Vakar noslēdzās miljonu vērtā valsts pretgripas vakcinācijas kampaņa, taču galīgo vakcinēto skaitu un pārpalikušo pošu daudzumu atbildīgās iestādes vēl nesteidz lēst. Sekot svarīgākajam — vakcinācijas efektivitātei — neviens arī nedomā un nekad nav domājis. Taču pat bez īpašas kontroles nav noslēpjams, ka vakcinētie ar gripu tomēr slimo. Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle norāda, ka vainīgs ir «vīrusu mikslis», nevis nekvalitatīvas vakcīnas.
Vakcinētie slimo, jo cirkulējot vairāk vīrusa tipu, nekā gaidīts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Gripas slimnieku mums [Latvijas Infektoloģijas centrā] nav daudz — ir viena nodaļa un ir apmēram 30–35 pacienti,» «Neatkarīgajai» sacīja B. Rozentāle. Slimnieki pārsvarā esot gados jauni un slimojot gan ar A, gan B tipa gripu. B. Rozentāle atzina, ka līdz šim nav bijuši gadījumi, kad sāktos ļoti smagas komplikācijas, taču pēdējā laikā arvien biežāk gripa nākot kopā ar plaušu karsoni. Cilvēku, kas pirms tam pret šo vīrusu bijuši vakcinēti, pacientu vidū neesot. «Taču esmu dzirdējusi, ka citur tādi gadījumi, kad saslimst vakcinētie, ir bijuši,» atzina B. Rozentāle. Arī «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka gripa dažviet ķērusi vakcinētos.
Piemēram, Jelgavā pensionārs Aleksandrs Bausks, kas ar gripu agrāk nekad neesot slimojis, 5. janvārī sapotējies, bet 13. februārī saslimis.
Līdztekus Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) virusoloģes Vairas Īrisas Kalniņas skaidrojumam, ka vakcīnas efektivitāte ne vienmēr ir solītie 95%, par ko jau rakstīja «Neatkarīgā», B. Rozentāle norāda — tas ir tāpēc, ka līdzās vakcīnu štammiem (vīrusa veidiem, pret kuriem vakcīna izstrādāta) ir arī citi A gripas apakštipi. Viņa skaidroja, ka vakcīnu izstrādā pret dažiem gripas veidiem, bet šogad cirkulējot arī tādi gripas apakštipi, pret kuriem vakcīna īsti nelīdz. Arī tādos gadījumos «drusku imunitāte» gan esot, jo kaut kas kopīgs ir visiem gripas vīrusiem.
«Šogad vispār ir liels vīrusu mikslis. Un mēs jau ar virusologiem te runājām, ka tas liecina, ka katliņš vārās,» sacīja B. Rozentāle. Viņa norādīja, ka netipiski iepriekš pieredzētajam A un B gripas sākušās praktiski vienlaikus. «Mēs pat bijām pārsteigti, kad mums te bija pirmie gadījumi – pirmais bija A, bet tad nākamie uzreiz prevalēja B,» atzina B. Rozentāle. Viņa skaidroja, ka parasti saslimšana sākoties ar A tipa vīrusu un tikai vēlāk pievienojoties B tipa gripa. Tā, ka gripas epidēmijas laikā cirkulētu tikai viens vīrusa tips, esot ļoti reti. «B viens nav nekad, dažkārt gadās, ka ir tikai A tips,» piebilda B. Rozentāle. Saslimstot ar B tipa vīrusu, biežāk esot komplikācijas, bet A gripai raksturīga augstāka temperatūra.
Jāpiebilst, ka, pēc B. Rozentāles domām, vakcināciju vajadzētu atkārtot arī nākamgad — vismaz vecajiem cilvēkiem. Šā gada vakcinācijas kampaņas galīgie rezultāti vēl nav zināmi. Skaitļus SVA un Veselības ministrija sola šodien, jo pēdējā oficiālā vakcinācijas kampaņas diena bija vakar, bet plašāku analīzi — tuvāko nedēļu laikā. SVA dati līdz pagājušās nedēļas trešdienai liecina, ka no pērnā gada rudens līdz pagājušajai nedēļai pret gripu bija vakcinēti 226 650 iedzīvotāji, kas ir 93% no plānotā vakcinējamo skaita.
Ko darīs ar pārpalikušajām vakcīnām (piemēram, Infektoloģijas centrā tādu ir pārdesmit, arī pie ģimenes ārstiem visas vēl nav iztērētās, noskaidroja «Neatkarīgā»), vēl īsti nav domāts. Veselības ministrijas pārstāve Guna Rudzīte gan norādīja, ka ģimenes ārsti droši var turpināt potēt savus pacientus arī pēc 1. marta, jo vakcīna esot derīga līdz jūlijam. Tā kā vakcīna ir neaktīvā, tad to varot potēt arī šobrīd, kad gribas epidēmija jau ir sākusies. Lai arī šobrīd gripas slimnieku skaists arvien palielinās, SVA speciālisti spriež, ka drīzumā vīruss varētu atkal pierimt.