Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8912105t1hd44f.jpg)
Viena no Rīgas lielākajām bagātībām ir ūdensmalas. Ūdens teritorijas aizņem ievērojamu pilsētas daļu 17,6%. Diemžēl atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām, kur arī ir plašas ūdens teritorijas, piemēram, Stokholmas ar 13% vai Amsterdamas ar 24%, Rīgā tās netiek pietiekami efektīvi izmantotas. Defekts gan var pārvērsties par efektu, jau tuvākajos gados paverot perspektīvu jauniem un moderniem ūdensmalu attīstības projektiem, kas nekustamo īpašumu attīstītājiem vienmēr bijis īpaši vilinošs darbības segments.
Ūdensmalas - vērtīgs resurss
Starptautiski pētījumi par ūdens tuvuma ietekmi uz īres maksu un pārdošanas cenu dzīvojamām un komercplatībām rāda, ka piemaksa par nekustamā īpašuma atrašanos ūdens malā var sasniegt 30%, stāsta starptautiskā nekustamo īpašumu uzņēmuma «Colliers International» Baltijas valstu pārstāvniecības ģenerāldirektors Mihails Morozovs.
To, ka ūdensmalas ir vērtīgs resurss, uzsver arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Attīstības plānu vadības nodaļas vadītājs Andis Kublačovs.
«Sekojot Eiropas attīstīto valstu pilsētu labākajai pieredzei, mums ir jāsaprot, ka ūdens telpa un ūdensmalas ir ļoti vērtīgs resurss pilsētas izaugsmes veicināšanai un tās pievilcības celšanai. Ūdens pievelk cilvēkus, un tas būtiski var celt īpašumu vērtību ūdeņiem piegulošajās teritorijās,» skaidro Rīgas domes pārstāvis.
Ūdensmalu attīstība tiek minēta arī kā viena no galvenajām pamatnostādnēm Rīgas ilgtermiņa projektā līdz 2025. gadam un Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam. Tiek akcentēts, ka šajās teritorijās ir jāveido augstvērtīga darījumu un dzīves vide, kā arī publiskā ārtelpa, kuras nozīmīgākie nosacījumi ir tās pieejamība visiem un kvalitāte.
A.Kublačovs norāda, ka Daugava ir lielākais dabas veidojums Rīgas telpā, kas kopā ar upei piegulošām teritorijām veido Rīgas telpisko kodolu un ir pilsētas kompozīcijas galvenā ass. Tomēr pilsētas vienmērīgai telpiskai attīstībai Daugava ilgu laiku bijusi arī būtisks dabiskais šķērslis. Daugavas vidējais platums Rīgā pie tiltiem ir ap 700 metru un dziļums - vairāk par sešiem metriem. Daudzos aprakstos diezgan pamatoti minēts, ka upe Rīgu it kā sadala divās pilsētas daļās.
Attīstība pagaidām kavējas
«Ūdensmalas ir loti pievilcīgas dažādu projektu īstenošanai, taču Rīgā tās pilnībā nav attīstītas. Protams, ir jāsaprot, ka tā ir loti jūtīga vide - attīstot projektus pie ūdens, ļoti uzmanīgi un gudri ir jāsabalansē publiskā zona ar komerczonu, lai ieguvēji būtu ne tikai zemes īpašnieki, uz kuru rēķina un kuru teritorijā faktiski projekts tiek īstenots, bet arī visa sabiedrība,» norāda Viesturs Koziols, kurš nesen nodibinājis jaunu nekustamo īpašumu kompāniju «Waterhouse Management», lai sāktu biznesu pietiekami neapgūtajā Rīgas ūdenstilpju malu apbūves sektorā.
Arī a/s «Kolonna» Nekustamo īpašumu departamenta direktore Inga Piterniece stāsta, ka, salīdzinot Rīgas Ūdensmalas ar citām līdzīgām Eiropas pilsētām, piemēram, Helsinkiem vai Stokholmu, vērojams, ka mēs vēl esam tālu no līdzvērtīga attīstības līmeņa šajā jomā». Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija ir jauna valsts, kas tikai pēdējos gados sāk nopietnu attīstību, viņa uzskata, ka Rīgas ūdensmalu ekvivalenta apguve pie mums tiks panākta desmit līdz piecpadsmit gadu laikā. «Tas gan neizslēdz atsevišķu privātu projektu īstenošanu jau agrāk,» viņa piebilst.
V. Koziols akcentē, ka svarīgi ir runāt par to, kuri zemes īpašnieki Rīgā ir gatavi piedāvāt attīstības projektus: «Man nav saprotama pilsētas dīvaina attieksme - nerisināt pārrunas, piemēram, par Lucavsalas projektu. Jau gadu runā par šo projektu, taču tas ne soli nav pavirzījies uz priekšu.» Pēc V.Koziola domām, Rīgas pilsētai nav koncepcijas attiecībā uz ūdensmalām, lai gan galvaspilsēta šajā zinā ir unikāla - tās teritorijā ir ne tikai ezeri un Dau-gavmala, bet arī Rīgas jūras līča mala. «Tiem, kuriem pieder zeme ar pieeju ūdenim, jāsaprot - cilvēkiem vienmēr ir paticis atrasties pie ūdeņiem, un to viņiem vajag ļaut darīt,» viņš akcentē. Runājot par lielākajiem un nozīmīgākajiem ūdensmalu attīstības projektiem, V.Koziols min plānoto Zaķusalas attīstību. «Zaķusalas attīstības projekta mērķis ir sniegt iespēju cilvēkiem Rīgā beidzot nokļūt pie ūdens, baudot labu arhitektūru un daudzveidīgas atpūtas iespējas. Tā būtu vieta gan komercplatībai, gan dzīvojamai apbūvei, restorāniem, mākslas un aktīvās atpūtas centriem. Zaķusalas teritorija ir atsevišķu Rīgas rajonu lielumā, taču, lai gan sala
atrodas pašā pilsētas centrā, līdz šim plašos mērogos šeit nekas nav būvēts,» skaidroja V.Koziols. Zaķusalas attīstības projekts aptver 12,6 hektārus teritorijas starp Zaķusalas Televīzijas torni un Salu tiltu, projektu īsteno SIA «Zaķusala Estates», un viens no tās īpašniekiem ir V.Koziols.
Perspektīvie Daugavas krasti
«Rīga ir ļoti bagāta ar ūdenstilpnēm, un būtu saprātīgi izmantot šo dabas doto iespēju. Manuprāt, visperspektīvākie un pievilcīgākie rajoni ir Daugavas krasti Ķīpsalā, Andrejostā, Lucavsalā, Rumbulā. Taču ūdensceļu un krastu apbūve prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus, lielākoties ilgtermiņa. Pasaules prakse rāda, ka to var veiksmīgi realizēt ar PPP - valsts un privātās partnerības instrumentu,» uzskata I.Piterniece. Pēc viņas domām, pilsētai ir jābūt enerģiskākai šī jautājuma risināšanā, jo ūdensmalu attīstība ne tikai palīdzēs sakārtot pilsētas vidi, infrastruktūru, radīs jaunas darba vietas un piesaistīs tūristus, bet, vienlaikus attīstot arī regulāras ūdenssatiksmes sistēmu, nedaudz atslogos arī transporta kustību pilsētā.
«Lai gan Rīgas pilsētas attīstības plāns konceptuāli paredz pilsētas ūdenstilpņu un to krastu sakārtošanu, tomēr plāns ir apstiprināts pavisam nesen, un gan minēto finanšu ieguldījumu apjoma dēļ, gan tāpēc, ka dažviet ūdensmalu apbūve saistīta ar iespējamu zemes piesārņojumu un tā izpēti, kā tas ir, piemēram, Rumbulā, jaunu ūdensmalu attīstības projektu praktiski vēl nav,» pauda I. Piterniece.
Arī «Colliers International» pārstāvis M. Morozovs norādīja, ka Rīgā līdz šim ir bijuši tikai vairāki ūdensmalu apbūves mēģinājumi, tomēr vairums no tiem ir neliela mēroga projekti, piemēram, sakārtota vide ap dzīvojamo vai biroja ēku.
Top vairāki jauni projekti
Pirmo jauktas izmantošanas (mix use) apbūves projektu 39 hektāru platībā nākamajā desmitgadē paredzēts īstenot Andrejsalā, Daugavas pussalā, kas atrodas tiešā Rīgas centra tuvumā. Saskaņā ar projektu, plānots izcelt esošās vēsturiskās vērtības, savienojot tās ar modernās arhitektūras risinājumiem. «Senā un modernā sajaukums pārvērtīs šo Rīgas dalu par īpašu, atvērtu vietu, kurā vēlēsies uzturēties gan pilsētas viesi, gan tās iedzīvotāji,» prognozē projekta attīstitājs «Colliers International» kas pēta un gatavo ekspertu slēdzienu par piemērotākajiem teritorijas pārveides risinājumiem, kā arī izstrādā teritorijas attīstības koncepciju un zonējumu.
Andrejsalas projekta izstrāde un īstenošana plānota no 2005. līdz 2020. gadam. Paredzēts, ka pēc tā īs¬tenošanas pussalas teritorijā tiks radīts moderns jauktas apbūves rajons ar dažādiem pilsētvides elementiem - kultūras un izklaides objektiem, birojiem un mājokļiem, atpūtas un zaļajām zonām, sabiedriskā transporta shēmu un citām pilsētas komunikācijām. Lai sekmīgi izstrādātu projektu, «Colliers International» sadarbojas ar vairākiem ārvalstu arhitektiem un pilsētplānotājiem.
«Colliers International» pieredzi Andrejsalai līdzīgu projektu attīstīšanā ieguvusi arī citās valstīs. Līdz šim kompānija īstenojusi un attīstījusi vairāk nekā 100 projektu pie ūdensmalām. Starp tiem var minēt, piemēram, «Pu-erto Rico Convention Center» (Puertoriko) ar kopējo platību 44 hektāri un investīciju apjomu 2,1 miljards dolāru. «Colliers International» izstrādāja šī projekta attīstības plānu un visefektīvākās izmantošanas izvērtēšanu, kā arī veica ekonomisko izpēti. Vēl viens liela mēroga projekts ar 8,4 hektāru platību, kurā kompānija piedalījusies, ir «Hyatt Development» (Masačūsetsa, ASV), kas ietver viesnīcu, trīs dzīvojamās un trīs biroju ēkas, jaunu Modernās mākslas institūtu, parkus un citus objektus. Rīgas ūdensmalu potenciāla apguvē iesaistījusies arī Ernesto Preatoni uzņēmumu grupa «Pro Kapital», kura tuvākajā nākotnē iecerējusi īstenot vērienīgu projektu Rīgā, Klīversalā. Saskaņā ar projektu Klīversalas centrālajā daļā atrastos dīķis vai skvēriņš, vai, iespējams, laukums skrituļošanai, kam apkārt staru veidā iecerēts būvēt četras daudzstāvu ēkas, pakāpeniski stāvu augstumu samazinot no 20 līdz 14. Apkārt šīm radiāli izvietotajām ēkām varētu atrasties vairākas mazākas mājas, no kurām daļa būtu atjaunota pašreizējā salas apbūve. Zunda kanālā plānots izveidot piestātni nelielām jahtām un kuteriem.
Savukārt Māris Gailis jau vairākus gadus īsteno projektus saistībā ar Ķīpsalas ūdensmalu apbūvi. SIA «Māris Gailis» interneta mājas lapā pieejamā informācija vēsta, ka, «uzsākot būvēt rindu mājas Ķīpsalas divos zemes gabalos un plānojot vecās Ģipša fabrikas rekonstrukciju, lai pārbūvētu to par dzīvokļu kompleksu, Māris Gailis saprata, ka ar trīs objektu būvi vien neizdosies pietiekami ātri sakārtot Ķīpsalas vidi tā, lai tā kļūtu par pievilcīgu vietu pilsētas centrā». Tādēļ jau 2000. gada 9. jūnijā tika dibināts uzņēmums SIA «Ziemeļzunds», kura īpašnieki ir «PMT» meitas firma Latvijā «PMT-Balti-cum» un Māris Gailis. Kopš tā laika tiek pirkta zeme un ēkas galvenokārt Ķīpsalā, lai šos nekustamos īpašumus atjaunotu un attīstītu.
Jālūko ārvalstu pieredze
«Colliers International» pārstāvis M.Morozovs uzskata, ka labs ārvalstu pieredzes piemērs, no kura būtu vērts mācīties arī Latvijai, ir Skandināvijas galvaspilsētas Oslo un Helsinki. Tās lieliski demonstrē to, kā pilsētas pašvaldība kopā ar ostas pārvaldi var radīt ilglaicīgu vērtību agrāk pamestajam rūpnieciskajām zonām (kas atrodas pilsētas centrā) un atjaunot to pievilcību cilvēku acīs.
«Norvēģijas «Akke Brvgge» (bijusī doku teritorija) ir viens no visveiksmīgākajiem krasta līnijas apbūves projektiem pēdējo 15 gadu laikā Eiropā, katru gadu tas piesaista miljoniem apmeklētāju. Oslo ostas pārvalde domā arī par savu sociālo atbildību un vairākos ūdensmalu apbūves projektos ir iekļāvusi tādus objektus kā operu, modernās mākslas muzeju, skulptūru dārzu un citus,» stāstīja M.Morozovs.
Arī Rīgas domes pilsētas attīstības vīzija paredz, ka Rīgas tirdzniecības ostas funkcijas, izņemot pasažieru prāmju, kruīzu kuģu termināli un jahtu ostas, tiks virzītas ārā no centra tuvāk Daugavas lejtecei, transformējot agrākās tirdzniecības ostas teritorijas pilsētas centrālajā daļā par atraktīvām, jauktas izmantošanas publiskām teritorijām: darījumu iestādēm, mājokļiem, atpūtas un izklaides iestādēm un tamlīdzīgām vietām.
Kreisais krasts, labais krasts
Februāra beigās noslēdzās Rīgas domes organizētā Daugavas kreisā krasta silueta (posmā no Ķīpsalas ziemeļu daļas līdz Salu tiltam) koncepcijas projekta sabiedriskā apspriešana. Apspriešanas laikā - no 7. līdz 22. februārim - tika iesniegti četri priekšlikumi. Vienu iesniedza fiziska persona, pārējos trīs - uzņēmēji. Arhitektu biroja «Postform» projekts Rīgā, Ķīpsalas pašā ziemeļu galā, piedāvā būvēt augstceltnes, savukārt Māra Gaiļa nekustamā īpašuma kompānija vēlas sākt Ģipša fabrikas projekta otrās kārtas būvniecību: aptuveni 12 miljonu latu vērtais projekts paredz divarpus gadu laikā izbūvēt villu kompleksu gar Daugavu, rindā pa četrām izkārtojot četrstāvu mājas.
SIA ''Klīversala RE» piedāvā iekļaut Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijā Venta Didrihsona arhitektūras studijas priekšlikumus Klīversalas apbūvei, kuri pagājušā gada oktobrī starptautiskajā arhitektu konkursā tika atzīti par labākajiem.
Rīgas domes Attīstības departaments informēja, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānā ir deklarētas vairākas rīcības saistībā ar Daugavas krastmalas attīstību iepretim Vecrīgai. Plāns paredz, ka publiskai lietošanai pieejama ūdensmala jāveido no Andrejsalas (to ieskaitot) līdz Turgeņeva ielai, kas gājējam vai velosipēdistam ļautu izbaudīt kultūrvēsturiski piesātinātu un mainīgu pilsētas centra vidi - Maskavas forštates koka apbūvi, spīķerus, tirgu, Vecrīgu un ostu. Lai krastmala atdzīvotos, Rīgas dome uzskata, ka tai nepieciešams piesaistīt papildu funkcijas - kuģīšu pieturas, stacionāras platformas, kafejnīcas, veikalus un sezonāla rakstura aprīkojumu - laipas un pontonus. Tomēr galīgais Vecrīgas krastmalas posma risinājums varētu būt iespējams tikai pēc Daugavas šķērsojumu un centra apvedceļu izbūves, kad Akmens tilts funkcionētu tikai kā gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta tilts.