/nginx/o/2018/07/12/8801661t1h36e6.jpg)
— Ūdens ir dzīvības un veselības pamats, — apgalvo bioloģe, nutricioloģe Rita Ašmane.
Cilvēki ikdienā izvēlas visdažādākos dzērienus, tikai ne tos, kas patiešām viņu organismam nepieciešami. Lielākoties tie ir dažādām ķīmiskām vielām pārbagāti — fantas, kolas, dažādas limonādes, gāzētie dzērieni, šķīstošā kafija, aromatizētās tējas. Cilvēkam tas viss nav vajadzīgs.
Viņam nepieciešams tīrs, dzīvs ūdens. R. Ašmane uzsvēra, ka nav ieteicams lietot krāna ūdeni, kas satur hloru. Tajā vairs nav dzīvības. Turklāt hlors nogalina baktērijas ne vien ūdenī, bet arī cilvēka organismā, īpaši zarnu traktā, kur dzīvo visvērtīgākās baktērijas, mūsu draudzīgā mikroflora. Hlora un citu ķīmisko vielu klātbūtne ūdensvada caurulēs sagrauj ūdens struktūru, un tas kļūst dzeršanai nederīgs.
Gāze skābina
Speciālisti iesaka dzert negāzētu ūdeni, jo, pirmkārt, ogļskābā gāze ir konservants, kurš pagarina produkta glabāšanas laiku, pazeminot tā bioloģisko aktivitāti, un, otrkārt, gāzētais ūdens organismā rada skābu vidi. Kāpēc tā nav vēlama? Kā zināms, veselas ādas pH ir 5,5, jo šādā vidē nevar vairoties baktērijas. Savukārt asiņu, limfas un starpšūnu šķidruma optimālais pH ir 7,35–7,45, lai vide būtu sārmaina, jo skābā tiek saistīts skābeklis un šūnām vairs nav ko elpot. Jebkura novirze pH līmenī rada sarežģījumus. Piemēram, jau 1932. gadā zinātnieks Oto Varburgs saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par pierādījumu, ka vēža attīstības process ir anaerobs. Tas nozīmē, ka cilvēka organisma šķidrumi (asinis, limfa, starpšūnu šķidrums), tiklīdz tie kļūst skābi, stimulē ļaundabīgo audzēju attīstību.
Rezerves zūd
Ja lieto gāzētos bezalkoholiskos dzērienus, kuru pH visbiežāk ir no 2,2 līdz 2,5 (tie ir ļoti skābi pēc savām ķīmiskajām īpašībām), tad vienas dzēriena glāzes neitralizēšanai jāizdzer vairāk nekā 20 glāzes ūdens ar pH 8. Citādi organisms šim nolūkam sāk tērēt kalcija rezerves un citas minerālvielas. Ja pārtikā kalcija nav pietiekamā daudzumā vai kādu iemeslu dēļ to nevar asimilēt (uzņemt), organisms šos jonus paņem no kauliem, lai uzturētu svarīgāko bioloģisko funkciju — sārmainību. Ar to var izskaidrot arī plašo osteoporozes izplatību. Skābā vidē šūnas kļūst neaktīvas, neuzņem vajadzīgās barības vielas un nespēj veikt savas funkcijas. Skābā vidē nedarbojas lielākā daļa fermentu, līdz ar to nenotiek daudzas dzīvībai svarīgas reakcijas un procesi, kuros tie piedalās.
Daži iesaka lietot destilētu ūdeni. Vai tas organismam ir noderīgs, attīra to?
Patiesībā svarīgi, lai ūdenī būtu visi makro un mikro elementi, kas nepieciešami organisma normālai, pilnvērtīgai darbībai (Ca, Zn, Se, Fe, Mg, Si, S, Na, K u.c.). Ilgstoši dzerot destilētu, filtrētu ūdeni bez mikroelementiem, organismā rodas katastrofāls to trūkums, kas var izraisīt daudzas saslimšanas. Arī vārīts ūdens nav derīgs, jo tas ir nedzīvs.
Kā neitralizēt?
— Ja nolīst skābie lieti, kas nāk no atmosfēras, augi vairs nespēj uzsūkt vajadzīgo minerālvielu daudzumu. Līdz ar to cilvēki ar pārtiku neuzņem visas nepieciešamās vielas. Mūsu ekoloģiskajā situācijā noturēt organismā sārmainību ir grūts uzdevums, — skaidro R. Ašmane.
Ja mati kļūst plānāki, pastiprināti izkrīt, ja lūst nagi, uztūkst locītavas — tie ir pirmie signāli, ka bīstami iztērējušās minerālvielas.
Lai palīdzētu organismam, ieteicams lietot koraļļu kalciju, dārzeņus, svaigi spiestas to sulas, rīsus (labāk neapstrādātus, pēc iespējas dabiskākus), mandeles, kas atjauno sārmainību. Ir arī dažādi kalcija preparāti, bet lielākoties tie ir mākslīgi radīti, tāpēc organisms tos neatpazīst un neuzņem, tie var pat sekmēt akmeņu veidošanos nierēs un žultsceļos. Tāpēc vienmēr ieteicams izvēlēties dabiskos, bet uzturā samazināt gaļas, rafinētā cukura un balto miltu, kafijas un melnās tējas, margarīna, gāzēto ūdeņu un dzērienu lietošanu, jo tie veido skābu vidi. Ja organismā pastāvīgi nonāk skābinošie produkti, izmainās visi bioloģiskie procesi, tiek traucēta vielmaiņa.
Mācies dzert!
— Esmu novērojusi, ka lielākā daļa cilvēku vispār nedzer ūdeni, nemaz nerunājot par to, kādu viņi lieto. Daudziem organismā ir ūdens trūkums, tāpēc svarīgi ir iemācīties tos divus litrus dienā tomēr izdzert, — teica bioloģe.
Ūdens trūkums rada dažādus veselības sarežģījumus (skat. tabulu). Organismam tas ik dienas vajadzīgs tīrs, dzīvs, nedaudz sārmains, minerālvielām bagāts — vidēji 6–8 glāzes. Ieteicami avotu, aku un dziļurbumu ūdeņi, protams, respektējot ekoloģisko situāciju.
Ūdens trūkuma ietekme
- 1% — parādās slāpes.
- 2% — rodas trauksmes sajūta, nemiers, zūd apetīte, darba spējas samazinās par 20%.
- 4% — sākas slikta dūša, griežas galva, māc nogurums, emocionāla nelīdzsvarotība.
- 6% — zūd koordinācija un runas sakarīgums.
- 10% — papildus minētajiem simptomiem organismā nefunkcionē termoregulācija, iet bojā šūnas.
- 11% — ūdens dzeršana vairs nelīdz, organisma ķīmiskais līdzsvars ir izjaukts. Lai to atjaunotu, vajadzīga profesionāla medicīniskā palīdzība.
- 20% — var iestāties nāve.