Uzmanību lasītājiem! Šīs rakstu sērijas autors Ludis ir sado-mazo seksa piekritējs un cienītājs ar bagātu pieredzi un zināšanām. Šo rakstu nolūks ir izskaidrot, kāpēc tik daudzus cilvēkus gan senatnē, gan mūsdienās vilina šerpais sekss. Pēdējā, noslēdzošajā, rakstā tiks sniegti padomi iesācējiem.
Kad viduslaiku Eiropu plosīja reliģiskie kari, kā protesta forma parādījās kustība, kuras dalībnieki, tērpušies skrandās, klejoja no pilsētas uz pilsētu, pletnējot savas muguras.
Šos ļaudis dēvēja par flagelantiem (reliģiozi, fanātiski askēti, kas sludināja publisku sevis pēršanu, lai izpirktu grēkus. Šī kustība radās 13. gadsimtā Itālijas pilsētu nabadzīgajos slāņos kā protests pret katoļu baznīcu, feodāļu patvaļu un nepārtrauktajiem kariem, pēc tam izplatījās visā Rietumeiropā. Flagelantus pasludināja par ķeceriem un sāka vajāt. Šī kustība pakāpeniski izzuda 15. gadsimā.)
Iesākumā inkvizīcija pret jauno kustību izturējās iecietīgi, jo baznīca aktīvi sludināja miesas savaldīšanu. To laiku hronikas liecina, ka arī pāvesti, cīnoties ar miesaskārību, talkā ņēma pātagu, lai sevi šaustītu. Flagelantu garīgais tēvs Pēteris Damiani sludināja pātagas attīrošo spēku. Viņa sekotājs Džerardo Bergmanskis slavināja pātagu kā lielisku ārstējošu līdzekli, kas spēj atbrīvot cilvēku ne tikai no grēcīgām domām, bet arī no daudzām nelaimēm, līdz pat spitālībai.
Pēc nedaudz gadiem Džerardo Bergmanskis sadega inkvizīcijas sārtā, pirms tam nožēlojot grēkus un pātagu nododot anatēmai (izslēgšana no baznīcas, nolādēšana, lāsts) kā «velna ieroci». Džerardo esot atzinies, ka pletnēšana nevis palīdzējusi attīrīties no grēkiem, bet uzbudinājusi mežonīgu miesaskārību un «grūdusi» izvirtībā — vienalga ar ko: sievieti, vīrieti, dzīvnieku...
19. gadsimta beigās Eiropas psihiatru grupa uzstāja, lai skolās nekavējoties tiktu atcelts pēršanas sods ar rīkstēm. Vācu psihoneirologs Rihards fon Krafts – Eibings rakstīja: «Sodīšana ar rīkstēm zēnos izsauc pirmās dzimumtieksmes brāzmas un mudina tos uz masturbāciju.» Zinātnieks paskaidroja, ka, perot ar rīkstēm, tiek kairināti sēžas nervu gali, kas rada seksuālu uzbudinājumu, virzot zēnus uz amorālu rīcību.
Starp citu par parastas pēršanas vareno seksuālo potenciālu bija zināms jau ilgi pirms Krafta – Edinburga un pat pirms viduslaiku flagelantiem. Jau senajā Romā auglības svētkos vīrieši ar kazas ādas siksnu pēra jaunas meitenes. Tamlīdzīgas darbības padarot meitenes jutekliskākas un, pats galvenais, auglīgas. Romas matronas (cienījama precēta sieviete, ģimenes māte) pavēlēja verdzenēm pērt sevi pirms tikšanās ar saviem vīriem un mīļākajiem.
Kārtīgs pēriens ar pletni varot izārstēt vīriešus no impotences un sievietes no anorgasmijas. Pagājušo gadsimtu ārsti sarakstīja ne mazums traktātu šai sakarā, pamatojot savus secinājumus uz neskaitāmiem novērojumiem. Tāpat tika novērots, ka žņaugšana kaut kādā veidā izsauc erekciju, proti, seksuālu uzbudinājumu. Pat pakārtajiem pirms nāves iestājoties erekcija.
Etnogrāfi, aprakstot dažādo tautu seksuālos rituālus, īpaši atzīmē žņaugšanu kā uzbudināšanas paņēmienu. Piemēram, amerikāņu etnogrāfs Lings Rots apraksta, ka ngadžu ciltī Borneo salā jaunlaulātie pirmajā kāzu naktī viegli žņaudz viens otru ar īpašām lentēm un tikai pēc tam stājas dzimumsakaros. Šis rituāls, pēc iezemiešu ticējumiem, veicinot bērna ieņemšanu.
Nereti sāpes rada ne tikai saldkaisli, bet noved pie pilna seksuāla apmierinājuma — orgasma. Vācu psihiatrs Šrenks – Nitcings apraksta gadījumu, kad pērieni beigušies ar sēklas noplūšanu.
Krafts – Ebings apraksta kādas mūķenes Marijas de Pacijas gadījumu:
«Vislielākais prieks viņai bija tad, kad klostera priekšniece pavēlēja pērt viņu pa atkailinātu dibenu visu mūķeņu acu priekšā. Iekāres liesmas pēršanas laikā tā plosīja mūķeni, ka viņa kliegusi, ka pietiekot, jo aizdegtā liesma pazudināšot viņu, šādu nāvi viņa nevēloties, tā solot pārāk daudz svētlaimes un baudas. Iekāre nepārtraukti likusi iztēloties viņai jutekliskas ainas, kuras viņa redzēja tik spilgti, ka ne reizi vien gandrīz zaudējusi veselo saprātu.»
Arī senajos mīlas traktātos tiek aprakstīti paņēmieni, kā sasniegt seksuālu uzbudinājumu ar košanas, skrāpēšanas un pat asu priekšmetu palīdzību.
(Turpmāk par sāpju maģiju un baudu.)