Miris dzejnieks Andris Vējāns

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šorīt 78 gadu vecumā miris dzejnieks un ilggadējais žurnāla «Karogs» galvenais redaktors Andris Vējāns, aģentūru LETA informēja Latvijas Rakstnieku savienībā.

Andris Vējāns (īstajā vārdā Donāts Kalnačs) dzimis 1927. gada 20. aprīlī Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Vārslavas sādžā.

Pabeidzis skolotāju sagatavošanas kursus Ludzā, 1945. gadā 18 gadu vecais Vējāns sāka strādāt par matemātikas un vēstures skolotāju Nirzas nepilnajā vidusskolā. 1950. gadā Vējāns ieguva skolotāja diplomu Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā.

Žurnālā «Karogs» Vējāns 17 gadus pārzināja dzejas nodaļu, bet no 1967. līdz 1989. gadam bija šā izdevuma galvenais redaktors.

Andris Vējāns sāka publicēties 1944. gadā Latgales periodiskajos izdevumos, bet viņa pirmā dzejoļu grāmata «Jaunība» nāca klajā 1953. gadā. Savos dzejoļos Vējāns jūsmo par dzimto Latgali, dabu, tautu draudzību. Vējāns ir daudz rakstījis bērniem, apcerot gan maza zēna draudzību ar kaķi krājumā «Mūsu mājas raibais Miks», gan pionieru nometni Tālajos Austrumos krājumā «Kur zem priedēm citronvītnes zied».

Vējāna dzeja plūst rāmi, tās izteiksme ir muzikāla un gleznaina. Dzejnieks izmanto dažādas klasiskās pantu formas, viņa liriskais varonis ir harmonisks, dzīvi redz galvenokārt gaišās krāsās un sajūsminās par visu labo, jauno, augošo.

Jauns pavērsiens Vējāna daiļradē iezīmējās pagājušā gadsimta 80.–90. gadu mijā, kad viņš pievērsās padziļinātai Latgales likteņgaitu izpētei. Tapa dzejoļi latgaliešu valodā, esejas un pētnieciskas apceres.

Šogad neilgi pirms dzejnieka nāves nāca klajā Andra Vējāna dzejas izlase «Rozes Silajāņu vāzē», kurā apkopoti labākie dzejoļi, kas tapuši laikā no 1946. līdz 2004. gadam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu