Rīgā runās par attiecībām ar Krieviju, Gruziju, Ukrainu

Shēfers ceturtdien, 23. martā, kritizēja Krieviju par Baltkrievijas vēlēšanu atzīšanu un attieksmi pret Gruzijas un Ukrainas centieniem tuvināties Rietumiem, nosaucot to par vienu no grūtākajiem alianses partneriem, taču vienlaikus atzina, ka bez Krievijas NATO neiztikt. Tāpēc, pirmo reizi publiski izvērsti runājot par novembrī Rīgā gaidāmā sammita darba kārtību, viņš atzina, ka viens no tematiem būs attiecības ar Krieviju, Gruziju un Ukrainu, šodien vēsta laikraksts «Diena.»

«Partnerība ar Krieviju būs viena no sarežģītākajām debatēm NATO iekšienē. Krievija nav vienkāršs partneris, bet tā tik un tā ir partneris,» NATO šefs teica Briseles ciemiņu grupai no socioloģisko aptauju firmām un universitāšu mācībspēkiem.

Viskrasāk abu bloku viedokļu atšķirības izpaužas par bijušo padomju bloka valstu attīstības virzienu. «Pirms pāris nedēļām mums bija dzēlīga diskusija par Gruziju — tā man atgādināja agrākos laikus, un tā pilnīgi noteikti to būtu atgādinājusi jums,» sacīja Shēfers. Viņš kritizēja Krieviju par «viltoto un trūkumiem pilno» Baltkrievijas vēlēšanu atzīšanu par godīgām, sakot, ka ASV bijusi taisnība, nosaucot Baltkrieviju par pēdējo diktatūru Eiropā. «Ar Krieviju mums ir absolūti pretēji viedokļi — kā jebkad tās var nosaukt par brīvām vēlēšanām?» teica Shēfers.

Jau ziņots, ka informācija par NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi un ar to saistītiem drošības pasākumiem, piemēram, pasākumu norises vietu telpu plānojumiem, būs konfidenciāla, — tā šodien vienojās valdība, atbalstot Aizsardzības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts noslēpuma objektu sarakstu.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme notiks šogad no 28. līdz 29. novembrim Rīgā. Sanāksmes un ar to saistīto pasākumu nodrošināšanai Latvija apņēmusies sagatavot noteiktas būves saskaņā ar šā gada 24. februārī parakstīto saprašanās memorandu.

Sanāksmes norises vietas telpu plānojums patlaban atzīts par NATO klasificēto informāciju ar slepenības pakāpi «Restricted». Slepenības pakāpi esot nepieciešams noteikt arī ar sanāksmi saistīto pasākumu telpu plānojumiem.

Līdz šim valsts noslēpuma objektu saraksts nosaka, ka par valsts noslēpuma objektu atzīstams tikai to telpu plānojums, kurās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētā informācija. Tas pilnībā nenodrošina Latvijai izvirzītās drošības prasības attiecībā uz NATO līderu sanāksmes un ar to saistīto pasākumu norises vietu nodrošināšanu.