu.
Realizējot gan vispārējās vidējas izglītības programmu vispārizglītojošā virzienā, gan arī mazākumtautību pamatizglītības programmu ar bilingvālo apmācību, Jelgavas 6. vidusskolas matemātikas skolotāja Jeļena Golmeistare pasniedz matemātiku pamatskolā un arī vidusskolā. Jelgavas pilsētas matemātikas skolotāju MA vadītāja J. Golmeistare ne tikai māca matemātiku, bet arī plāno MA darbu, organizē matemātikas olimpiādes, pilda eksperta pienākumus mācību iestāžu akreditācijas laikā, izstrādā un realizē pedagogu tālākizglītības programmas, apmeklējot un organizējot kursus, kā arī konsultē citus pedagogus, sniedzot viņiem metodisko atbalstu.
Strādājot par matemātikas skolotāju 15 gadus, J. Golmeistare stāsta, ka katra mācību gada sākumā skolēni tiek iepazīstināti ar attiecīgās klases priekšmeta mācību saturu un tā pamatprasībām. Mācību procesa gaitā notiek arī dažādas skolēnu aptaujas, kuru rezultāti tiek analizēti un ņemti vērā mācību procesa kvalitātes uzlabošanā. Ļoti būtiskas ir arī savstarpējās attiecības starp skolēniem un skolotāju, kā arī pozitīvas attieksmes veidošana, uzskata J. Golmeistare, kas mācību procesā cenšas sekmēt skolēnu izziņas darbības aktivizēšanu un analītisko un kritisko domāšanu.
«H. Freudentāls savā darbā «Matemātika kā pedagoģiskais uzdevums» rakstīja: «Matemātika ir pārāk svarīga, lai to mācītu tikai topošajiem matemātiķiem.» Pēdējos gados skolēnu zināšanu līmenis matemātikā, spriežot pēc valsts pārbaudēs darbu rezultātiem un salīdzinot tos ar vidējo rādītāju valstī, Jelgavā ir nedaudz augstāks par vidējo. Stājoties vidusskolā, ne katrs skolēns apzinās savus nākotnes plānus. Ļoti bieži vidusskolēns apgalvo, ka nākotnē matemātika viņam nebūs vajadzīga, bet 12. klasē izrādās, ka izvēlētā augstskola pieprasa centralizētā eksāmena rezultātus matemātikā,» atklāj J. Golmeistare.
Matemātikas kursa uzbūve vidusskolām sastāv no aptuveni divām trešdaļām algebras un vienas trešdaļas ģeometrijas, lai gan standartos šī proporcija nav atspoguļota un noteikta. Paredzēts, ka matemātika pamatprogrammā tiek apgūta četras mācību stundas nedēļā, padziļinātā programmā — sešas mācību stundas nedēļā.
«Mūsu skolā mācās skolēni, kuri īpaši uz matemātiku vairs nav jāieinteresē. Visi viņi ir motivēti un ļoti grib mācīties,» uzsver K. Liepiņa. Ģimnāzijā viņa māca matemātiku 10. klasēm, kurām tieši matemātika un angļu valoda ir profilējošais priekšmets, tāpēc algebru un ģeometriju jāmācās sešas stundas nedēļā. Šogad pirmo gadu K. Liepiņa strādā ar skolēniem, kuri pamatizglītību ieguvuši citās skolās, jo iepriekš viņa pasniegusi stundas tikai tiem bērniem, kuri RV1Ģ mācās no 7. klases. Skolotāja paskaidro, ka grūtāk strādāt ir tieši ar bērniem, kuri jau iepriekš mācījušies RV1Ģ, jo ne reizi vien, apgūstot jauno tematu, skolēni atbild — mēs jau to zinām!
«Un nav saprotams, kā viņi to zina? Varbūt iepriekšējais skolotājs ir iemācījis, rezultātā viņiem ātrāk uztverams, viņu domāšana atšķirīgāka. Bija grūtāk ar viņiem strādāt, tomēr šī gada skolēniem ir lēnāks uztveršanas un uzdevumu risināšanas process, nedaudz pietrūkst treniņa,» K. Liepiņa nāk pie slēdziena, taču tagad vismaz ir skaidrs, ko skolēni nezina un kas viņiem visādā ziņā būtu jāapgūst un jāiemāca, šogad vienā no klasēm, kurā K. Liepiņa pasniedz stundas, pieci skolēni pamatizglītību ieguvuši krievvalodīgajās skolās un saprot skolotājas stāstīto.
R. Nābele pasniedz algebru un ģeometriju divām 12. klasēm — viena no tām ir eksaktā, kurā matemātiku padziļināti māca sešas stundas nedēļā, bet otra ir humanitārā virziena klase, kurā katru nedēļu matemātiku apgūst četras stundas. R Nābele atklāj, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts eksaktajai klasei, kuri apgūst matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mācību programmu «Matemātika un datori», matemātikas stundās paralēli strādājot ar datoriem. Vidusskolas mācību procesā šie skolēni jau trešo gadu izmanto profesionālu matemātikas programmu «MathCAD», tēmas apgūstot individuāli, matemātikas stundām atvēlētajā laikā informātikas kabinetā, kur vienlaikus strādā matemātikas un informātikas skolotāji.
[s:9502]