Vakar ar akustisko koncertu sēriju sākās jau divdesmitās «Bildes», un, kā uzsver festivāla «mamma» un dvēsele Tija Auziņa, šis pasākums ir unikāls ar savu nepārtrauktību, gleznojošajiem mūziķiem un dziedošajiem māksliniekiem. Bet šā gada īpašais akcents neapšaubāmi ir «Bilžu» kalendārs, kur katras nedēļas lapā redzams kāds populāra mūziķa portrets skolēnu redzējumā, izlasāma viņa īsa biogrāfija, bērnu izteikumi un atrodamas visu Latvijas populārāko mūziķu dzimšanas dienas.
Tija Auziņa: «Bilžu» dzimšanas dienai esam gatavi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie visa «vainojams» Igo
«Šķiet, tas viss bija ļoti nesen, bet tajā pašā laikā — sen. Un jāteic, ka festivāls patiešām norisinājies nepārtraukti, atskaitot vienu gadu, kad Kongresu namā tika rīkots biznesa forums. Diemžēl mēs koncertus tad nepaguvām pārcelt uz citurieni,» Tija stāsta un piebilst, ka pamatideja nākusi no mūziķa Igo, kurš 1985. gadā savācis kopā savus draugus mūziķus un Liepājā sarīkojis viņu darbu izstādīti.
«Par šo pasākumu, kam gan vēl nebija nekādas saistības ar «Bildēm», dzirdēju radio ziņās. Tā kā tolaik strādāju Rīgas Politehniskā institūta (tagad — RTU) studentu klubā jeb leģendārajos anglikāņos, piedāvāju Igo sapakot darbus un atvest uz Rīgu. Protams, ar to mazumiņu neapmierinājāmies, tāpēc sasaucām kopā pārējos mūziķus un lūdzām, lai arī viņi sagādā kādus darbiņus.» Par festivāla nosaukuma krusttēvu kļuva dziesminieks Kaspars Dimiters, un festivāls par «Bildēm» nokristīts tajā pašā Anglikāņu baznīcā. «Pirmajā reizē neviens nedomāja, ka šim pasākumam būs turpinājums. Taču mums un domubiedriem patika, bija jautri un interesanti: katrs, arī mūziķi, kaut ko varēja uzzīmēt, bet mākslinieki — muzicēt.»
Mākslas darbi uz rūtiņu lapām
Labi iesāktā tradīcija veiksmīgi turpinājās, un mūziķi ar lielu atsaucību katru gadu «Bildēm» iesniedza savus darbus, ko pēc tam varēja aplūkot izstādē. «Ir bijis viss: apgleznoti stikla trauki, krēsli, galdi, spilveni, darbi no pogām... Un kādreiz, kad tēma nebija noteikta tik strikti, viens otrs savu darbu iesniedza arī uz rūtiņu lapas,» Tija stāsta.
Šā gada darbu izstāde ir unikāla: «Līdz 4. decembrim Dzelzceļa vēstures muzejā aplūkojami Latvijas skolēnu darbi — populārāko mūziķu portreti. Turklāt tas nav tikai viens stendiņš, — ar darbiem aizņemta visa zāle.» Esot pat bijis tā, ka izstādē ieklīst cilvēki, kas par «Bildēm» neko nav dzirdējuši. Piemēram, kāda krieviski runājoša kundzīte pa izstādi klīda veselu stundu un izbrīnā jautāja, kāda pulciņa dalībnieki to visu ir sazīmējuši. Reizēm man pat gribas sēdēt izstādē dežurantes vietā, lai izjustu tās pozitīvās emocijas, kas nāk no skatītājiem.»
Gaidāms labs muzikālais kokteilis
Vakar notika akustiskais koncerts, bet šodien un rīt «Kaļķu vārtos» tiek gaidīti visi blūza un džeza cienītāji. Akustiskajā variantā spēlēs «Dzelzs vilks», «Crowd», «Baložu pilni pagalmi», būs Aivars Gudrais un viņa meita Zane, Helēna Kozlova no grupas «Skumju akmeņi».
Trešdien un ceturtdien būs dziedātāja Mirta un viņu pavadošā grupa «Hot Acoustic», «Latvian Blues Band», kas festivālā muzicēs abos sastāvos, uzstājoties kopā ar dziedātāju Ilonu Stepanovu, jauno, talantīgo blūza un džeza dziedātāju Zani Dombrovsku, dziedās arī Olgas Pirags meita Diāna. Četri lieliski koncerti notiks Kongresu namā.
Ko jums nozīmē festivāls «Bildes»?
Igo, mūziķis: «Es šo festivālu 80. gadu vidū veiksmīgi uzsāku, tāpēc to zināmā mērā var dēvēt par manu krustbērnu, kas šogad svin jau 20. dzimšanas dienu! (Smejas.) No festivāla organizēšanas gan esmu nost, taču vēl arvien cenšos tajā piedalīties.»
Laila Ilze Purmaliete, mūziķe: «Paldies Tijai, ka viņa gan vāc un apkopo visdažādākos materiālus, gan prot reizi gadā savākt kopā mūs, aktivizējot latviešu mūzikas būšanu. Arī mūziķiem tie ir lieli svētki — iespēja satikties un pamuzicēt brīvā gaisotnē.»
Jānis Rībens, grupas «re:public» solists: ««Bildes» mums neapšaubāmi ir nozīmīgs pasākums, kurā pirms trim gadiem pirmoreiz uzstājāmies lielākas auditorijas priekšā. Tur ieguvām citu mūziķu atzinību un kritiķu labvēlību un neapšaubāmi varam teikt, ka esam dzimuši šajā festivālā. Turklāt pēc piedalīšanās tajā mums visas lietas uz priekšu sāka iet daudz ātrāk.»