Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8812665t1hb715.jpg)
Salīdzinājumā ar pārējām uzturvielām — olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām — vitamīni organismā ir nepieciešami pavisam niecīgās devās, bet to loma dzīvības procesu normālā norisē ir ļoti būtiska, vitamīni piedalās vielmaiņā un arī imūnās sistēmas darbībā.
Gada aktualitāte
«Parasti es iesaku pacientiem vienu vitamīnu kursu decembra beigās janvāra sākumā, otru — pavasarī, kad organisms ir izsmēlis visas rezerves,» stāsta medicīnas doktors Tadeušs Tālers, «taču šogad daudziem cilvēkiem nenāk par ļaunu sākt kursu jau agrāk. Piedzīvojām daudz netipisku klimata parādību — krasas diennakts temperatūras svārstības, vēlu un īsu vasaru, ieilgušu rudeni. Mediķiem bija daudz darba, ārstējot visvienkāršākās elpceļu vīrusu slimības, nereti tās ieilga divas vai trīs nedēļas parasto dažu dienu vietā. Gaidām arī smagu gripas sezonu, tāpēc var gadīties, ka ieteicamo divu vitaminizācijas kursu vietā būs vajadzīgi trīs. Taču, protams, katram pacientam nepieciešama individuāla pieeja.»
Pastāv saistība
Mūsu organismā viss ir cieši saistīts — tikko sāk veidoties viena vitamīna deficīts, tas automātiski rada deficītu visā vielmaiņas ķēdē. Vitamīni jāskata arī kontekstā ar mikroelementiem, kas vajadzīgi organisma vielmaiņas procesos paši par sevi un arī tāpēc, lai palīdzētu vitamīniem iekļauties vielmaiņā un iedarboties. Ne velti aptiekās parādās arvien sarežģītāki vitamīnu kompleksi, kas satur arī mikroelementus, kuri ir principiāli svarīgi un kuru uzturā trūkst praktiski visiem. Piemēram, Latvijā raksturīgs joda, fluora un selēna trūkums.
Pārstrādājot dažādus produktus sarežģītos tehnoloģiskos procesos, rodas vitamīnu deficīts pārtikā. Dzeramā ūdens apstrāde, kas ir neizbēgama, izraisa mikroelementu un arī makroelementu zudumu, tāpēc arī ir radusies vajadzība pēc uztura bagātinātājiem un arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc daudz sarežģītākiem vitamīnu kompleksiem.
Daži svarīgākie
C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kurš aktivizē virsnieru hormonu darbību un izstrādi, kas savukārt regulē gan vielmaiņas procesus, gan asinsvadu tonusu, gan darbojas kā pretiekaisuma aģents. C vitamīns ir arī antioksidants, tāpēc nereti vīrusu slimību periodā ārsti iesaka lietot C vitamīnu palielinātās devās, jo jebkuras infekcijas laikā uzkrājas daudz neoksidētu vielmaiņas produktu, kas bojā organisma iekšējo vidi.
B grupas vitamīni. Īpaša nozīme ir B1, B6, B12. Tie ir ūdenī šķīstoši vitamīni, kas principiāli svarīgi centrālajai un perifērajai nervu sistēmai. B12 vitamīns ir cieši saistīts ar dzelzs vielmaiņu, tāpēc tiek ieteikts dažādu anēmiju gadījumā. Šeit nevar nepieminēt arī to, ka mūsdienu cilvēkam bieži ir traucēta barības vielu uzsūkšanās funkcija, te vainīgs nesabalansēts uzturs un regulāru ēdienreižu trūkums. Bieži vien vitamīnu un arī mikroelementu deficīts veidojas vienkārši tāpēc, ka tie neuzsūcas. Piemēram, bērnam vai visnotaļ veselai sievietei ir anēmija, jo kuņģa gļotādā neuzsūcas bioloģiski aktīva dzelzs un B1 vitamīns, kas ir viela ar lielām komplicētām molekulām. Cilvēkam ir nogurums, galvassāpes un faktiski veidojas skābekļa bada aina, bet, ārstējot kuņģi un sākot dot dzelzs preparātus, šīs sūdzības izzūd.
A vitamīns ir taukos šķīstošs, tas vajadzīgs normālai redzei, veselai ādai un gļotādām, organisma augšanai un šūnu vairošanās procesam.
E vitamīns palīdz nodrošināt gludās un šķērssvītrotās muskulatūras darbību, tas ir antioksidatīvs. E vitamīns plaši tiek lietots dažādu ginekoloģisku problēmu gadījumā.
Neveido bezgalīgus krājumus
Katram cilvēkam pastāv samērā konstants diennakts pieprasījums pēc vitamīniem. Zināmu daudzumu vitamīnu organisms spēj uzkrāt rezervei, taču tas nav bezgalīgs. Šūnas paņem tik, cik nepieciešams, bet pārējais tiek izvadīts.
Vienīgais vitamīns, kuru nav jābaidās pārdozēt, ir C vitamīns, jo tam praktiski nav toksiskā sliekšņa. Bet visi pārējie vitamīni, tāpat kā daudzas citas vielas, mazās devās ir zāles, bet lielās — inde. Tas, ka vitamīni nopērkami bez receptes, nenozīmē, ka tos var lietot pēc patikas. Vitamīni ir jālieto periodisku kursu veidā, nevis augu gadu. Ja kurss neuzlabo pašsajūtu, tad, iespējams, cilvēkam ir kāda slimība un ir vajadzīga izmeklēšana. Tāpēc labāk neķerties uz savu roku pie kārtējās vitamīnu devas, bet doties pie ārsta, lai tiktu skaidrībā par saguruma patiesajiem cēloņiem.
Katram savas vajadzības
Ārsts katram pacientam ieteiks vitamīnu kompleksu atbilstoši viņa vajadzībām. Mēs esam atšķirīgi, un atšķiras arī mūsu prasības pēc vitamīniem, mikroelementiem un arī makroelementiem. Piemēram, augošam bērnam vajag vairāk C vitamīna, kas stimulē imunitāti, ir paaugstināts pieprasījums pēc kalcija, jo aug kauli. Brieduma gados skelets jau ir izveidojies un pieprasījums pēc kalcija nav tik liels, bet nākamajā mūža posmā, kad cilvēks kļūst vecāks un sievietei iestājas menopauze, tas atkal pieaug.
Ir arī speciāli vitamīnu kompleksi, kas sastādīti kādam konkrētam mērķim, piemēram, imūnās sistēmas stimulēšanai u. c. Vitamīnu patēriņš ir paaugstināts, ja cilvēks lieto antibiotikas. Faktiski jebkuras slimības gadījumā vajadzīgi papildu vitamīni, jo organisms strādā ar palielinātu slodzi un vitamīnus patērē vairāk. Bet konkrētu vitamīnu preparātu izvēle ir ārsta ziņā.